04.06.2020.

Ārkārtējā situācija sāk atspoguļoties arī 1. ceturkšņa maksājuma bilancē

Foto: Shutterstock

Ārkārtējās situācijas ierobežojumi un visaptveroša ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās daļēji atspoguļojas arī maksājumu bilances norisēs 2020. gada 1. ceturksnī.

Spēcīgākā ietekme vērojama transporta pakalpojumu eksportā, kur papildus jau iepriekš novērotam un arī turpmāk gaidāmam jūras un dzelzceļa transporta pakalpojumu vērtības kritumam (saistībā ar kravu apjoma kritumu), ārkārtējās situācijas ierobežojumu ietekmē sarucis arī gaisa un auto transporta pakalpojumu eksports.

Pasliktinoties arī kopējam ekonomikas sentimentam, arī pārējās pakalpojumu grupās vērojama bremzēšanās, kas izteiktāka bijusi ceturkšņa izskaņā. Neskatoties uz vājāku ekonomikas sentimentu un ārējo pieprasījumu kopumā, atsevišķu preču grupu eksporta vērtības pieaugums 1. ceturksnī ļāvis eksportam kopumā uzrādīt pat izaugsmi.

Arī importa pusē spēcīgāka ierobežojumu ietekme redzama pakalpojumu importā, kur straujāk uz pandēmijas radīto krīzi reaģējis informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kā arī transporta pakalpojumu imports.

Savukārt preču imports, neskatoties uz jau ilgāku sarukumu starppatēriņa un kapitāla preču importā, kā arī ne pārāk optimistisku patērētāju noskaņojumu, ceturksnī kopumā spējis uzrādīt gausu pieaugumu, kas gan ir mazāk straujš par eksporta tempu. Tā rezultātā – preču tirdzniecības bilance uzlabojusies un preču un pakalpojumu bilancē veidojies pārpalikums (1.8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ienākumu kontos – raksturīgi pirmajam ceturksnim – veidojies pārpalikums, ko noteica Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieplūdes un stabila nodarbināto ienākumu bilance. Savukārt ieguldījumu ienākumi, kuri ir lielākā ienākumu konta izejošā plūsma, gada griezumā sarukuši. Šeit lielākais kritums bijis reinvestētās peļņas apmēriem, kā arī mazākā mērā dividenžu izmaksām. Tas kopumā rezultējies ienākumu kontu bilances pārpalikumā (3.8% no IKP), kā arī kopumā tekošā konta bilancē 2020. gada 1. ceturksnī veidojies pārpalikums (5.5% no iekšzemes kopprodukta (IKP))

Finanšu konta lielākās plūsmas bija vērojamas valdības un kredītiestāžu sektoros. Saistībā ar ārkārtas stāvokļa vajadzībām tika samazināti valdības ārējie aktīvi, savukārt ārējās saistības, vienlaikus veicot jaunas vērtspapīru emisijas un atmaksājot esošās saistības, kopumā 1. ceturksnī sarukušas. Kredītiestāžu sektora saistības sarukušas noguldījumu izteiksmē un aktīvi sarukuši parāda vērtspapīru izteiksmē. Neskatoties uz ārkārtējo stāvokli un pasaules ekonomiskā sentimenta pasliktināšanos, ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā pieaugušas (2.2% no IKP), kur devums bijis ārvalstu investoru ieguldījumiem pašu kapitālā, lai gan vērojams, ka mazākā mērā reinvestētās peļņas veidā. Tāda tendence varētu būt vērojama arī turpmāk, ko ietekmētu uzņēmumu pelnītspējas sarukums pandēmijas radītās krīzes iespaidā.

APA: Pone, K. (2020, 15. jul.). Ārkārtējā situācija sāk atspoguļoties arī 1. ceturkšņa maksājuma bilancē. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4826
MLA: Pone, Kristofers. "Ārkārtējā situācija sāk atspoguļoties arī 1. ceturkšņa maksājuma bilancē" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 15.07.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/4826>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up