13.01.2020.

Ekspertu saruna: No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu

Foto: Latvijas Banka

Ceturtdien, 30. janvārī, no plkst. 14 līdz 16 Latvijas Bankā notiks Ekspertu saruna "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu". Diskusijas tiešraide – vietnē makroekonomika.lv.

Viena no Latvijas Bankas iepriekšējā gada nogalē organizētajā Ekspertu sarunā par nabadzības un nevienlīdzības mazināšanu gūtajām atziņām bija nepieciešamība valstij iedzīvotāju labklājības vairošanai virzīties no naudas dalīšanas uz tās radīšanu. Šī doma veidos arī nākamās Latvijas Bankas organizētās Ekspertu sarunas kodolu, kas tematiski būs veltīta tam, kā turpmāk gudri ieguldīt, nevis tikai "apgūt" Eiropas Savienības līdzekļus, lai ilgtermiņā vairotu labklājību Latvijā. 

2019. gadā darbu sāka jaunais Eiropas Parlamenta sastāvs un Eiropas Komisijas vadības komanda. Eiropas Savienību ietekmē jauni globālie apstākļi, un tai ir jauni ambiciozi mērķi un prioritātes (piemēram, klimata pārmaiņu mazināšana, digitālās ekonomikas iedzīvināšana, Eiropas ekonomiskās suverenitātes stiprināšana).

Viens no svarīgiem uzdevumiem 2020. gada pirmajā pusē būs panākt vienošanos par Eiropas Savienības ilgtermiņa budžetu 2021.–2028. gadam. Ņemot vērā jaunās prioritātes, Eiropas Savienības budžets turpmāk tiks izmantots tā, lai sasniegtu šos mērķus. Gaidāms, ka Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu apjoms saruks, toties, piemēram, projektiem pētniecības un inovāciju atbalsta programmā "Apvārsnis", kas vērsta uz Eiropas konkurētspējas stiprināšanu pasaules mērogā, līdzekļu apjoms pieaugs.

Tāpēc arī Latvijai būs jāmeklē un jāatrod citi Eiropas Savienības fondu līdzekļu izmantošanas veidi. Jāpārorientējas no "ielāpu lāpīšanas" pieejas un pabalsta lūdzēja lomas uz jaunu domāšanu – gudru ieguldīšanu.

  • Kā vērtējam līdzšinējo Eiropas Savienības fondu līdzekļu izmantošanu, un ko nozīmē tērēt gudri?
  • Ko nozīmē Eiropas Savienības jaunās prioritātes, kā tās ietekmēs Latviju un Eiropas Savienības fondu finansējuma pieejamību nākotnē?
  • Kāda būs Latvijas stratēģija sarunās par Eiropas Savienības ilgtermiņa budžetu 2021.–2028. gadam?
  • Ko jaunās prioritātes nozīmē uzņēmējiem, pētniekiem, universitātēm? Kādam jābūt "biznesa plānam", lai pretendētu uz Eiropas Savienības fondu līdzekļiem jaunajā plānošanas periodā? Vai esam gatavi piedalīties Eiropas Savienības līmeņa projektos, kas vairo Eiropas globālo konkurētspēju?

Par šiem jautājumiem Latvijas Bankas organizētā Ekspertu sarunā diskutēs Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes galvenā ekonomiste Inese Allika, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" valdes loceklis Jēkabs Krieviņš, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas direktors Jānis Grēviņš, SIA "DiGas" projektu vadītājs Rihards Āboltiņš. Sarunu vadīs Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds.

Ekspertu sarunas apmeklējumam klātienē var pieteikties, rakstot uz e-pasta adresi konference@bank.lv.

 

Viedoklis

AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" valdes loceklis Jēkabs Krieviņš

Kā gudri izmantot Eiropas Savienības fondu līdzekļus?

Gudra dažādu finanšu resursu kombinēšana ar mērķi tos pavairot, atkārtoti izmantot un elastīgi likt lietā – tas ir viens no faktoriem, kas Latvijas uzņēmējiem un ekonomikai kopumā palīdzēs pielāgoties ģeopolitikas, klimata pārmaiņu un tehnoloģiju attīstības radītajiem izaicinājumiem.

Tikpat svarīgs faktors būs tādas uzņēmēju prasmes kā finanšu pratība, stratēģiskā vadība un spēja atbilstoši mainīt biznesa modeli. Uzskatu, ka šīs būs izšķiroši svarīgas prasmes, lai izdzīvotu mainīgajā ekonomiskajā situācijā, un, iespējams, izmantotu to savā labā. Tāpēc redzam vajadzību tās atbalstīt un būtiski stiprināt.

Viedoklis

SIA "DiGas" projektu vadītājs Rihards Āboltiņš

Kāda ir "DiGas" pieredze, izmantojot programmas "Apvārsnis 2020" finansējumu?

Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums palīdzēja "DiGas" esošās idejas un risinājumus attīstīt augstākā līmenī. Pieteikuma apstiprināšana "Apvāršņa 2020" programmā ir ne tikai iegūtais līdzfinansējums, bet arī kvalitātes zīmogs uzņēmuma izstrādātajam risinājumam, kas var palīdzēt uzņēmuma turpmākajā attīstībā un tālāku sadarbību veidošanā.
  • Ekspertu sarunas dalībnieki

    Sarunas vadītājs

    Andris StrazdsAndris Strazds, Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks. Pašlaik viņš ir arī Eiropadomes starptautisko attiecību jautājumos loceklis un nepilna laika pasniedzējs Rīgas Ekonomikas augstskolā. Pirms tam viņš bija Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiāles galvenais ekonomists, PricewaterhouseCoopers SIA darījumu vadītājs un stratēģijas attīstības vadītājs SIA "Lattelecom". Andris Strazds ieguvis maģistra grādu starptautiskajā ekonomikā un uzņēmējdarbībā Stokholmas Ekonomikas augstskolā Zviedrijā.

     

    Sarunas dalībnieki

    Inese AllikaInese Allika, Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes galvenā ekonomiste. Viņas darba pienākumi ir saistīti ar plašu starptautisko attiecību jautājumu loku. Inese Allika ir arī Latvijas Bankas pārstāve Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu lietu komitejas vietnieku sanāksmēs. No 2011. gada līdz 2016. gadam Inese Allika bija Latvijas Bankas specializētais atašejs Latvijas Republikas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā, piedaloties ar eiro ieviešanu Latvijā un Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē saistīto jautājumu risināšanā. Pirms tam viņa sešus gadus vadīja Eiropas Savienības departamentu Ekonomikas ministrijā. Inese Allika Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu Eiropas studijās, kā arī papildinājusi zināšanas Britu padomes programmā Chevening Fellowship un dažādās mācību programmās vairākās Eiropas Savienības valstīs.

    Zanda Kalniņa LukaševicaZanda Kalniņa-Lukaševica, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre. Viņa nodrošina Ārlietu ministrijas komunikāciju ar Latvijas Republikas Saeimu un Eiropas Parlamentu, kā arī pārstāv Latviju Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmēs attīstības sadarbības jautājumos un ārējās tirdzniecības jautājumos. Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā viņa pārstāvēja Eiropas Savienības Padomi Eiropas Parlamentā. Pirms tam viņa bija Latvijas Republikas Saeimas deputāte un vadīja Eiropas lietu komisiju (2011–2014). Zanda Kalniņa-Lukaševica bija Valsts prezidenta padomniece un strādāja Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijā (2008–2011), kā arī bija valsts sekretāra vietniece Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (2006–2008). Viņa ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politikas pētījumu institūta vadošā pētniece, kā arī biedrības "Eiropas kustība Latvijā" valdes locekle. Zanda Kalniņa-Lukaševica Latvijas Universitātē lasa lekcijas par Eiropas Savienības ārpolitiku. Latvijas Universitātē viņa ieguvusi vadībzinātnes doktora grādu.

    Jēkabs KrieviņšJēkabs Krieviņš, AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" valdes loceklis kopš 2015. gada janvāra. Jēkabs Krieviņš ir finanšu jomas eksperts ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi uzņēmējdarbības kreditēšanas un valsts atbalsta programmu sagatavošanas un īstenošanas procesu organizēšanā un vadīšanā. Šī pieredze gūta, strādājot gan kredītiestāžu, gan valsts finanšu iestāžu sektorā. Ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības un iestāžu vadībā, banku darbinieka sertifikātu un bakalaura grādu ekonomikā.

     

    Jānis GrēviņšJānis Grēviņš, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas direktors kopš 2003. gada. Viņš pēta mūsdienu komunikācijas līdzekļu ietekmi projektu vadībā un studiju procesā ļauj iepazīt gan šo pētījumu rezultātus, gan tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas jautājumus. Viņš ir viens no Junior Achievement Latvia dibinātājiem (1998). Jānis Grēviņš ir SIA "Tet" (iepriekš – SIA "Lattelecom") padomes loceklis. No 1998. gada līdz 2003. gadam Jānis Grēviņš studēja doktorantūrā un strādāja par projektu koordinatoru ASV Ņujorkas štata Bufalo Universitātes Vadības skolā.

     

    Rihards ĀboltiņšRihards Āboltiņš, projektu vadītājs SIA "DiGas". Viņš ir atbildīgs par projekta administratīvo vadību SIA "DiGas" īstenotajā Eiropas Savienības programmas "Apvārsnis 2020" projektā Novel dual-fuel system for modernisation of air polluting diesel locomotives to clean and efficient gas operation – NYSMART. Rihards Āboltiņš vairākus gadus līdzdarbojies Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētu vietēja un starptautiska mēroga sadarbības un pētniecības projektu pieteikumu sagatavošanā un īstenošanā. Pieredze gūta, strādājot zinātniskās pētniecības institūtā un sadarbojoties ar uzņēmumiem privātajā sektorā. Rihards Āboltiņš starptautiska revīzijas tīkla uzņēmumā guvis arī finanšu revīziju pieredzi.

APA: (2020, 25. jan.). Ekspertu saruna: No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4714
MLA: "Ekspertu saruna: No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 25.01.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/4714>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up