IKPRSS - IKP

Latvijas Bankas prognozes

05.06.2015.

Latvijas Bankas
Makroekonomisko Norišu Pārskata 2015. gada jūnija izdevuma pilnā versija pieejama šeit

Grieķu traģēdija – ko varam mācīties?

Ramune Rimgailaite, Latvijas Bankas ekonomiste

Pagājušā gada aprīlī rakstīju, ka grieķi lēnām, bet mērķtiecīgi, spītējot skeptiķiem, mēro ceļu uz valsts ekonomikas atveseļošanos un dara to kopsolī ar eiro zonas ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Tomēr maratona pusceļā situācija ir mainījusies, un šobrīd grieķu problēmas atkal ir samilzušas. Par to arī šajā rakstā.

Iekšzemes kopprodukta izaugsmi uztur mazumtirdzniecība, bremzē – enerģētika

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists
30.04.2015.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts (IKP) 2015. gada 1. ceturksnī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 0.4%. Savukārt salīdzinājumā ar 2014. gada 1. ceturksni (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem) IKP pieauga par 2.1%. Lai arī rezultāts pēdējo gadu kontekstā nav spožs un no ilgtermiņa konverģences viedokļa pieauguma tempu gribētos straujāku, ir jāņem vērā esošie apstākļi.

Latvijas IKP 1. ceturksnī stabili mērens

Agnese Rutkovska, Latvijas Bankas ekonomiste
29.05.2015.

Precizētais 1. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājs ir tuvs iepriekšējām aplēsēm. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem tas pieauga par 0.3%. Savukārt salīdzinājumā ar 2014. gada 1. ceturksni (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem) IKP pieauga par 2.0%.

Vai eiro zona beidzot redz gaismu tuneļa galā?

Krista Kalnbērziņa, Latvijas Bankas ekonomiste

Zemas naftas cenas, ASV ekonomikas izaugsme, ekspansīva Eirosistēmas monetārā politika kopā veido īsto brīdi, lai eiro zona varētu izrauties no ieilgušās krīzes un balstīt ekonomikas atkopšanos, kas jau pašlaik novērojama statistikas rādītājos. Pat neskatoties uz to, ka Eiropai kaimiņos norisinās vairāki konflikti, kas, protams, atstāj iespaidu uz eiro zonas ārējo tirdzniecību, iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme jau pagājušā gada sākumā pārsniedza gaidīto, turklāt būtiski uz augšu pārskatītas šī gada un nākamā gada izaugsmes prognozes.

Japānas zudošo desmitgadi meklējot

Gundars Dāvidsons, Latvijas Bankas ekonomists
11.03.2015.

Izprast Japānas zudušo desmitgadi, kura tagad draudot arī Eiropai, nav tik vienkārši. Vieniem tā ir šausminošs bubulis, citi uzskata, ka tāda nav vispār bijusi [1], te atkal kāds atzīmē, ka "ir bijusi zaudēta desmitgade, bet nekas liels" [2]. Kāpēc tāda viedokļu dažādība? Salīdzinot ASV un Japānas iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājus, skaidri redzams, ka tiešām 1990. gadā notika kaut kas nelāgs, no kā Japāna īsti vairs neatguvās.

Tautsaimniecība atdziest, bet ledus laikmets nav gaidāms

Agnese Rutkovska, Latvijas Bankas ekonomiste
27.02.2015.

Šodien tika publicēti 2014. gada 4. ceturkšņa izvērstie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati, tāpēc varam atskatīties uz gadu kopumā.

Latvijas IKP 2014. gadā palielinājās par 2.4% (pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem 2.5%), pieauguma temps salīdzinājumā ar 2013. gadu samazinājās gandrīz uz pusi. Gada pieauguma tempu kritums vērojams arī gada laikā, 4. ceturksnī tuvojoties 2% atzīmei. Iepriekšējais 4. ceturkšņa IKP novērtējums ir nedaudz labots uz augšu (no 1.9% un 2.1% g/g; no 0.4% uz 0.6% c/c).

Latvijas tautsaimniecība sāk izjust ārējās vides ietekmi

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists

Apstākļos, kad eiro zonas izaugsme ir mērāma, labākajā gadījumā, ar otro zīmi aiz komata, bet austrumu puses lielākais kaimiņš – Krievija piedzīvo būtisku ekonomikas turbulenci, Latvijas ekonomikas griezes moments samazinās pakāpeniski, bez straujiem situācijas pavērsieniem.

Kreditēšanas struktūra un dinamika Latvijā un citās eiro zonas valstīs

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Jau vairākus gadus vērojamais kreditēšanas kritums Latvijā turpina viest bažas par tā negatīvo iespaidu uz tautsaimniecības izaugsmi, ierobežojot gan investīciju un eksporta potenciālu, gan, palēninot privātā pieprasījuma pieaugumu. Tas savukārt bremzē ne tikai importu, bet arī ražošanu un pakalpojumu sniegšanu iekšzemē.

Resursu potenciāls izsmelts – Latvijas izaugsmes tālākai nodrošināšanai jākāpina produktivitāte

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists

Nodarbinātības kāpums ir apstājies, un tagad Latvijai ir jauns izaicinājums – sasniegt labākus izaugsmes rezultātus ar tiem pašiem resursiem. Nākotnes IKP kāpuma pamatā būs produktivitātes pieaugums – tehnoloģijas, cilvēkkapitāls, efektīvāka darba organizācija.