09.02.2015.

Ārējā tirdzniecība – iepriekšējā gada līmenī

Neskatoties uz zemo kopējo pieprasījumu ārējos tirgos un sarežģīto ģeopolitisko situāciju austrumu kaimiņvalstīs, Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2014. gadā bija tuvu iepriekšējā gada līmenim - pieaugums par 0.8%.

Par spīti Krievijas pieprasījuma kritumam un rubļa kursa samazinājumam, kā arī lēnajai un nevienmērīgajai attīstībai eiro zonas valstīs Latvijas preču eksports 2014. gadā spēja saglabāt ne tika 2013. gada apjomus, bet uzrādīja arī kāpumu par 2.2%. Kopumā 2014. gadā lielākais pozitīvais devums preču eksporta gada izaugsmē bija koksnei un koksnes izstrādājumiem, mehānismiem un elektroiekārtām, ķīmiskās rūpniecības ražojumiem, celtniecības materiāliem, pārtikas produktiem, plastmasas izstrādājumiem, optiskajām ierīcēm un aparatūrai. Latvijas eksporta tirgus daļu pieaugums pasaules importā apliecina, ka eksportētāji intensīvi turpina strādāt pie jaunu noieta tirgu apgūšanas. Savukārt uzņēmumu ieguldījumi augstas pievienotās vērtības produktu izstrādē veicinājuši augsto tehnoloģiju ražojumu īpatsvara pieauguma turpināšanos Latvijas preču eksportā arī 2014. gadā – saskaņā ar Eurostat datiem no 7.7% no visa eksporta 2011. gadā līdz 10.2% 2014. gada 11 mēnešos.

Decembrī salīdzinājumā ar novembri ārējās tirdzniecības apgrozījums saruka par 5.4%. Mēneša laikā, preču eksportam un importam samazinoties attiecīgi par 11.2% un 0.4%, preču tirdzniecības bilance pasliktinājās, un preču importa pārsniegums pār eksportu decembrī pieauga līdz 255.6 milj. eiro. Decembrī preču eksporta vājo sniegumu noteica gan zemais pieprasījums ārējos tirgos, gan sezonalitāte, kas ietekmēja gan augu valsts produktu eksporta un importa ārējās tirdzniecības kritumu, gan celtniecības materiālu eksporta samazināšanos. Decembrī salīdzinājumā ar novembri eksports uz Krieviju samazinājās par 13.9% (jeb 14.8 milj. eiro), bet kopumā 2014. gadā preču eksports uz Krieviju ir sarucis par 5.0% (jeb 57.8 milj. eiro) salīdzinājumā ar 2013. gadu.

Eiropas Komisijas publicētie konfidences rādītāji liecina, ka janvārī eksporta pasūtījumu apjoma novērtējums saglabājās nemainīgs, bet rādītāji par eksporta pasūtījumu apjomu 2015. gada 1. ceturksnī ir pasliktinājušies, turpretī ražotāju redzējums par savu konkurētspēju ir uzlabojies – gan iekšzemē, gan Eiropas Savienībā (ES), gan ārpus ES. Tas liecina, ka eksportētāji spēj diezgan ātri mobilizēties un uzlabot savas pozīcijas eksporta tirgos.

Preču imports 2014. gadā turpināja stagnēt, un jau otro gadu pēc kārtas saglabājās gandrīz nemainīgs – salīdzinājumā ar 2013. gadu kritums par 0.4%. No vienas puses, preču importa vājāka izaugsme turpināja uzlabot preču ārējās tirdzniecības bilanci. No otras puses, importa samazināšanās ir saistīta ar lēnāku eksporta attīstību un vāju investīciju aktivitāti.

2015. gadā straujš eksporta pieaugums pret pašreizējo līmeni nav sagaidāms. Pie nosacījuma, ja turpinās ekonomiskās situācijas stabilizācija eiro zonā un Ziemeļvalstīs, kas ir būtiski noieta tirgi Latvijas eksportētājiem, kā arī "KVV Liepājas metalurgs" ražotnes darbības atsākšana varētu kaut daļēji kompensēt ārējās vides riskus saistībā ar Krievijas pieprasījuma kritumu un Krievijas un Ukrainas ģeopolitiskās situācijas tālāku eskalāciju. Uzturēt ražošanas un eksporta apjomus palīdzēs preču diversifikācija un eksporta piedāvājuma dažādošana, jaunu noieta tirgu atrašana.

Uzņēmēji dažādās aptaujās un intervijās apliecinājuši, ka paredz vēl aktīvāk izvērst darbību ārvalstu tirgos, turklāt, prognozējot arī eksporta apjomu pieaugumu. Paralēli Eiropas valstīm eksportētāji arvien vairāk saskata lielu eksporta potenciālu trešajās pasaules valstīs. 2014. gadā Latvijas eksporta tirgu jau papildinājušas vairākas eksotiskas valstis, piemēram, Madagaskara, Burkinafaso, Maroka, Libērija, Nigērija, Kongo Demokrātiskā Republika, Čada un citas. Kopumā labas iespējas Latvijas eksportētājiem ir arī Ķīnā. Lai gan Ķīna ir tāls un grūts tirgus, kurā iekļūšana var ilgt vairākus mēnešus, tomēr eksports uz šo valsti var būt ļoti pelnošs un ilgtspējīgs, it īpaši, pārtikai, dizaina priekšmetiem un zaļajai enerģijai. To arī apliecina Latvijas uzņēmumi, kuri jau veiksmīgi darbojas vai veido sadarbību ar Ķīnas partneriem, piemēram, "Stenders", "Attirance", "Cita Lieta", "Kukuu" dizaina mēbeles, "Madara Cosmetics", "Laima", "Nelle Ulla" u.c. Latvijas zīmoli. Medijos jau izskanējušas ziņas, ka daži Latvijas uzņēmumi ir paziņojuši par eksportu uz Ķīnu, piemēram, šā gada janvārī Latvijas graudu pārstrādātāja AS "Rīgas dzirnavnieks" sākusi eksportu uz Ķīnu, veicot pirmās produkcijas piegādes uz Honkongu, bet piena pārstrādes uzņēmums "Food Union" pēc eksporta sertifikāta saņemšanas tuvāko sešu mēnešu laikā uz Ķīnu plāno eksportēt uzņēmumā ražoto saldējumu, krēmsieru un saldkrējuma sviestu. Gada sākumā tika ziņots arī par pirmo AS "Brīvais vilnis" šprotu kravas piegādi Ķīnai.

APA: Pelēce, D. (2019, 13. nov.). Ārējā tirdzniecība – iepriekšējā gada līmenī. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/938
MLA: Pelēce, Daina. "Ārējā tirdzniecība – iepriekšējā gada līmenī" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 13.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/938>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up