11.08.2010.

Bezdarbs sarūk lēnāk; iezīmējas prasmju neatbilsme darba tirgus pieprasījumam

Lai gan lēnāk nekā iepriekšējos mēnešos, reģistrētā bezdarba līmenis jūlijā turpināja samazināties - par 0.3 procentu punktiem, mēneša beigās sasniedzot 15.3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Bezdarbnieku skaita kritums jūlijā pamatā saistāms ar to, ka arvien vairāk bezdarbnieku zaudēja savu statusu, jo nepildīja bezdarbnieka saistības atkārtoti reģistrēties u.c. Savukārt iepriekš, pavasarī, bezdarbnieku skaits saruka galvenokārt mazāka bezdarbnieku statusu ieguvušo skaita un lielāka pastāvīgo darbu atradušo skaita ietekmē.

Patlaban jau divām trešdaļām no Nodarbinātības Valsts Aģentūrā (NVA) reģistrētajiem bezdarbniekiem beidzies 9 mēnešu bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņš, un viņiem trūkst motivācijas uzturēt bezdarbnieka statusu, tādējādi reģistrētā bezdarba līmenis, visticamāk, samazinās straujāk par faktisko bezdarba līmeni. (Faktiskais bezdarba līmenis ir Centrālās statistikas pārvaldes novērtējums pēc darbaspēka apsekojuma - aptaujas.)

No jauna bezdarbnieku statusu ieguvušo skaits jūlijā nedaudz pieauga otro mēnesi pēc kārtas (līdz 12.1 tūkst.), apstiprinot, ka darba tirgus stabilizācijas pazīmes joprojām ir trauslas.

Neskatoties uz augsto bezdarba līmeni, jūlijā NVA uzskaitē esošo brīvo darba vietu skaits turpināja pieaugt līdz 20 mēnešu maksimumam (3.3 tūkst.), bet pastāvīgu darbu atradušo bezdarbnieku skaits saruka līdz 5.6 tūkst. Lai gan brīvo darba vietu skaita pieaugums liecina par pieaugušām iespējām atrast darbu, šo abu rādītāju pretējā dinamika var norādīt uz darba prasmju neatbilstību pieprasījumam. No vienas puses, atsevišķiem uzņēmumiem augstā bezdarba apstākļos ir grūti atrast piemērotos darbiniekus. Piemēram, saskaņā ar EK regulārās aptaujas datiem, jūlijā 3.2% no aptaujāto būvniecības uzņēmēju par galveno uzņēmējdarbības kavējošo faktoru uzskatīja darbaspēka trūkumu (pirms gada - 0.5%). Tas pats attiecas arī uz citām nozarēm - apstrādes rūpniecību, pakalpojumiem. No otras puses, pieprasījums pēc vienkāršiem darbiem - kaut par ļoti zemu samaksu - pārsniedz piedāvājumu, ko var redzēt arī 100 latu programmā iesaistīto skaita pieaugumā (jūlijā - 23.3 tūkst.). Tātad patlaban darba tirgus Latvijā pamatā ir sadalīts divās nišās - augsti kvalificēti darbinieki, pēc kuriem pieprasījums saglabājas visai augsts, un zemi kvalificēti darbinieki, kuri no krīzes cieta daudz vairāk, samazinoties atbilstošām darbavietām. To apstiprina arī CSP dati - 2010. gada 1. ceturksnī augstāko izglītību ieguvušo vidū bezdarba līmenis ir trīs reizes zemāks nekā iedzīvotāju grupā ar pamatizglītību, un kopš tautsaimniecības lejupslīdes sākuma šī starpība ievērojami pieaugusi.

Tātad, pieaugot ekonomikas aktivitātei un parādoties darba prasmju neatbilstībai pieprasījumam, lielāks uzsvars liekams nevis uz pagaidu nodarbinātības nodrošināšanu bezdarbniekiem ar zemu kvalifikāciju (100-latu programma), bet gan uz darba meklētāju kvalifikācijas paaugstināšanu, kas padarītu viņus par konkurētspējīgiem darba tirgū un ļautu viņiem iegūt augstas pievienotās vērtības darba vietas privātajā sektorā. Tas valdībai vienlaikus ļautu risināt nodarbinātības, uzņēmējdarbības attīstības un noturīgas izaugsmes jautājumu.

APA: Krasnopjorovs, O. (2019, 19. nov.). Bezdarbs sarūk lēnāk; iezīmējas prasmju neatbilsme darba tirgus pieprasījumam. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1377
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Bezdarbs sarūk lēnāk; iezīmējas prasmju neatbilsme darba tirgus pieprasījumam" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1377>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up