19.11.2014.

Eiro ieviešanas ietekme uz cenām – vēl zemāka par prognozēto

Viena no cilvēku bažām pirms eiro ieviešanas bija šī procesa ietekme uz cenām. Lai kā Latvijas Banka drošināja, ka dramatiskas ietekmes nebūs, daudzi skeptiski šūpoja galvas.

Šonedēļ to apstiprinājis arī Eiropas Savienības statistikas birojs Eurostat, kura aplēses liecina, ka eiro ieviešanas ietekme uz Latvijas cenām bija 0.12-0.21 procenta punkts klāt pie janvāra inflācijas. Tātad esam pat uzrādījuši labāku rezultātu par iepriekš prognozēto, ņemot vērā citu jauno eiro zonas dalībvalstu pieredzi, prognozētajiem 0.2-0.3 procenta punktiem.

Protams, šā gada zemo inflācijas rādītāju noteica ne tikai rūpīgi pārdomātais eiro ieviešanas process un pasākumi cenu vērošanai un sabiedrības informēšanai, bet galvenokārt faktori, kuri nav nemaz saistīti ar eiro un sakņojas globālajās ekonomikas norisēs. Par to sīkāk šajā rakstā.

Oktobrī gada inflācijas lielums sasniedza vien 0.7%, bet 12 mēnešu vidējā inflācija bija 0.5%. Vieni teiks, ka tik zemā inflācijā slēpjas neīstenojušos projektu (piemēram, elektroenerģijas tirgus liberalizācijas) vai ārēju apstākļu (pasaules naftas un pārtikas cenu sarukums, Krievijas tirdzniecības ierobežojumu efekts) rezultāts, citi, ka tādas zemas inflācijas apstākļos būtu nepieklājīgi runāt par eiro ietekmi uz cenām. Viedokļi varētu būt dažādi. Tomēr, ņemot vērā tādas iniciatīvas kā "Cenu monitorings" un "Godīgs eiro ieviesējs", kā arī lata vērtību eiro izteiksmē, lielu eiro ieviešanas ietekmi cenās nemaz nevarēja gaidīt.

Septembra beigās apritēja gads kopš cenu paralēlās atspoguļošanas abās valūtās uzsākšanas, bet novembrī Eurostat publicēja savu redzējumu par to, cik lielā mērā eiro varēja ietekmēt patēriņa cenu līmeni Latvijā (jau minētie 0.12-0.21 procenta punkti no mēneša inflācijas janvārī, tālākajos mēnešos ietekmei nesaglabājoties statistiski nozīmīgai). Eurostat izmantoja tādu pašu metodoloģiju, kāda tika lietota pārējo eiro zonas dalībvalstu eiro ietekmes uz cenām vērtējumiem. Šis skaitlis atbilst novērtējumam, ko Latvijas Banka veica gada sākumā, izmantojot divas dažādas pieejas cenu netipisko kāpumu novērtēšanai, un ietekme ir līdzīga kā valstīs, kuras eiro zonai pievienojās pirms Latvijas.

Protams, ka eiro devums patēriņa cenu pārmaiņās nav putns mežā un tiešā veidā nav novērojams. Citiem vārdiem sakot, neviena cenu zīme nesatur informāciju par cenu ietekmējušajiem faktoriem un to ietekmes apmēru. Tādēļ jāizmanto dažādi pieņēmumi un statistiskās metodes.

Piemēram, cenu monitoringa dati jau 2013. gada oktobrī liecināja, ka daži pakalpojumu sniedzēji, iespējams, vasaru nogaidījuši ar jauno cenrāžu drukāšanu un oktobrī to veidojuši tā, lai tas derētu arī pēc eiro ieviešanas, t.i., lai eiro cenās būtu ērti norēķināties. Taču šādā veidā neapaļās cenas par apaļām pārveidojās abos virzienos: gan uz leju, gan uz augšu. Cenu kāpumu skaits laikā no 2013. gada septembra līdz 2014. gada janvārim bija pavisam nedaudz lielāks nekā kritumu skaits, bet vidējais sarukumu apmērs bija lielāks. To daļēji ietekmēja, piemēram, sakaru pakalpojumu akciju cenas.

Līdzīgs cenu pielāgošanas process bija vērojams vēl arī 2014. gada janvārī, kad aktuālāk bija pielāgot cenas pakalpojumiem, kuriem raksturīgi norēķini skaidrā naudā. Tomēr ļoti daudzi tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji turpināja saglabāt arī norēķiniem neparocīgas, neapaļas cenas.

Cenu monitorings nereprezentē patēriņa grozu pilnībā, tādēļ, alternatīvi meklējot janvārim netipiskos cenu kāpumus Centrālās statistikas pārvaldes datos, izrādījās, ka janvārim neraksturīgākās netipiskākās cenu pārmaiņas mēneša laikā novērotas tajās patēriņa preču grupās, kurās tas pieredzēts arī agrāk – citām valstīm ieviešot eiro. Kā piemērus var minēt sabiedriskās ēdināšanas un personiskās un aprūpes pakalpojumus. Tomēr, izmantojot atbilstošo patēriņa grupu īpatsvarus patēriņa grozā, kopējā ietekme tika lēsta līdzīga Eurostat novērtētajai.

Ir iespējams, ka pie apaļām (un pievilcīgām, piemēram, 1.99 vai 1.95) cenām latu izteiksmē bija tik ļoti pierasts, ka cenu pamatotības jautājums frizētavās, manikīra salonos un kafejnīcās plašās diskusijās praktiski neuzausa. Tomēr ar apaļām vai neapaļām cenām eiro Latvijā ienāca pateicīgā brīdī un pateicīgos apstākļos. Latvija bija viena no retajām valstīm, kurā pirms eiro ieviešanas nacionālās valūtas vienības, t.i., viena lata vērtība pārsniedza 1 eiro. Tādējādi jebkurš cenu kāpums atspoguļojums (pat cenu sarukums) psiholoģiski varēja izskatīties nepievilcīgs un "nerosināja apetīti".

Tāpat, atšķirībā no Igaunijas, kura eiro ieviesa brīdī, kad pasaulē strauji auga pārtikas un enerģijas cenas, Latvija eiro ieviešanas brīdī tāpat kā kaimiņvalstis baudīja šo preču globālo cenu kritumu salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu. Tas neradīja izmaksu spiedienu daudzās nozarēs, kā arī neveidoja augsni dažādu faktoru izraisīta cenu kāpuma piespēlēšanai eiro.

Eiro ieviešanas it kā būtiskā ietekme uz cenām ir vēl viens mīts, kuru Latvijai ar savu pieredzi ir izdevies atspēkot (tāpat kā it kā gaidāmo identitātes zaudēšanu, neiespējamību īstenot tik lielas skaidrās naudas apjoma apmaiņu utml.). 

APA: Paula, D. (2019, 16. nov.). Eiro ieviešanas ietekme uz cenām – vēl zemāka par prognozēto . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/296
MLA: Paula, Daina. "Eiro ieviešanas ietekme uz cenām – vēl zemāka par prognozēto " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/296>.

Līdzīgi raksti

Komentāri ( 2 )

  • vilnisz

    19.11.2014 15:11

    Ja pareizi saprotu, cienījamā Dr. oec. uzskata ka zemā inflācija nekādi nav saistīta uz 2015. gadu atlikto ierobežojumu atcelšanu elektroenerģijas monopola, pasaules naftas un pārtikas cenu sarukumu, un Krievijas sankciju un antisankciju efektu, kuru dēļ ES un LV ražotājiem nav kur grūst savu preci?

    Un, neskatoties uz to, ka 'eiro devums patēriņa cenu pārmaiņās nav putns mežā un tiešā veidā nav novērojams', kurš gan varētu apšaubīt Eirokrātu izmantotos pieņēmumus un statistiskās metodes?

    Visbeidzot, eiro ietekme uz inflāciju Latvijā beidzas pēc 9 mēnešiem, vai ne? Vai varbūt pēc 12? Un maz ticamajā gadījumā, ja EZ reiz atkopsies un nāksies celt procentu likmes, tad eiro inflāciju Latvijā vairs neietekmēs?

  • Daina Paula

    21.11.2014 15:04

    Jūsu komentāri un jautājumi liecina, ka esat pārpratis raksta sākumu, tādējādi, iespējams, mēģināt pretnostatīt savu viedokli tam, to, kas rakstā netiek pausts. Tālāk par to, kas rakstā ir pausts, nedaudz plašāk.

    Raksta būtība ir īss komentārs Eurostat veiktajam eiro ieviešanas uz inflāciju novērtējumam, tādēļ pilnīgi visi iespējamie inflāciju abos virzienos ietekmējošie faktori, protams, netiek aplūkoti. Taču eiro ieviešana kā viens no inflāciju nedaudz paaugstinošiem faktoriem rakstā ir nodalīta no tiem iemesliem, kādēļ kopējā inflācija Latvijā šogad ir zema. Šie zemas inflācijas saglabāšanās iemesli ir gan inflāciju samazinoši faktori (piemēram, rakstā minētās pasaules naftas un lauksaimniecības preču cenas), gan inflāciju nepalielinoši faktori (piemēram, rakstā minētā neīstenotā elektroenerģijas tirgus liberalizācija). Tiktāl mūsu viedoklis, acīmredzot, sakrīt.

    Kā vidējo patēriņa cenu līmeni paaugstinoši 2014. gadā jāmin tādi iemesli, kā, piemēram, tabakas akcīzes pieaugums, atsevišķu regulējamo cenu kāpums (piemēram, ūdens un kanalizācijas tarifu pieaugums Rīgā par 25%, atkritumu apsaimniekošanas sadārdzināšanās), ienākumu pakāpenisks kāpums, pieprasījuma kāpums (Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta) u.c..

    Eiro ieviešanas ietekme uz inflāciju – to veido vienreizējās izmaksas, kas saistītas ar pāreju no latiem uz eiro, kā arī iespējamā tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju rīcība, piemēram,saglabājot cenošanas principu, lai cenas tiktu izteiktas norēķiniem ērtā vai pievilcīgā formā. Tas ir tas, ko ir iespējams nosaukt par eiro ieviešanas vienreizējo efektu. Protams, nav iespējams apgalvot, ka tirgotāji citu iemeslu (pieprasījuma, izmaksu u.c.) dēļ pērn novembrī vai šogad janvārī vai kādā citā periodā nebūtu gribējuši mainīt cenas, kā to dara parasti.

    Jā, pasaules tautsaimniecība šobrīd neattīstās tik ātri kā citkārt, un tas ir viens no pasaules cenas bremzējošiem faktoriem. Laikā, kad citas valstis ieviesa eiro, šāds process pārsvarā nebija vērojams, un gandrīz visas citas valstis gan pirms, gan pēc eiro ieviešanas piedzīvoja lielāku inflāciju, nekā Latvijā tā ir šogad. Inflācija eksistē arī tajos periodos, kad nacionālā valūta netiek aizstāta ar citu. Inflācija ir arī tajās valstīs, kurās eiro netiek izmantots norēķiniem, un, kas zina, varbūt arī netiks. Latvijā un pasaulē inflācijas lielumu ietekmē tik daudz faktoru, ka nebūtu nepieciešams tos noniecināt un pārāk daudz inflācijas fenomena uzkraut eiro ieviešanai. Jā, protams, ka eksistē gan kreditēšana, gan procentu likmes, gan straujāka izaugsme, un tie ir faktori, kas vienmēr var atstāt ietekmi uz inflācijas lielumu, neatkarīgi no tā, kāda valūta tiek lietota valstī.

Up