22.12.2021.

Covid-19 krīze nav mainījusi cilvēku tendenci pāriet uz riskantākiem ieguldījuma plāniem

Covid-19 ietekme uz risku toleranci pensiju 2. līmenī

  • Kārlis Ločmelis
    Latvijas Bankas ekonomists
Ilustratīvs attēls - cilvēki uz naudas
Foto: Shutterstock

Īsumā

  • Pretēji 2008. gada finanšu krīzei, Covid-19 krīzes pirmajā vilnī cilvēki neizvairījās no riska uzņemšanās, bet tieši pretēji – arvien biežāk izvēlējās aktīvos ieguldījuma plānus;

  • Covid-19 aktīvu vērtību šoks bija īslaicīgs un neradīja zaudējumus lielākajai sabiedrības daļai;

  • Pārsvarā pensijas 2. līmeņa pārvaldnieki izvēlējās pārklasificēt savu 75% ieguldījuma plānus uz tādiem plāniem, kuri var ieguldīt visu naudu akcijās

2008. gada finanšu krīzē iedzīvotājiem bija raksturīga izvairīšanās no riska (risk aversion), pārejot no aktīvo 50% [1] investīciju kategoriju ieguldījumu plāniem uz konservatīvajiem [2] ieguldījumu plāniem. Tādā veidā cilvēki fiksēja tā brīža ieguldījumu vērtības samazinājumu un zaudēja, neizmantojot iespēju atgūt zaudējumus pie nākamo gadu straujās akciju tirgus izaugsmes.

Savukārt 2020. gadā šāda izvairīšanās no riska netika novērota, un, neraugoties uz krīzi, pensijas 2. līmeņa dalībnieki pat palielināja dalību ieguldījumu plānos ar augstāku riska pakāpi. 2020. gadā aptuveni 2/3 gadījumu, kad pensiju 2. līmeņa dalībnieki mainīja ieguldījumu plānus [3], notika pāreja uz aktīvajiem 75% [4] ieguldījumu plāniem. Galvenokārt un līdzīgi kā 2019. gadā šīs pārejas veica aktīvās 50% investīciju kategorijas ieguldījumu plānu dalībnieki. Tādējādi lielākā sabiedrības daļa nerealizēja īstermiņa cenu kritumu un Covid-19 satricinājums neradīja zaudējumus ieguldījumu plānu dalībniekiem.

Neizvairīšanos no riska Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmē varētu skaidrot ar to, ka finanšu tirgu kritums bija īslaicīgs un cilvēki neapzinājās, ka viņu pensiju 2. līmeņa kapitāls ir samazinājies, ņemot vērā sabiedrības zemo informētību par pensiju sistēmu.

Šogad pensijas 2. līmeņa pārvaldnieki izmantoja nesen veiktās izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, kuras atļauj 75% aktīvos ieguldījuma plānus pārklasificēt tādos, kuri vari ieguldīt 100% no ieguldījumiem kapitāla un riska ziņā tiem pielīdzināmos vērtspapīros. Šī gada laikā 9 šādi plāni tika pārklasificēti, tādējādi, palielinot šo personu risku un sagaidāmo atdevi. Ņemot vērā zemo obligāciju ienesīgumu un pašreizējo cilvēku tendenci izvēlēties plānus ar augstāku riska pakāpi, tiek sagaidīts, ka turpmākajos gados arī aktīvajos 100% ieguldījuma plānos varēs vērot cilvēku skaita pieaugumu.

P.S. Lai uzzinātu cik, esi uzkrājis savā pensijas 2. līmenī, tad ieej www.latvija.lv un autorizējies caur savu internetbanku.

[1]Ieguldījumu plāni, kuru prospektos maksimālais atļautais ieguldījums kapitāla vērstpapīros un riska ziņā tiem pielīdzināmos instrumentos nepārsniedz 50% no plāna aktīviem.

[2]Ieguldījumu plāni, kuru prospektos nav atļauts ieguldīt plāna līdzekļus kapitāla vērtspapīros un riska ziņā tiem pielīdzināmos instrumentos.

[3]Aprēķinos netiek ņemts vērā to dalībnieku skaits, kuri migrējuši vienas investīciju kategorijas ietvaros.

[4]Ieguldījumu plāni, kuru prospektos maksimālais atļautais ieguldījums kapitāla vērstpapīros un riska ziņā tiem pielīdzināmos instrumentos nepārsniedz 75% no plāna aktīviem.

APA: Ločmelis, K. (2022, 27. jan.). Covid-19 krīze nav mainījusi cilvēku tendenci pāriet uz riskantākiem ieguldījuma plāniem. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5449
MLA: Ločmelis, Kārlis. "Covid-19 krīze nav mainījusi cilvēku tendenci pāriet uz riskantākiem ieguldījuma plāniem" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 27.01.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5449>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up