31.08.2010.

Darba samaksa tuvu 2007. gada līmenim; pieaugums paredzams nākamgad

Atalgojuma kritums 2010. gada 2. ceturksnī ir apstājies - saskaņā ar mūsu novērtējumu, sezonāli izlīdzinātā stundu darba samaksa ceturkšņa laikā nemainījās. Tādējādi vidējā mēneša darba samaksa privātajā sektorā atgriezusies 2008. gada sākuma līmenī un sabiedriskajā sektorā - 2007. gada vidus līmenī (sezonāli izlīdzināti dati par pilna laika nodarbinātājiem).

Neraugoties uz Latvijas tautsaimniecības atlabšanu kopš 2010. gada 1. ceturkšņa un nodarbināto skaita pieaugumu kopš 2010. gada 2. ceturkšņa, prognozējams, ka darba samaksas ceturkšņa pārmaiņas vēl kādu laiku būs negatīvas vai tuvas nullei inerces un augstā bezdarba dēļ. Tādēļ noturīga algu pieauguma atsākšanās paredzama 2011. gadā.

Darba samaksas gada krituma temps bija 6.3% - mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī (8.3%). Sabiedriskajā sektorā saglabājās straujāks stundu algas gada kritums (11.5%) salīdzinājumā ar privāto sektoru (2.7%). Salīdzinot ar maksimālo vērtību 2008. gada beigās, stundu algas kritums sabiedriskajā sektorā ir bijis 22%, tādējādi turpmākā izdevumu konsolidācija acīmredzot veicama uz funkciju audita rēķina, vienlaikus saglabājot labāko darbinieku atalgojuma konkurētspēju ar privāto sektoru. Privātajā sektorā stundu algas kritums bija daudz mazāks - vien 5% salīdzinājumā ar 2008. gada beigām, jo uzņēmēji konkurētspējas atgūšanai izmaksas galvenokārt mazināja, atlaižot darbiniekus un īsinot darba nedēļu.

Privātajā sektorā straujākais stundu algas gada kritums vērojams būvniecībā (7.3%), tirdzniecībā (6.1%), kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā (5.5%). Pārējās privātā sektora nozarēs stundu darba samaksa saruka mazāk, bet lauksaimniecībā, ieguves rūpniecībā un enerģētikas sektorā gada laikā bija vērojams pat neliels atalgojuma pieaugums. Tomēr šie dati interpretējami ar atrunu, ka nozarēs ar lielākām nodarbināto skaitu pārmaiņām darba samaksas pārmaiņas var būtiski ietekmēt strukturāli efekti. Piemēram, augsti kvalificētu darbinieku īpatsvara pieaugums bīda vidējo atalgojuma statistiku uz augšu.

Prognozējams, ka darba samaksai sasniedzot zemāko punktu, stundu alga nepazemināsies zem 2007. gada vidējā līmeņa. Tomēr darbaspēka pieprasījuma neatbilstība piedāvājumam - ir pieprasījums pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem, bet vairākums bezdarbnieku ir zemi kvalificēti - var izpausties vidējā atalgojuma pieaugumā augsta līmeņa speciālistiem tajās tautsaimniecības nozarēs un profesijās, kur piedāvājums Latvijā ir ierobežots. Nozaru speciālistu biežāk pieminētās no šādām profesijām ir informācijas tehnoloģiju speciālisti, augsti kvalificēti būvniecības speciālisti, kā arī vadītāji. Visticamāk, algu pieaugums sākumā parādīsies atalgojuma neregulārajā komponentē, vairākiem uzņēmumiem atgriežoties pie prēmēšanas sistēmas, tieši sasaistot prēmijas ar darba izpildes rezultātiem. Savukārt regulārā algas komponente ir inertāka, un pieaugums tajā būs vērojams vēlāk.

APA: Krasnopjorovs, O. (2019, 19. nov.). Darba samaksa tuvu 2007. gada līmenim; pieaugums paredzams nākamgad. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1372
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Darba samaksa tuvu 2007. gada līmenim; pieaugums paredzams nākamgad" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1372>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up