29.09.2017.

Atskats uz izglītībai veltīto Latvijas Bankas konferenci 27.09.2017.

  • Mārtiņš Grāvītis

    Mārtiņš Grāvītis

Foto: Latvijas Banka

Šīs reizes Latvijas Bankas rīkotās konferences "Izglītība: no viduvējības uz izcilību" uzstādījums bija – palīdzēt tikt pie pavediena, kas ļauj pietiekami strauji atšķetināt abus samezglotos, bet saistītos kamolus – vidusskolu un augstskolu. Tā teikt, pie lielākas labklājības ar izcilību biznesā, kas sasniedzama, nodrošinot izcilu izglītību mūsu bērniem!

Valsts prezidents konferences ceļamaizē lika atziņu, ka 25 gados Latvija spējusi kļūt vidēji turīga. Bet priekšā neatliekams darba uzdevums – simtgadniece turpmāk jāpadara īsti turīga! Tas risinātu ne vienu vien šodienas problēmu. Vienīgais ceļš uz to ved caur pārmaiņām izglītībā. Tām jānotiek straujāk, nekā līdz šim veicies jomās, kuras līdzīgi nosaka mūsu spēju konkurēt pasaulē, piemēram, veselības aprūpē.

Latvijas Bankas ekonomistu pienesums sarunai bija nozares datu analīze, uzrādot vietas, kur vidējās un augstākās izglītības sistēmās slēpjas šķēršļi izcilībai:

  • Latvijā vidusskolu absolventu gatavība tālākām mācībām un saimnieciski sekmīgai dzīvei joprojām ir viduvēja, kaut nodokļu maksātāju naudas izglītības sistēmā (t.sk. vidusskolās) Latvijā ieguldām vidēji pat vairāk nekā citur attīstīto valstu klubā OECD;
  • Latvija var būt pasaules rekordiste augstskolu daudzumā uz iedzīvotāju skaitu, bet piedāvāto diplomu kvantitāte bieži nav pārtapusi kvalitātē. Bez tā nespēsim gudrāk un ienesīgāk ražot eksporta tirgos pieprasītas lietas, pakalpojumus.

 

1. DAĻA. Diskusija sabiedrībā par to, kādām pārmaiņām jānotiek skolu, vidusskolu tīklā un mācību saturā, pēdējā laikā tikusi tuvāk grūti apstrīdamai skaidrībai par darāmo. Konference nepārprotami stiprināja izpratni par:

  • reformu virzienu – pilsētās un laukos jāoptimizē skolu tīkls; mazajās vien nosvilinām līdzekļus, bet bērniem liedzam izcilu izglītību, skolotājiem nekad nesanāks labas algas;
  • atziņu, ka sistēmā naudas tam netrūkst; ar optimizācijā ietaupīto var sākt maksāt pienācīgas algas labiem skolotājiem, kas spēs godam ieviest modernāku saturu – ne faktus iekaļošu, bet radošu domāšanu vingrinošu; tādu, kas tālāku studiju priekšmetos dod dziļas zināšanas, kuras der gan Latvijas, gan pasaules vadošo augstskolu programmās;
  • Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) piešķiramām pilnvarām politiku ne tikai nospraust, bet arī īstenot, piemēram, nosakot vidusskolu klašu lielumu;
  • arī pašvaldību struktūrā iebūvētiem šķēršļiem labu un dzīvotspējīgu skolu veidošanā (diskutējām, kāpēc Kukaiņa kungs Smiltenē spējis apvienot veselas trīs skolas vienā jaunā un panācis skolotāju algu kāpumu (2gadu laikā par 300 eiro – līdz aptuveni 1000 eiro bruto), bet nosacītais "Rupučkungs" daudzviet citur ne kustēt nekust…).

 

2. DAĻA. Augstākās izglītības jomā nacionālās bankas ekspertu rosinātā saruna bija radikāla diagnozes uzstādījumā, izmantojot IZM sarūpētus datus:

  • augstskolu Latvijā par daudz un valsts noteiktie kvalitātes kritēriji nepalīdz cilvēkam saprast, kurš no n-tajiem līdzīgajiem diplomiem slēpj (labi ja) otršķirīgu kvalitāti, kam darba tirgū maz vērtības;
  • akadēmiskais personāls nepietiekoši atalgots un noveco; pasniedzot uz pusslodzi n-tajās augstskolās, cieš pētniecība; tas atspoguļojas zemā citējamībā un augstskolu reitingos, kas atpaliek ne tikai no Skandināvijas, bet pat Baltijas kaimiņiem.

Terapijas meklējumi šķīla karstas domstarpības, vienojoties par atslēgas vārdu "starptautisks": mācībspēku piesaiste ar demonstrētu pētnieka jaudu; angļu valodas īpatsvara celšana kā bakalauru, tā maģistru sagatavē, ārzemju pasniedzēju piesaiste, sniedzot jauniešiem starptautisku redzesloku. Diskusija turpināma, programmas pārsijājamas atkal ar jauniem valsts noteiktiem kritērijiem, izvētījot (arī slēdzot) programmas; vērtējumus – publiskus! 

APA: Grāvītis, M. (2018, 17. oct.). Atskats uz izglītībai veltīto Latvijas Bankas konferenci 27.09.2017.. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/3919
MLA: Grāvītis, Mārtiņš. "Atskats uz izglītībai veltīto Latvijas Bankas konferenci 27.09.2017." www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.10.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/3919>.

Komentāri ( 1 )

  • vanna

    30.09.2017 16:19

    Gadu vervelēja par veselības aprūpi, iznākuma nekāda. Tagad vervelēs par izglītību. Kad 2018.g. otrā pusē sāksies mega finanšu krīze un Eirozonas sabrukums, tad beidzot būs ar ko nodarboties.

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up