M3RSS - M3

Atsācies noguldījumu kāpums

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Pēc mēneša pārtraukuma jūnijā atkal audzis banku piesaistīto noguldījumu atlikums. Uz termiņnoguldījumu pieauguma rēķina vienlaikus pieauga Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas piedāvājumā M3. Lai gan banku iekšzemes kredītportfelis nedaudz samazinājās, kredītu gada samazinājuma temps uzlabojās līdz -3.6%.

Aprīlī auguši mājsaimniecību noguldījumi bankās

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Aprīlī naudas piedāvājuma rādītāji Latvijā palielinājās – auga gan Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas piedāvājumā M3, gan arī – uz mājsaimniecību noguldījumu rēķina iekšzemes noguldījumu kopapjoms. Iekšzemes kredītportfeļa samazinājums bija niecīgs un praktiski neatšķīrās no iepriekšējā mēnesī vērojamā.

Tuvojoties gada nogalei, noguldījumi aug straujāk

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Novembrī banku piesaistīto noguldījumu kāpums bijis lielākais šā gada laikā un, visticamāk, būs vēl straujāks gada pēdējā mēnesī. Lai gan kredītportfelis novembrī samazinājies minimāli, kreditēšanas turpmākā attīstība tuvākajā laikā optimismu nevieš.

Bankās atjaunojies noguldījumu kāpums

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Pēc samazinājuma gada pirmajā mēnesī februārī ir atjaunojies banku piesaistīto noguldījumu kāpums, uzkrājumus ir palielinājuši gan uzņēmumi, gan mājsaimniecības. Savukārt banku iekšzemes kredītportfelis ir nedaudz samazinājies, kredītu gada samazinājuma tempam gandrīz nemainoties.

Vai cerību stars kreditēšanas miglā?

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Janvārī banku kopējais un arī mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis praktiski nav mazinājies, bet nefinanšu uzņēmumiem izsniegtie aizdevumi nedaudz auguši. Vienlaikus kreditēšanas perspektīvas kļuvušas mazliet cerīgākas, ņemot vērā Saeimas veiktos grozījumus Maksātnespējas un Patērētāju tiesību aizsardzības likumos, kā arī sagaidot vērienīgo Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās stimulēšanas pasākumu ietekmi.

Vai kreditēšanas kāpums turpināsies?

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Lai arī septembrī bija vērojamas pozitīvas tendences kreditēšanas jomā, un turpināja augt gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegtie kredīti, par tuvāko nākotni pārliecības nav. Neskatoties uz Eirosistēmas apņēmīgajiem soļiem, kreditēšanu Latvijā nākamā gada sākumā kavēs ārējo risku rosinātā piesardzība un tiesiskās vides nesakārtotība.

Vērojama neliela kreditēšanas izaugsme

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Aizvien biežāk masu saziņas līdzekļos rodamās ziņas par aizdevumiem dažādu projektu attīstībai augustā radušas arī skaitlisku atspoguļojumu. Uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis mēneša laikā pieaudzis par 0.8%, kas ir straujākais mēneša kāpums pēdējo divu gadu laikā. Savukārt jau trešo mēnesi pēc kārtas palielinājies kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu apjoms.

Noguldījumi turpina pieaugt

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Jūlijā naudas rādītāju attīstības tendences bijušas pozitīvas, norādot uz šajā jomā esošu un arī nākamajos mēnešos gaidāmu stabilitāti. Jau otro mēnesi pēc kārtas pieaudzis kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu apjoms. Palielinājies arī iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps, tam sasniedzot 10.6%. Savukārt banku kredītportfeļa kritums palēninājies, kredītu gada samazinājuma tempam uzlabojoties līdz 6.9%.

Bankās atsācies noguldījumu kāpums

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Pēc trīs mēnešus vērojamā samazinājuma jūnijā atkal pieauga kopējais banku piesaistīto iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu apjoms. Palielinājās arī iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps – tas sasniedza 9.9%. Savukārt banku izsniegto kredītu atlikums jūnijā turpināja sarukt, joprojām mazinoties nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem, tomēr būtiski uzlabojoties kredītu gada samazinājuma tempam (par 1.2 procentu punktiem līdz 7.1%).

Maijā nedaudz mazinājušies naudas rādītāji

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Naudas rādītāju līmeņa samazināšanos maijā galvenokārt noteica valsts uzņēmumu noguldījumu sarukums bankās, tiem veicot valsts budžetā maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu (dividendes). Savukārt privātuzņēmumu noguldījumi pieauga gan sekmīgās tautsaimniecības attīstības iespaidā, gan augot mājsaimniecību patēriņam pozitīvo konfidences rādītāju ietekmē. Lai gan absolūtos skaitļos kopējais iekšzemes noguldījumu atlikums maijā nedaudz saruka, to gada kāpuma temps palielinājās līdz 9.5%.