IKPRSS - IKP

Tautsaimniecība atdziest, bet ledus laikmets nav gaidāms

Agnese Rutkovska, Latvijas Bankas ekonomiste
27.02.2015.

Šodien tika publicēti 2014. gada 4. ceturkšņa izvērstie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati, tāpēc varam atskatīties uz gadu kopumā.

Latvijas IKP 2014. gadā palielinājās par 2.4% (pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem 2.5%), pieauguma temps salīdzinājumā ar 2013. gadu samazinājās gandrīz uz pusi. Gada pieauguma tempu kritums vērojams arī gada laikā, 4. ceturksnī tuvojoties 2% atzīmei. Iepriekšējais 4. ceturkšņa IKP novērtējums ir nedaudz labots uz augšu (no 1.9% un 2.1% g/g; no 0.4% uz 0.6% c/c).

Latvijas Bankas prognozes

13.01.2015.

(salīdzinot ar 05.12.2014., veiktas izmaiņas IKP un inflācijas operatīvajās prognozēs) 

Latvijas tautsaimniecība sāk izjust ārējās vides ietekmi

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists

Apstākļos, kad eiro zonas izaugsme ir mērāma, labākajā gadījumā, ar otro zīmi aiz komata, bet austrumu puses lielākais kaimiņš – Krievija piedzīvo būtisku ekonomikas turbulenci, Latvijas ekonomikas griezes moments samazinās pakāpeniski, bez straujiem situācijas pavērsieniem.

Kreditēšanas struktūra un dinamika Latvijā un citās eiro zonas valstīs

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Jau vairākus gadus vērojamais kreditēšanas kritums Latvijā turpina viest bažas par tā negatīvo iespaidu uz tautsaimniecības izaugsmi, ierobežojot gan investīciju un eksporta potenciālu, gan, palēninot privātā pieprasījuma pieaugumu. Tas savukārt bremzē ne tikai importu, bet arī ražošanu un pakalpojumu sniegšanu iekšzemē.

Resursu potenciāls izsmelts – Latvijas izaugsmes tālākai nodrošināšanai jākāpina produktivitāte

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists

Nodarbinātības kāpums ir apstājies, un tagad Latvijai ir jauns izaicinājums – sasniegt labākus izaugsmes rezultātus ar tiem pašiem resursiem. Nākotnes IKP kāpuma pamatā būs produktivitātes pieaugums – tehnoloģijas, cilvēkkapitāls, efektīvāka darba organizācija.

IKP turpina kāpumu, tomēr lēnākā tempā nekā iepriekš

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists
30.10.2014.

Latvijas ekonomika joprojām atrodas uz izaugsmes ceļa, taču kāpuma temps ir nedaudz piebremzējies, ko nosaka norises nozīmīgākajos eksporta tirgos. Patlaban izaugsme galvenokārt ir balstīta uz iekšzemes patēriņu, bet nākotnē arvien lielāku lomu spēlēs uzņēmēju spēja un vēlme kāpināt investīcijas.

Ieguves rūpniecība – ko un cik rokam?

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists
13.10.2014.

Ikdienā ekonomikas analītiķi pievērš salīdzinoši mazu uzmanību vienai no tautsaimniecības mazākajām nozarēm – ieguves rūpniecībai. Viens no iemesliem ir tas, ka šī nozare tiešām ir maza – 2012. gadā tā veidoja vien aptuveni 0.6% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Iekšzemes kopprodukta "būvniecība" un būvniecība kā visstraujāk augošā nozare 2.ceturksnī

Agnese Rutkovska, Latvijas Bankas ekonomiste
30.09.2014.

Šoreiz ekonomikas procesu vērotājiem nācās apbuņoties ar pacietību, jo precizētais 2. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājs tika publicēts teju mēnesi vēlāk nekā ierasts. Tas saistīts ar korekcijām visā IKP laika rindā līdz ar jaunās Eiropas nacionālo un reģionālo kontu EKS 2010 metodoloģijas ieviešanu. Šādu pāreju veic arī citas Eiropas valstis.

Baltijas konverģences ceļš: kas paveikts un kas vēl jādara?

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
01.09.2014.

Ir cilvēki, kuri sapņus spēj formulēt sasniedzamos mērķos, un ir cilvēki, kuri slinkumu attaisno ar to, ka sapņi tāpat nav reāli. Līdzīgi - ir nācijas, kuras vienas paaudzes dzīves laikā izrāvušās no dziļas perifērijas purva un kļuvušas par piemēru pārējiem 7 miljardiem pasaules iedzīvotāju, veiksmīgi konverģējot uz attīstītāko valstu dzīves līmeni. Kā piemērus var minēt Japānu, Singapūru, Dienvidkoreju, Īriju.

Vācijas un Francijas ekonomika: viena upe, divi krasti…

Jūlija Pastušenko, Latvijas Bankas ekonomiste
27.08.2014.

Nesen publiskotie Eurostat dati par eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) 2. ceturkšņa ātro novērtējumu atklāj ne pārāk iepriecinošu ainu. Eiro zonas ekonomikai 2. ceturksnī stagnējot, Vācijas ekonomika sarukusi par 0.2% salīdzinājumā ar 1. ceturksni, kamēr Francijas ekonomikas izaugsmes temps bijis 0% jau otro ceturksni pēc kārtas. Šādu Vācijas rezultātu var izskaidrot daļēji ar korekciju pēc sekmīgā 1. ceturkšņa un daļēji ar eksporta tempu pasliktināšanos 2. ceturksnī.