14.11.2012.

Bezdarbs strauji mazinās; tālāka samazināšanās atkarīga no strukturālo problēmu novēršanas

Šodien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati apstiprina, ka nav pamata bažām par bezdarba nesamazināšanos. Darba meklētāju īpatsvars 2012. gada 3. ceturksnī bija 13.5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir zemākais rādītājs kopš 2008. gada beigām. Tādējādi darba tirgus atlabšana, kas notiek nepārtraukti kopš 2010. gada pavasara, atkal atspoguļojās ne tikai nodarbinātības kāpumā, bet arī bezdarba samazinājumā. Iepriekšējos ceturkšņos bezdarba kritumu kavēja īstermiņa faktori (100-latu programmas restrukturizācija, ekonomiskās aktivitātes līmeņa pieaugums un sezonalitāte).

Bezdarba dinamika 2012. gada pirmajos trīs ceturkšņos liecina, ka gada vidējais darba meklētāju īpatsvars varētu būt par 1.0–1.5 procentpunktu mazāks par pērnā gada 16.2%. Šādu rezultātu mēs prognozējām jau iepriekš (sk. šeit un šeit).

Sagaidāms, ka 2013. gadā bezdarba kritums turpināsies, tomēr nebūs straujāks par šogad piedzīvoto. No vienas puses, visai straujš iekšzemes kopprodukta kāpums šogad veicinās darba tirgus atlabšanu arī nākamgad, jo nodarbinātības dinamika par dažiem ceturkšņiem atpaliek no ražošanas apjoma pārmaiņām. No otras puses, bezdarba samazināšanas dinamiku arvien vairāk ietekmēs strukturālā bezdarba apkarošanas veikums. Arvien vairāk uzņēmēju sūdzas par (kvalificēta) darbaspēka trūkumu: saskaņā ar jaunākajiem Eiropas Komisijas datiem darbaspēka trūkumu kā galveno uzņēmējdarbības kavējošo faktoru min 13.3% no aptaujāto būvniecības uzņēmēju (apstrādes rūpniecībā – 8.7%, pakalpojumos – 7.1%). Bezdarba līmenis pamatizglītību ieguvušo vidū ir daudz augstāks nekā starp augstākās izglītības ieguvējiem (attiecīgi 6.9% un 25.1%), un tas ir galvenais iemesls jauniešu bezdarba "problēmai". Tomēr atalgojuma kāpumam saglabājoties mērenam un darba ražīgumam atbilstošam, darba tirgus norises pagaidām neapdraud sasniegto cenu stabilitāti.

"Eurostat" datu bāzēs atrodami darba meklētāju īpatsvara vēsturiskie dati, kas koriģēti atbilstoši 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātiem. Tajos redzams, ka bezdarba augstākajā punktā (2010. gada 1. ceturksnī) darba meklētāju īpatsvars bija 21.6%, kas ir par 1.1 procentpunktu augstāks nekā tolaik lēsts. Tādējādi bezdarba samazinājums pēdējo 2.5 gadu laikā patiesībā notika straujāk, nekā tika uzskatīts līdz šim.

Pēdējās nedēļās daži mediji tiražēja "ziņu", ka Latvijas bezdarbs ir trešais augstākais Eiropas Savienībā, nekautrējoties salīdzināt Latvijas 2. ceturkšņa datus ar citu valstu 3. ceturkšņa datiem. Patiesībā Latvija ierindojas 6. vietā - aiz Spānijas, Grieķijas, Īrijas, Portugāles un Slovākijas (pirms gada bijām 5. vietā). Turpmākais progress ir atkarīgs no strukturālā bezdarba apkarošanas veikuma. Tas nozīmē – pat neskatoties uz iepriecinošajām darba tirgus tendencēm, strukturālo reformu veikšanas nepieciešamība valstī šobrīd aktualitāti nezaudē.

APA: Krasnopjorovs, O. (2019, 18. nov.). Bezdarbs strauji mazinās; tālāka samazināšanās atkarīga no strukturālo problēmu novēršanas. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1124
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Bezdarbs strauji mazinās; tālāka samazināšanās atkarīga no strukturālo problēmu novēršanas" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1124>.

Līdzīgi raksti

Komentāri ( 7 )

  • Igors Kasjanovs

    14.11.2012 16:52

    Paldies par rakstu. :)

    Ir kāds redzējums par to, kādi pasākumi būtu veicami, lai mazinātu strukturālo bezdarbu? Skaidrs, ka tam ir jāiet caur izglītības sektoru, bet jautājums paliek atklāts par to - kādu mehānismu lietot. Attīstīt arodskolas, speciālo izglītību? Bet tas visticamāk jau ir solis nākotnē. Ko darīt ar esošajiem cilvēkiem, kas ir bezdarba un ar netbilstošām zināšanām šā brīža darba tirgum?

  • Oļegs Krasnopjorovs

    15.11.2012 15:53

    Paldies par makro.lv trafika ģeogrāfisko paplašināšanu ;)

    Iegāju dilemmā starp "dziļiem priekšlikumiem ne par ko" un "virspusīgiem priekšlikumiem par visumu".

    Tomēr nosliecos uz otro galu: kvalitatīvā izglītība visiem un visur. Ja cilvēku kaut kas interesē un viņam ir potenciāls (vienalga vai šī profesija patlaban ir augsti pieprasīta vai nē) tad viņam jānodrošina kvalitatīvā izglītība šajā jomā. Ja cilvēku neinteresē nekas, tad viņu ir jāmotivē. Ja viņam nav potenciāla, tad lai nodarbojas ar to, kas patlaban darba tirgū ir pieprasīts.

  • Maz.vid.uzņ.

    15.11.2012 13:27

    Paldies par lielisku birokrātu viedokļa pasniegšanu. Arī par dažiem reāliem faktiem.
    !) Beidziet runāt par bezdarba izmaiņām, to atstājiet ES statistikai. Iedzīvotājus interesē darbavietu (nodokļu maksātāju) skaita izmaiņas.
    2) Paskaidrojiet kāpēc Latvijā ir dažādas IIN likmes iedzīvotāju ienākumiem. Cik zinu ES ir viena likme no gada ienākumiem, pēc minimuma un attaisnotiem izdevumiem.
    Kāpēc tiek diskriminēts darbaspēks?
    3) Papētiet % darba algu nodokļu slogu (tai skaitā uzņēmēju par darbinieku maksāto) pret IKP un valsts nodokļu ieņēmumiem. Salīdziniet šos datus ar "Augsto nodokļu valsti" Zviedriju un paskaidrojiet atšķirības.

    Bezdarba samazinājums ir saistīts ar darbaspēka vecuma cilvēku skaita samazināšanos Latvijā un nekādā veidā ar LB vai MK pozitīvu darbību!
    Nelielais darbavietu skaita pieaugums visdrīzāk ir manipulācija ar statistikas datiem, tai skaitā pelēkā sektora kļūšana par mikrouzņēmumiem. Kā arī darbinieku uzskaite vienlaicīgi lielā valsts kapitāla uzņēmumā un daļas algas maksāšana mikrouzņēmumā (pakalpojumu sniedzējā)- ir radīta jauna darba vieta? Izskaidrojiet kā Latvijas Valsts struktūrās un pietuvinātajos uzņēmumos ir iespējama darbinieku darbošanās 2-vās un vairāk darbavietās (štatu amatos) uz pilnu slodzi, it īpaši pārsniedzot 168 stundu darba nedēļu un šī fakta ietekmi uz darbaspēka tirgu.
    Jauku dienu!
    p.s. Paldies, daļu problēmu Jūs minējāt.

  • Oļegs Krasnopjorovs

    15.11.2012 15:54

    Paldies par komentāru! Iespējams, man arī būtu datu manipulācijas iespaids, ja ne Valsts Ieņēmumu Dienesta dati par nodokļu maksātājiem: http://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=11&id=78&hl=1&lIzveleId=970&pe…
    Tas ir tieši tas ko Jūs minējāt: darba vietas jeb nodokļu maksātāji. Manipulācija nav iespējama jo saskaita galviņas (nevis novērtē un ekstrapolē kā visā pārējā nodarbinātības statistikā). Vienu cilvēku šeit uzskaita vienreiz pat ja viņš strādā vairākās darba vietās. Un šaubos vai šie dati ietver mikro uzņēmumus jo tur strādājošie taču nemaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet par šo Jūs varat zināt labāk.

  • Maz.vid.uzņ.

    15.11.2012 17:04

    Liels paldies par norādi. Šais datos tad arī parādas, ka jau Septembrī darba ņēmēju skaits (diemžēl) ir mazāks nekā Jūlijā un Augustā. Nav datu par Oktobri. Pieļauju un ceru, ka tā ir sezonalitāte. Diemžēl nevienlīdzīgais nodokļu slogs un platībmaksājumi zemniekiem nekādi neveicina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Ja konkurētspēja tiek balstīta uz zemām darba algām mēs ļoti ātri nonāksim pie situācijas kad nevis pietrūkst, bet vienkārši nav darbaspēka, kas spēj adekvāti strādāt...

  • Ēriks

    30.01.2013 13:25

    Njā... nupat jau sarūk gan bezdarbnieku gan darba ņēmeju skaits....

  • Oļegs Krasnopjorovs

    30.01.2013 13:46

    Darba ņēmēju skaits sarūk tikai sezonalitātes dēļ. Gada pieauguma tempi ir noturīgi.

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up