04.12.2017.

Ekspertu saruna: Kā D. Trampa prezidentūra ietekmē Eiropu? Par tvītu plašākas atbildes

2017. gada 5. decembrī Latvijas Bankā notika ekspertu saruna: "Kā D. Trampa prezidentūra ietekmē Eiropu? Par tvītu plašākas atbildes"

  • Ieskats ekspertu sarunas saturā

    ASV ir lielākā pasaules tautsaimniecība, nozīmīgākā tirdzniecības partnervalsts un būtisks investīciju avots ES. Savukārt ASV dolārs un eiro ir dominējošās globālās rezervju valūtas. Tāpēc norises ASV būtiski ietekmē Eiropu, t.sk. Latviju. Ietekmi izjūtam, lai gan ASV un Latvijas tiešie ekonomiskie sakari (tirdzniecība un finanšu plūsmas) ir diezgan nelieli.

    Kopš Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā, šķiet, katru dienu plašsaziņas līdzekļi pievērš sabiedrības uzmanību prezidenta kārtējam izteiksmīgajam tvītam vai komentāram. Taču vai vienmēr vārdiem seko darbi?
    • Kādi bijuši būtiskākie prezidenta D. Trampa administrācijas lēmumi deviņos mēnešos?
    • Kādu ASV prezidenta administrācijas rīcību varētu gaidīt turpmāk?
    • Kāda varētu būt tās ietekme uz ASV, pasaules un Eiropas ekonomisko attīstību?
    Atbildes uz šiem jautājumiem meklēsim 5. decembrī Latvijas Bankas rīkotajā ekspertu sarunā "Kā D. Trampa prezidentūra ietekmē Eiropu? Par tvītu plašākas atbildes". Tiks analizēta ASV makroekonomiskā situācija, sarežģītie ģeopolitiskie uzdevumi, ASV loma pasaulē un Latvijas uzņēmēju pieredze ASV tirgū.
  • Ekspertu sarunas dalībnieki

    Piedalās

    Ieva SkrīvereIeva Skrīvere
    Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes galvenā ekonomiste. Ieva Skrīvere specializējusies starptautiskajā ekonomikā un ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) saistītos jautājumos, t.sk. Grieķijas notikumu analīzē. Ieva Skrīvere pārstāv Latvijas Banku Eiropas Savienības Padomes Ekonomikas un finanšu komitejas apakškomitejā SVF jautājumos, kā arī ir Eiropas Centrālās bankas Ķīnas ekspertu tīkla locekle. Bakalaura grādu ieguvusi Rīgas Ekonomikas augstskolā, specializējoties finansēs un ekonomikā. Pirms darba Latvijas Bankā strādājusi LHV Bank.

     

    Mārtiņš KazāksMārtiņš Kazāks
    Swedbank, AS, galvenais ekonomists, Swedbank grupas galvenā ekonomista vietnieks. Profesionālo karjeru sācis Latvijas Republikas Finanšu ministrijā, bijis pasniedzējs Rīgas Ekonomikas augstskolā, darbojies Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijā, kopš 2014. gada ir Fiskālās disciplīnas padomes biedrs. Mārtiņš Kazāks Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu ekonomikā, Kembridžas Universitātē – diplomu ekonomikā, Londonas Universitātē – maģistra grādu (ar izcilību) un doktora grādu ekonomikā.

     

    Valdis ZatlersValdis Zatlers
    Latvijas Valsts prezidents laikā no 2007. līdz 2011. gadam. Valdis Zatlers bijis 11.Saeimas deputāts un Reformu partijas priekšsēdētājs. Pirms ievēlēšanasLatvijas Valsts prezidenta amatā Valdis Zatlers bijis ievērojams ārsts ortopēds un traumatologs. Papildus ārsta karjerai viņš ilgstoši bijis vadošos amatos Rīgas 2.slimnīcā un VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca". 1986. gadā Valdis Zatlers Ukrainā piedalījies Černobiļas AES katastrofas seku likvidācijas darbos. Valdis Zatlers absolvējis Rīgas Medicīnas institūtu un specializējies ortopēdijā Jēla universitātē un Sirakūzu Universitātē (ASV).

     

    Pēteris ŽimantsPēteris Žimants
    Viens no SIA Pure Chocolate un SIA Purified īpašniekiem un padomes loceklis. Bijis SIA Pure Chocolate valdes priekšsēdētājs un Puratos Latvia, SIA pārdošanas un tirgvedības direktors. Pēterim Žimantam ir ilggadēja pārdošanas un mārketinga pieredze, darbojies dažādos eksporta tirgos gan Eiropā, gan ASV. Pēteris Žimants absolvējis politikas zinātņu programmu Rīgas Stradiņa universitātē un ieguvis maģistra grādu Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā RISEBA.

     

    Sarunu vada

    Andris StrazdsAndris Strazds
    Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks. Pirms darba Latvijas Bankā A. Strazds bijis galvenais ekonomists Nordea Bank Finland plc Latvijas filiālē un Darījumu un finanšu konsultāciju nodaļas vadītājs SIA PricewaterhouseCoopers. Maģistra grādu starptautiskajās finansēs un biznesa stratēģijā ieguvis Stokholmas Ekonomikas augstskolā Zviedrijā. Andris Strazds pārstāv Latvijas Banku Eiropas Centrālo banku sistēmas Starptautisko attiecību komitejā, ir Eiropas Ārlietu padomes biedrs un kopš 2016. gada aprīļa darbojas Latvijas Valsts prezidenta Enerģētikas drošības komisijā.

  • Prezentācija

    Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes galvenās ekonomistes Ievas Skrīveres prezentācija ekspertu sarunā: Kā D. Trampa prezidentūra ietekmē Eiropu? Par tvītu plašākas atbildes

  • Kopsavilkums

     

    2017. gada nogalē, 5. decembrī, Latvijas Banka, kas ir valsts stratēģisko rezervju ieguldītājs, galvenais maksājumu centrs un makroekonomikas eksperts, teju gadu pēc ASV prezidenta vēlēšanām, lietpratējus aicināja vērtēt Donalda Trampa Ameriku un tās ietekmi uz Eiropu.

    Diskutēja Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes galvenā ekonomiste Ieva Skrīvere, Swedbank Latvija galvenais ekonomists, Swedbank grupas galvenā ekonomista vietnieks Mārtiņš Kazāks, Valsts prezidents laikā no 2007. līdz 2011. gadam Valdis Zatlers, viens no SIA Pure Chocolate un SIA Purified īpašniekiem un padomes loceklis Pēteris Žimants. Sarunu vadīja Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds.

    Globālā spēles laukuma vērtējumu šajā formātā pērn sākām ar Ķīnu – kā vietu, kurp pārvietojas pasaules ekonomikas gravitācijas centrs. Šoreiz aktuāli, vai ASV darbos ierobežo starptautisko tirdzniecību, kas, pēc prezidenta Trampa vārdiem, esot amerikāņu darba vietu zagļi (kaut ekonomisti "vainīgos" saredz tehnoloģiju attīstībā un ražošanas procesu automatizācijā). Reģionu saimnieciska nesadarbošanās nāktu par sliktu arī atvērtajai, no eksporta/importa atkarīgajai Latvijas tautsaimniecībai.

     

    Secinājumi īsumā

    Pretēji medijos valdošajai noskaņai par Trampa Ameriku, nav tā, ka viss radikāli mainījies uz sliktu. Lietas turpina notikt, lai arī politiski dīvaināk, turklāt Latvijai "Trampa laiku bilance", tā teikt, pagaidām ir pozitīva. Tas šķietami paradoksāli, bet ASV ekonomiskā cikla ietekme lielāka, nekā kāds negatīvs atsitiens no ASV politikas.

    ASV tautsaimniecība aug spēcīgi (ja IKP būs +2.5%, tas daudz, un Eiropa, pastarpināti – Latvija, ir ieguvēja eksportā!), īsu papildu veicinājumu tam dos Trampa pirmā paveiktā reforma nodokļos. Starptautiskā tirdzniecība nav apsīkusi (vai necietīs turpmākās reformās – tam vēl jāseko!).

    Baltijai Trampa prezidentūras laikā NATO drošības garantijas reāli audzētas, visstiprākās līdz šim. Kamēr Ukrainas austrumos ieildzis konflikts, tas iedrošina citās Krievijas pierobežas valstīs investējušos, ļāvis ieguldījumu bilancei nekristies. (Un kur tad vēl Porziņģis, kas, kā smejies, palīdz Latviju amerikāņa apziņā likt pareizā kartes stūrī.)

    Jomās, kur Tramps, orientējoties uz ASV, atbilstoši vēlēšanu lozungam "America first!/Amerikai priekšroka!", atsakās no globāla līdera lomas, vieta tukša nepaliek – to pārņem partneri, konkurenti. Piemēram, sasilstošās planētas saglābšanu uzņemas pētnieki, uzņēmēji ASV, tikmēr starptautiskās tirdzniecības un globalizācijas līdera lomu uzņemas Ķīna.

    Latvija veiksmīgi sapurinājusies un pielāgojas, t.sk. kopā ar pārējo Eiropu atbrīvojamies no "brīvbiļetnieka" psiholoģijas – uzņemamies savu daļu aizsardzības izdevumu. Apjēdzam, cik svarīgi atrast zāles pret populisma vienkāršoto risinājumu vilinājumu jebkurā lielākā krīzē.

    Arī Latvijas uzņēmēji izmanās eksportēt uz ASV – vai tur Obama, vai Tramps, mikrolīmenī noteicošie izrādās citi faktori (vai atrasts labs starpnieks, ieguldīts stratēģijas izvēlē – dibināt savu uzņēmumu vai pārdot ar citu zīmolu u.tml.). Tiesa, Latvijas eksports uz ASV vērts tikai ap 200 miljoniem eiro, kas 2% no kopējā eksporta. Tas divreiz mazāk nekā Lietuvai un Igaunijai – tātad ir iespējas, kas izmantojamas. Riski? ASV akciju tirgu novērtējums tuvu līmeņiem, pie kuriem iespējams kritiens, krīze ar plašākām atskaņām.

    Tas, ka ASV ekonomikas cikls augšupejā un līdz ar to arī pasaules tautsaimniecību visdrīzāk gaida pāris gadi labas izaugsmes, nozīmē – Eiropai aizvējš un labvēlīgs ekonomisks fons reformu veikšanai, kas ir agrāk atlikti mājas darbi. Latvijai, kurai veras politisku iespēju logs pēc vēlēšanām, joprojām jāvairās no vidēju ienākumu slazda un darāmais zināms: pārveides izglītībā, veselības aprūpē un reģionu pārvaldīšanā (sadrumstalotība pāri par 100 administratīvās vienībās divu miljonu valstī neļauj pārvaldei būt efektīvai). Dažām tradicionāli neitrālām Skandināvijas valstīm laba reize apsvērt iestāju NATO.

    Ekspertu sarunas "Kā D. Trampa prezidentūra ietekmē Eiropu? Par tvītu plašākas atbildes" materiāli (pilns ieraksts, video kopsavilkums, prezentācijas, fotogrāfijas) atrodami šeit – [saite].

    P.S. Un atliek cerēt, ka lecīgi saasināto kodolhuligānismu Ziemeļkorejā ārstēs ar saprātīgiem – politiskiem līdzekļiem (ja līdzšinējā vēsture ko māca…).

     

  • Video ieraksts

APA: (2018, 22. jul.). Ekspertu saruna: Kā D. Trampa prezidentūra ietekmē Eiropu? Par tvītu plašākas atbildes. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/3968
MLA: "Ekspertu saruna: Kā D. Trampa prezidentūra ietekmē Eiropu? Par tvītu plašākas atbildes" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 22.07.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/3968>.

Komentāri ( 1 )

  • Aivars Lapšāns

    05.12.2017 15:42

    Nu, Swedbank ir pierādījuši, ka populisma standarts ir tieši Swedbank, nevis Tramps.

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up