BlogiMakroekonomika.lv Blogi

Infografika: Latvijas labākā augstskola

Gundars Dāvidsons, Latvijas Bankas ekonomists
05.06.2015.

Lai iešana pretī savai naudai būtu vieglāka

09.03.2015.

Egita Arbidāne
www.makroekonomika.lv redaktore

Tirdzniecības magnāts Aristotelis Onasis reiz teica: "Naudai nedrīkst skriet pakaļ, vajag tai iet pretī." Ir daudz dažādu veidu, kā to darīt: papildināt zināšanas, uzkrāt pieredzi, uzdrīkstēties. Ir cilvēki, kuriem tos pirmos trīs punktus nemaz nevajag, jo labi veicas ar pēdējo – veiksmi, bet vairākumam tomēr ir kaut kas jādara, lai "nauda nāktu". Tāpēc šoreiz mazliet parunāsim par to, kā "paieties savai naudai pretī", izmantojot zināšanas.

Tautsaimniecības attīstības prognoze – tagad un pirms pieciem gadiem

Agnese Rutkovska, Latvijas Bankas ekonomiste
05.03.2015.

Amerikāņu žurnālists un rakstnieks Ambrozs Bīrss savulaik asprātīgi un trāpīgi definēja jēdzienu „nākotne” - tas ir laika periods, kad mums klājas lieliski, draugi uzticami un laime garantēta. Nākotne teju vienmēr liekas labāka par tagadni. Par pagātni gan domas dalīsies, bet apziņa „ka toreiz zāle bija zaļāka un debesis bija zilākas” arī ir mūžam aktuāla, un grūtības vai šā laika sliktās puses aizmirstas.

Kā veicināt reemigrāciju?

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
25.02.2015.

Kolēģis Gundars Dāvidsons nesen paskaidroja, kāpēc emigrācija realitātē varētu nebūt tik liela problēma, kā tas dažkārt tiek pasniegts sabiedriskajos medijos. Bet ko darīt, ja tomēr pastāv vēlme vismaz daļu no aizbraukušiem tautiešiem atgriezt mājās?

Pastāv četri faktori, kāpēc cilvēki maina dzīvesvietu. Iedarbojoties uz šiem faktoriem, valsts var mazināt aizbraucēju plūsmu un veicināt aizbraukušo cilvēku atgriešanos Latvijā.

Rīgas budžeta īsa analīze

Baiba Traidase, Latvijas Bankas ekonomiste
11.02.2015.

Situācija Rīgas pilsētas budžetā ir bijusi plaši apspriesta tēma pēdējo nedēļu laikā, un tas nepārsteidz. Rīgā dzīvo 32% no darbspējīgajiem iedzīvotājiem [1], tās reģions rada pusi no valstī saražotās pievienotās vērtības [2], tomēr Rīga ir lielākais kopējā pašvaldību deficīta veidotājs. Vai 2015. gada Rīgas pašvaldības budžeta plāns ir pārāk konservatīvs vai pretēji – optimistisks, to mēģināšu izvērtēt šajā rakstā.

Ne cepts, ne vārīts

09.02.2015.

Egita Arbidāne
www.makroekonomika.lv redaktore

Kad skolēns atnāk mājās no skolas, vecāki visbiežāk nebūs pārāk laimīgi ieraudzīt sava bērna liecībā atzīmi, kas tikko vien pārsniedz sekmības slieksni. Tāda viduvējības sajūta – ne cepts, ne vārīts. Šoreiz situācija ir mazliet citāda, jo šo pieticīgo vērtējumu mājās bērniem ir atnesuši viņu vecāki – gan potenciālie, gan esošie. Mācību priekšmeta nosaukums "Mana finanšu pratība".

Emigrācija: par ko raudam?

Gundars Dāvidsons, Latvijas Bankas ekonomists
30.01.2015.

Laiku pa laikam Latvijas medijos parādās asaraini stāsti par to, cik milzīgu skaitu iedzīvotāju Latvija ir "zaudējusi" kopš neatkarības atgūšanas. Tā kā es nekādi nespēju sevī sagrabināt skumjas par šo tēmu, tas mani noved pie zināmas pašanalīzes. Jā, kur īsti slēpjas stāsta traģika?

Pie sevis spēju uzkonstruēt šādus argumentus:

Pēc eiro ieviešanas...

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
27.01.2015.

Nesen publiskotajā „DNB Latvijas barometra” pētījumā par eiro ieviešanu dominē divu veidu jautājumi - tādi, kas attēlo „eiro dēļ”, un tādi, kas norāda "kopš eiro ieviešanas". Lai gan ievirze ir līdzīga, tas nav viens un tas pats.

Baltijas valstis atkal kopā!

Ramune Rimgailaite, Latvijas Bankas ekonomiste
01.01.2015.

Lietuvai šī gadu mija tiek gaidīta ar labi padarīta darba sajūtu un jaunu valūtu - eiro. Šajā rakstā par to, ar kādām sajūtām lietuvieši sagaida pievienošanos eiro zonai.

Lietuvieši jau labi iepazinuši eiro

Patiesībā eiro diez vai būtu pareizi saukt par jaunu valūtu. Eiropas vienotā valūta pastāv kopš 1999. gada, savukārt Lietuvas nacionālā valūta - lits - bija piesaistīts eiro jau kopš tālā 2002. gada.

Latvijas ekonomikas sniegums 2014. gadā. Un ieskats nākotnē.

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
29.12.2014.

Jaungada vakars ir īstais brīdis atslēgt ikdienišķus informācijas plūsmu trokšņus un fokusēties uz galveno: kas izdarīts gada laikā un kas paveicams nākamgad. Katram uz šo jautājumu ir jāatbild individuāli un mūsu darbu kopums noteiks turpmākās Latvijas sekmes. Savā rakstā mēģināšu atspoguļot Latvijas galvenos sasniegumus 2014. gadā un attīstības vektoru.