IKPRSS - IKP

Latvijas Bankas prognozes

13.01.2015.

(salīdzinot ar 05.12.2014., veiktas izmaiņas IKP un inflācijas operatīvajās prognozēs) 

Vai eiro zona beidzot redz gaismu tuneļa galā?

Krista Kalnbērziņa, Latvijas Bankas ekonomiste

Zemas naftas cenas, ASV ekonomikas izaugsme, ekspansīva Eirosistēmas monetārā politika kopā veido īsto brīdi, lai eiro zona varētu izrauties no ieilgušās krīzes un balstīt ekonomikas atkopšanos, kas jau pašlaik novērojama statistikas rādītājos. Pat neskatoties uz to, ka Eiropai kaimiņos norisinās vairāki konflikti, kas, protams, atstāj iespaidu uz eiro zonas ārējo tirdzniecību, iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme jau pagājušā gada sākumā pārsniedza gaidīto, turklāt būtiski uz augšu pārskatītas šī gada un nākamā gada izaugsmes prognozes.

Japānas zudošo desmitgadi meklējot

Gundars Dāvidsons, Latvijas Bankas ekonomists
11.03.2015.

Izprast Japānas zudušo desmitgadi, kura tagad draudot arī Eiropai, nav tik vienkārši. Vieniem tā ir šausminošs bubulis, citi uzskata, ka tāda nav vispār bijusi [1], te atkal kāds atzīmē, ka "ir bijusi zaudēta desmitgade, bet nekas liels" [2]. Kāpēc tāda viedokļu dažādība? Salīdzinot ASV un Japānas iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājus, skaidri redzams, ka tiešām 1990. gadā notika kaut kas nelāgs, no kā Japāna īsti vairs neatguvās.

Tautsaimniecība atdziest, bet ledus laikmets nav gaidāms

Agnese Rutkovska, Latvijas Bankas ekonomiste
27.02.2015.

Šodien tika publicēti 2014. gada 4. ceturkšņa izvērstie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati, tāpēc varam atskatīties uz gadu kopumā.

Latvijas IKP 2014. gadā palielinājās par 2.4% (pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem 2.5%), pieauguma temps salīdzinājumā ar 2013. gadu samazinājās gandrīz uz pusi. Gada pieauguma tempu kritums vērojams arī gada laikā, 4. ceturksnī tuvojoties 2% atzīmei. Iepriekšējais 4. ceturkšņa IKP novērtējums ir nedaudz labots uz augšu (no 1.9% un 2.1% g/g; no 0.4% uz 0.6% c/c).

Latvijas tautsaimniecība sāk izjust ārējās vides ietekmi

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists

Apstākļos, kad eiro zonas izaugsme ir mērāma, labākajā gadījumā, ar otro zīmi aiz komata, bet austrumu puses lielākais kaimiņš – Krievija piedzīvo būtisku ekonomikas turbulenci, Latvijas ekonomikas griezes moments samazinās pakāpeniski, bez straujiem situācijas pavērsieniem.

Kreditēšanas struktūra un dinamika Latvijā un citās eiro zonas valstīs

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Jau vairākus gadus vērojamais kreditēšanas kritums Latvijā turpina viest bažas par tā negatīvo iespaidu uz tautsaimniecības izaugsmi, ierobežojot gan investīciju un eksporta potenciālu, gan, palēninot privātā pieprasījuma pieaugumu. Tas savukārt bremzē ne tikai importu, bet arī ražošanu un pakalpojumu sniegšanu iekšzemē.

Resursu potenciāls izsmelts – Latvijas izaugsmes tālākai nodrošināšanai jākāpina produktivitāte

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists

Nodarbinātības kāpums ir apstājies, un tagad Latvijai ir jauns izaicinājums – sasniegt labākus izaugsmes rezultātus ar tiem pašiem resursiem. Nākotnes IKP kāpuma pamatā būs produktivitātes pieaugums – tehnoloģijas, cilvēkkapitāls, efektīvāka darba organizācija.

IKP turpina kāpumu, tomēr lēnākā tempā nekā iepriekš

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists
30.10.2014.

Latvijas ekonomika joprojām atrodas uz izaugsmes ceļa, taču kāpuma temps ir nedaudz piebremzējies, ko nosaka norises nozīmīgākajos eksporta tirgos. Patlaban izaugsme galvenokārt ir balstīta uz iekšzemes patēriņu, bet nākotnē arvien lielāku lomu spēlēs uzņēmēju spēja un vēlme kāpināt investīcijas.

Ieguves rūpniecība – ko un cik rokam?

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists
13.10.2014.

Ikdienā ekonomikas analītiķi pievērš salīdzinoši mazu uzmanību vienai no tautsaimniecības mazākajām nozarēm – ieguves rūpniecībai. Viens no iemesliem ir tas, ka šī nozare tiešām ir maza – 2012. gadā tā veidoja vien aptuveni 0.6% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Iekšzemes kopprodukta "būvniecība" un būvniecība kā visstraujāk augošā nozare 2.ceturksnī

Agnese Rutkovska, Latvijas Bankas ekonomiste
30.09.2014.

Šoreiz ekonomikas procesu vērotājiem nācās apbuņoties ar pacietību, jo precizētais 2. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājs tika publicēts teju mēnesi vēlāk nekā ierasts. Tas saistīts ar korekcijām visā IKP laika rindā līdz ar jaunās Eiropas nacionālo un reģionālo kontu EKS 2010 metodoloģijas ieviešanu. Šādu pāreju veic arī citas Eiropas valstis.