10.01.2012.

Bezdarba līmenis šogad saruks divreiz lēnāk nekā pērn

2011. gada nogalē reģistrētā bezdarba kritums apstājies, kopš oktobra vidus stabilizējoties 11.5% līmenī (no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem).

Paredzams, ka atlikušajos ziemas mēnešos reģistrētā bezdarba līmenis varētu nedaudz pieaugt – par 0.1–0.2 procentu punktiem mēnesī –, bet līdz ar sezonas darba vietu veidošanos pavasarī (galvenokārt būvniecībā, lauksaimniecībā, ēdināšanas pakalpojumos) bezdarbs atkal samazināsies. 2012. gadā kopumā līdz ar lēnāku tautsaimniecības attīstību arī reģistrētā bezdarbs kritums būs aptuveni divas reizes mazāks nekā 2011. gadā, kad tas bija 2.8 procentu punkti. Gada otrajā pusē reģistrētā bezdarba līmenis gan var pietuvoties 10% robežai, bet gada vidējais rādītājs, visticamāk, pārsniegs Labklājības Ministrijas prognozi (10.1%).

Nedrošās ārējās ekonomiskās vides apstākļos uzņēmēju noskaņojums par tālāko nodarbinātības dinamiku saglabājas piesardzīgs. 2011. gadā nodarbinātības pieaugums bija gandrīz tik pat straujš kā 2007. gadā par spīti ne pārāk spožiem (ap nulli) konjunktūras rādītājiem. Tādējādi pastāv risks, ka konjunktūras dati ir uzņēmēju subjektīvais noskaņojums, kas diezgan labi atspoguļo skatu uz šo dienu un vakardienu, bet diez vai palīdz ticami prognozēt rītdienu.

2011. gada beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) tika reģistrēts 2.5 tūkst. brīvu darba vietu. Tomēr brīvu darba vietu skaits tautsaimniecībā ir ievērojami lielāks, jo NVA tiek reģistrētas tikai tās vakances, kuras uzņēmēji cer piepildīt uz bezdarbnieku rēķina (un tās, kā likums, nav augstākie amati). Piemēram, pēc NVA vakanču datu bāzes spriežot, visvairāk ir pieprasīti mazumtirdzniecības veikala pārdēvēji, kā arī tādas apstrādes rūpniecības profesijas kā zivju apstrādātāji, šuvēji un palīgstrādnieki. Tajā pašā laikā programmētāju profesijai, kam jau vairākus gadus pēc kārtas eksperti prognozē spožu nākotni un kas ir starp līderiem darba piedāvājumu portālos, vakanču skaits NVA nav liels un, neraugoties uz to, gandrīz visas programmētāju vakances ilgstoši paliek neaizpildītas.

Visas brīvās darba vietas neietver arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) uzņēmumu apsekojuma dati. Piemēram, 2011. gada 3. ceturkšņa beigās kā brīvo darba vietu skaits privātajā sektorā bija norādītas vien 1.3 tūkst., tādējādi CSP uzņēmumu apsekojumā nebija ietverts pat vairākums NVA reģistrēto brīvo darba vietu[1]. To visu jāpatur prātā, lasot ziņas, ka "uz vienu brīvo darba vietu pretendē tik un tik bezdarbnieku". Brīvo darba vietu noteikšana statistikā ir vēl sarežģītāka nekā bezdarbnieku ietveršana: realitātē bezdarbnieku skaits uz vakanci mēdz būt krietni zemāks, nekā ir iespējams izrēķināt no jebkādiem oficiāliem datiem.


[1] Septembra beigās NVA bija 3.7 tūkst. vakances. Saskaņā ar CSP uzņēmumu apsekojuma metodoloģiju par brīvu darbvietu tiek uzskatīta darbvieta, kurai pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts, un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu pretendentu ārpus savu darbinieku vidus, un gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvāko 3 mēnešu laikā.

APA: Krasnopjorovs, O. (2019, 19. nov.). Bezdarba līmenis šogad saruks divreiz lēnāk nekā pērn. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1215
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Bezdarba līmenis šogad saruks divreiz lēnāk nekā pērn" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1215>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up