inflācijaRSS - inflācija

Globālie faktori un "monetārā fenomena" imports Latvijā

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste

Cenu dinamika ir ļoti nozīmīgs rādītājs centrālo banku darbā. Tieši inflācijas līmenis ir tas, kuram seko Eirosistēma (un tātad arī Latvija) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome, pieņemot lēmumus par nepieciešamajām korekcijām monetārajā politikā.

Latvijas Bankas prognozes

05.06.2015.

Latvijas Bankas
Makroekonomisko Norišu Pārskata 2015. gada jūnija izdevuma pilnā versija pieejama šeit

Gada inflācija aprīlī noturīga

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
12.05.2015.

2015. gada aprīlī gada inflācija būtiski nemainījās un bija 0.5%. Nelielo pieaugumu noteica izteiktāks sezonāli svārstīgo preču cenu kāpums. Pasaules naftas cenas nedaudz palielinājās, un tām sekoja degvielas tirgus. Naftas cenu kāpumu pasaulē līdzsvaroja pārtikas cenu tendences, kurās sava loma bija arī Eiropas Savienības (ES) piena ražošanas kvotu atcelšanai, taču pārtikas cenu pasaules tendences pilnībā neatspoguļojās patēriņa cenu dinamikā Latvijā.

Gada inflācija martā aug gan globālo, gan nedaudz arī iekšzemes faktoru ietekmē

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
10.04.2015.

2015. gada martā gada inflācija turpināja paaugstināties un sasniedza 0.4%. Lai gan pasaules naftas cenas (eiro izteiksmē) pēc neliela pieaugama februāra beigās un marta sākumā atkal saruka, degvielas tirgotāji paaugstinātās degvielas cenas saglabāja. Nedaudz auga pamatinflācija, ko, iespējams, veicina patēriņa izdevumu pārdale no vienām precēm citām precēm un pakalpojumiem, palielinot to pieprasījumu.

Vai eiro zona beidzot redz gaismu tuneļa galā?

Krista Kalnbērziņa, Latvijas Bankas ekonomiste

Zemas naftas cenas, ASV ekonomikas izaugsme, ekspansīva Eirosistēmas monetārā politika kopā veido īsto brīdi, lai eiro zona varētu izrauties no ieilgušās krīzes un balstīt ekonomikas atkopšanos, kas jau pašlaik novērojama statistikas rādītājos. Pat neskatoties uz to, ka Eiropai kaimiņos norisinās vairāki konflikti, kas, protams, atstāj iespaidu uz eiro zonas ārējo tirdzniecību, iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme jau pagājušā gada sākumā pārsniedza gaidīto, turklāt būtiski uz augšu pārskatītas šī gada un nākamā gada izaugsmes prognozes.

Japānas zudošo desmitgadi meklējot

Gundars Dāvidsons, Latvijas Bankas ekonomists
11.03.2015.

Izprast Japānas zudušo desmitgadi, kura tagad draudot arī Eiropai, nav tik vienkārši. Vieniem tā ir šausminošs bubulis, citi uzskata, ka tāda nav vispār bijusi [1], te atkal kāds atzīmē, ka "ir bijusi zaudēta desmitgade, bet nekas liels" [2]. Kāpēc tāda viedokļu dažādība? Salīdzinot ASV un Japānas iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājus, skaidri redzams, ka tiešām 1990. gadā notika kaut kas nelāgs, no kā Japāna īsti vairs neatguvās.

Februārī inflāciju Latvijā ietekmēja sabiedriskais transports Rīgā

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
09.03.2015.

2015. gada februārī gada inflācija pieauga kā gaidīts, jo Rīgā strauji cēlās sabiedriskā transporta pakalpojumu cenas. Dati liecina, ka februārī atjaunojās arī neliels naftas cenu kāpums pasaules tirgū, uz ko degvielas tirgotāji Latvijā reaģēja ļoti ātri. Tādējādi mēneša laikā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem inflācija sasniedza 0.3%, bet gada laikā -0.1% (pozitīvu vērtību vēl nesasniedzot, lielā mērā siltumenerģijas cenu tālāka sarukuma dēļ). 

Janvārī naftas cenu dinamika aizēno elektroenerģijas tirgus atvēršanas ietekmi

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
11.02.2015.

2015. gada janvārī gada inflācija turpināja sarukt un saskaņā ar Centrālās statistiskas pārvaldes (CSP) datiem sasniedza -0.4%. Dati rāda, ka globālo naftas un pārtikas cenu kritums lielā mērā aizēnoja iekšzemes faktora – elektroenerģijas tirgus liberalizācijas ietekmi, tikmēr vairāku pakalpojumu cenu kāpums joprojām liecina par pieprasījuma puses noturīgumu.

Gada inflāciju decembrī atkal samazina naftas cenu ietekme

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
13.01.2015.

2014. gada vidējā inflācija bija 0.6%, kas ir viens no zemākajiem inflācijas līmeņiem izaugsmes apstākļos Latvijā, un to lielā mērā ietekmēja ārējie faktori.

2014. gada decembra inflāciju galvenokārt ietekmēja pasaules naftas cenu samazināšanās, kuras tiešās un netiešās ietekmes dēļ saruka degvielas, kā arī siltumenerģijas cenas. Tādējādi gada inflācija saruka līdz 0.2%. Citu patēriņa preču un pakalpojumu cenu attīstība nekompensēja energoresursu cenu krituma ietekmi; daļēji tādēļ, ka enerģijas cenas neradīja izmaksu spiedienu citās nozarēs.

Eiro ieviešanas ietekme uz cenām – vēl zemāka par prognozēto

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
19.11.2014.

Viena no cilvēku bažām pirms eiro ieviešanas bija šī procesa ietekme uz cenām. Lai kā Latvijas Banka drošināja, ka dramatiskas ietekmes nebūs, daudzi skeptiski šūpoja galvas.

Šonedēļ to apstiprinājis arī Eiropas Savienības statistikas birojs Eurostat, kura aplēses liecina, ka eiro ieviešanas ietekme uz Latvijas cenām bija 0.12-0.21 procenta punkts klāt pie janvāra inflācijas. Tātad esam pat uzrādījuši labāku rezultātu par iepriekš prognozēto, ņemot vērā citu jauno eiro zonas dalībvalstu pieredzi, prognozētajiem 0.2-0.3 procenta punktiem.