bezdarbsRSS - bezdarbs

Bezdarbs Latvijā atkal mērāms ar viencipara skaitli

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
12.08.2015.

Pirmo reizi septiņu gadu laikā bezdarbs Latvijā sarucis zem 10% rādītāja (2015. gada 2. ceturksnī – 9.8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem). Tas ir nedaudz mazāk nekā eiro zonā kopumā. Būtisku ietekmi uz inflāciju tas gan nerada, jo samazinās arī bezdarba dabiskais līmenis.

Attēls. Faktiskais un dabiskais bezdarbs Latvijā (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)

Darba tirgus sniegums 2014. gadā - bezdarba un nodarbinātības kritums

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
19.02.2015.

Lai arī pagājušajā gadā bezdarba līmenis samazinājies, šis krituma temps ekonomikas sabremzēšanās apstākļos pakāpeniski rūk. Sagaidāms, ka šogad bezdarba kritums būs līdz 0.5 procenta punktiem.

Resursu potenciāls izsmelts – Latvijas izaugsmes tālākai nodrošināšanai jākāpina produktivitāte

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists

Nodarbinātības kāpums ir apstājies, un tagad Latvijai ir jauns izaicinājums – sasniegt labākus izaugsmes rezultātus ar tiem pašiem resursiem. Nākotnes IKP kāpuma pamatā būs produktivitātes pieaugums – tehnoloģijas, cilvēkkapitāls, efektīvāka darba organizācija.

Uzlabojums darba tirgū – stabils

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
14.08.2014.

Līdzīgi pieredzējušam virves dejotājam, Latvijas tautsaimniecība saglabā makroekonomisko līdzsvaru. Bezdarbs (2. ceturksnī – 10.7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) ir tuvu tā dabiskajam līmenim. Šajos apstākļos pakāpeniski un ilgtspējīgi samazināt bezdarbu var tikai ar struktūrpolitikas līdzekļiem, t. sk., efektīvi īstenojot aktīvās darba tirgus politikas pasākumus, nevis stimulējot pieprasījumu.

Darba tirgū uzlabojums lēns, bet mākslīgi to paātrināt nedrīkst

Oļegs Krasnopjorovs, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākais ekonomists
15.05.2014.

Faktiskais bezdarbs kopš 2013. gada vidus ir stabilizējies nedaudz virs 11% (2014. gada 1. ceturksnī – 11.9%) līmenī. Tas, visticamāk, ir tuvu šā brīža bezdarba dabiskajam rādītājam – bezdarbam, kas savienojams ar zemu un prognozējamu inflāciju.

Iespējams, kādam var likties, ka, ja patēriņa cenu pieaugums ir zems, tad līdz bezdarba dabiskajam līmenim vēl ir tālu un bezdarbu var mazināt straujāk - ar "gāzi grīdā" politiku.

Latvijas ekonomikas izaugsme pārvietojas uz produktivitātes sliedēm

Oļegs Krasnopjorovs, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākais ekonomists
14.02.2014.

Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati par 2013. gada 4. ceturksni apstiprina iepriekš paredzēto tendenci, ka ekonomikas izaugsme kļūs arvien mazāk balstīta uz nodarbinātības kāpumu, bet vairāk – uz darba ražīguma pieaugumu.

Neliels bezdarba pieaugums neliecina par situācijas pasliktinājumu darba tirgū

Oļegs Krasnopjorovs, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākais ekonomists
14.11.2013.

Bezdarba dinamika Latvijā jau ierasti pozitīvi izceļas uz Eiropas fona, no augstākā bezdarba valsts titula 2010. gada sākumā (21.3%) noslīdot līdz 11.8% 2013. gada 3. ceturksnī, kas ir zem eiro zonas vidējā bezdarba rādītāja.

Jaunu darbavietu radīšana veicina turpmāku bezdarba samazinājumu

Oļegs Krasnopjorovs, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākais ekonomists
14.08.2013.

Atbilstoši iepriekš prognozētajam, reģistrētā bezdarba līmenis 2013. gada vasarā, pirmoreiz pēdējo četru gadu laikā, atkal rakstāms ar viencipara skaitli. 2013. gada jūlija beigās Nodarbinātības valsts aģentūras reģistri iekļauti 93 tūkst. bezdarbnieku – divreiz mazāk nekā krīzes zemākajā punktā 2010. gada sākumā.