BlogiMakroekonomika.lv Blogi

Izdevumus kultūrai un izklaidei var uzskatīt par zināmu labklājības un apmierinātības rādītāju

Agnese Rutkovska, Latvijas Bankas ekonomiste
08.07.2015.

Izvērtējot nesen publiskotā „DNB Latvijas barometra” pētījumu, kas veltīts kultūrai un izklaidēm, jānorāda, ka iedzīvotāju tēriņi šīm darbībām nav uzskatāmi par pirmās nepieciešamības preci (atšķirībā no pārtikas, mājokļa uzturēšanas izdevumiem). Tādēļ šī izdevumu pozīcija ļoti nozīmīgi reaģē uz kopējām tautsaimniecības un iedzīvotāju ienākumu pārmaiņām. Šos izdevumus var uzskatīt par zināmu iedzīvotāju labklājības un apmierinātības rādītāju. To apliecina arī pētījuma rezultāti – 2015. gadā ir tērēts vairāk nekā krīzes skartajā 2010. gadā.

Diskusijā par strukturālo bezdarbu – jaunās liecības

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
06.07.2015.

Pirms četriem gadiem teicu, ka dabiskais bezdarba līmenis (bezdarbs, pie kura inflācija ir stabila un ražošanas apjoms atbilst savam potenciālam) Latvijai ir 12 – 14%. Pirms diviem gadiem apgalvoju, ka bezdarbs ir ap 12 – 13%, joprojām dažiem kolēģiem likās, ka pat tas ir par augstu.

Infografika: Latvijas labākā augstskola

Gundars Dāvidsons, Latvijas Bankas ekonomists
05.06.2015.

Lai iešana pretī savai naudai būtu vieglāka

09.03.2015.

Egita Arbidāne
www.makroekonomika.lv redaktore

Tirdzniecības magnāts Aristotelis Onasis reiz teica: "Naudai nedrīkst skriet pakaļ, vajag tai iet pretī." Ir daudz dažādu veidu, kā to darīt: papildināt zināšanas, uzkrāt pieredzi, uzdrīkstēties. Ir cilvēki, kuriem tos pirmos trīs punktus nemaz nevajag, jo labi veicas ar pēdējo – veiksmi, bet vairākumam tomēr ir kaut kas jādara, lai "nauda nāktu". Tāpēc šoreiz mazliet parunāsim par to, kā "paieties savai naudai pretī", izmantojot zināšanas.

Tautsaimniecības attīstības prognoze – tagad un pirms pieciem gadiem

Agnese Rutkovska, Latvijas Bankas ekonomiste
05.03.2015.

Amerikāņu žurnālists un rakstnieks Ambrozs Bīrss savulaik asprātīgi un trāpīgi definēja jēdzienu „nākotne” - tas ir laika periods, kad mums klājas lieliski, draugi uzticami un laime garantēta. Nākotne teju vienmēr liekas labāka par tagadni. Par pagātni gan domas dalīsies, bet apziņa „ka toreiz zāle bija zaļāka un debesis bija zilākas” arī ir mūžam aktuāla, un grūtības vai šā laika sliktās puses aizmirstas.

Kā veicināt reemigrāciju?

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
25.02.2015.

Kolēģis Gundars Dāvidsons nesen paskaidroja, kāpēc emigrācija realitātē varētu nebūt tik liela problēma, kā tas dažkārt tiek pasniegts sabiedriskajos medijos. Bet ko darīt, ja tomēr pastāv vēlme vismaz daļu no aizbraukušiem tautiešiem atgriezt mājās?

Pastāv četri faktori, kāpēc cilvēki maina dzīvesvietu. Iedarbojoties uz šiem faktoriem, valsts var mazināt aizbraucēju plūsmu un veicināt aizbraukušo cilvēku atgriešanos Latvijā.

Rīgas budžeta īsa analīze

Baiba Traidase, Latvijas Bankas ekonomiste
11.02.2015.

Situācija Rīgas pilsētas budžetā ir bijusi plaši apspriesta tēma pēdējo nedēļu laikā, un tas nepārsteidz. Rīgā dzīvo 32% no darbspējīgajiem iedzīvotājiem [1], tās reģions rada pusi no valstī saražotās pievienotās vērtības [2], tomēr Rīga ir lielākais kopējā pašvaldību deficīta veidotājs. Vai 2015. gada Rīgas pašvaldības budžeta plāns ir pārāk konservatīvs vai pretēji – optimistisks, to mēģināšu izvērtēt šajā rakstā.

Ne cepts, ne vārīts

09.02.2015.

Egita Arbidāne
www.makroekonomika.lv redaktore

Kad skolēns atnāk mājās no skolas, vecāki visbiežāk nebūs pārāk laimīgi ieraudzīt sava bērna liecībā atzīmi, kas tikko vien pārsniedz sekmības slieksni. Tāda viduvējības sajūta – ne cepts, ne vārīts. Šoreiz situācija ir mazliet citāda, jo šo pieticīgo vērtējumu mājās bērniem ir atnesuši viņu vecāki – gan potenciālie, gan esošie. Mācību priekšmeta nosaukums "Mana finanšu pratība".

Emigrācija: par ko raudam?

Gundars Dāvidsons, Latvijas Bankas ekonomists
30.01.2015.

Laiku pa laikam Latvijas medijos parādās asaraini stāsti par to, cik milzīgu skaitu iedzīvotāju Latvija ir "zaudējusi" kopš neatkarības atgūšanas. Tā kā es nekādi nespēju sevī sagrabināt skumjas par šo tēmu, tas mani noved pie zināmas pašanalīzes. Jā, kur īsti slēpjas stāsta traģika?

Pie sevis spēju uzkonstruēt šādus argumentus:

Pēc eiro ieviešanas...

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
27.01.2015.

Nesen publiskotajā „DNB Latvijas barometra” pētījumā par eiro ieviešanu dominē divu veidu jautājumi - tādi, kas attēlo „eiro dēļ”, un tādi, kas norāda "kopš eiro ieviešanas". Lai gan ievirze ir līdzīga, tas nav viens un tas pats.