Ekspertu saruna "Zemo procentu likmju laikmets – vai esam izmantojuši iespējas?"

Jau kādu laiku dzīvojam jaunos, iepriekš nepieredzētos apstākļos – zemo procentu likmju laikmetā. Eirosistēma, t.sk. Latvijas Banka, ar galveno Eiropas Centrālās bankas procentu likmju pazemināšanu līdz pat negatīvam līmenim (faktiski piemaksājot bankām par aizdotās naudas izmantošanu) un netradicionālu monetārās politikas instrumentu izmantošanu ir veicinājusi vēsturiski zemāko procentu likmju sasniegšanu. Centrālo banku uzdevums ir veicināt kreditēšanu, lai stimulētu cenu stabilitātes mērķa sasniegšanu un – netieši – arī tautsaimniecības izaugsmi.

Kreditēšana un investīciju ieplūde pamazām atjaunojas, taču efektu noteikti varētu vēlēties labāku. Eiro zonā inflācijas mērķa līmeņa sasniegšana kavējas, arī ekonomiskās aktivitātes un tautsaimniecības izaugsmes rādītāji atpaliek no gaidītajiem.

Tā kā zemo procentu likmju laikmets nebūs mūžīgs, rodas vairāki jautājumi.

• Vai apzināmies šā unikālā laika priekšrocības?
• Kā izmantojam šā perioda dotās iespējas?
• Vai kredītu izmaksas uzņēmējiem un mājsaimniecībām tiešām sarukušas?

Uz šiem un citiem ar Eirosistēmas īstenotajiem monetārās politikas pasākumiem saistītiem jautājumiem atbildes iegūsiet ekspertu sarunā "Zemo procentu likmju laikmets – vai esam izmantojuši iespējas?". 

Mārtiņš Bitāns, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks. Darbu Latvijas Bankā uzsāka 1998. gadā, no 2007. gada līdz 2009. gadam bija Latvijas pārstāvis Starptautiskajā Valūtas fondā Vašingtonā. Darba pieredze Latvijas Bankā galvenokārt saistīta ar monetārās politikas lēmumu sagatavošanu un īstenošanu gan pirms, gan pēc pievienošanās Eirosistēmai. Papildus tam viņš pēta ar starptautisko konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi saistītus problēmjautājumus. Starptautiskās ekonomikas maģistra grādu ieguvis Dienviddānijas Universitātē Odensē.

Kārlis Danēvičs, Latvijas Komercbanku asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, AS "SEB banka" valdes loceklis un finanšu direktors. Kārļa Danēviča pārziņā AS "SEB banka" ir finanšu vadība un kontrole, iepirkumu un resursu pārvaldība, administratīvā, darījumu nodrošināšanas un informācijas tehnoloģiju joma. Vairāk nekā 10 gadu darba pieredze banku sektorā, iepriekš vadījis AS "SEB banka" Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldi un Kreditēšanas pārvaldi. Kārlis Danēvičs ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības un finanšu vadībā Rīgas Biznesa skolā, kā arī piedalījies augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā Vallenberga institūtā Stokholmā.

Jānis Vilnītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis, Kurzemes padomes vadītājs, Liepājas pilsētas domes deputāts. Jau kopš 1995. gada Jānis Vilnītis strādā AS "Liepājas papīrs", Būdams valdes priekšsēdētājs, viņš vada uzņēmumu, plāno finanses un organizē ražošanu. Jānis Vilnītis absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju un ieguvis inženiera kvalifikāciju.

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs Latvijā. Šā institūta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par finanšu jautājumiem, veidojot ilgtspējīgus finanšu paradumus sabiedrībā, t.sk. uzņēmēju vidū. Pirms tam Reinis Jansons vadījis "Swedbank" AS Uzkrājumu un apdrošināšanas daļu. Aktīvi līdzdarbojies dažādos iedzīvotāju finanšu pratības veicināšanas projektos. Maģistra grādu finansēs ieguvis Banku augstskolā. Profesionālo karjeru finanšu sektorā uzsācis "Swedbank" AS 2003. gadā.  

Ekspertu sarunu vadīs

Māris Zanders, žurnālists laikrakstā "Diena" un portālā "Satori". Vada un veido Rīga TV24 raidījumu "Kur tas suns aprakts?". Iepriekš bijis arī raidījumu "TV3 ziņas" un "Bez tabu" producents, Radio SWH žurnālists, kā arī redaktors laikrakstos "Nedēļa", "Nakts", "Tev" un izdevniecībā "Vaga". Absolvējis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti.

Mārtiņš Bitāns, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks

Kārlis Danēvičs, Latvijas Komercbanku asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, AS "SEB banka" valdes loceklis un finanšu direktors 
 

Jānis Vilnītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis, AS "Liepājas papīrs" valdes priekšsēdētājs

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs Latvijā 

2016. gada 12. decembrī Latvijas Bankā notika Ekspertu saruna "Zemo procentu likmju laikmets - vai esam izmantojuši iespējas?". Šeit sarunas pilns videoieraksts.

Vai Latvijā izmantojam visas lētās naudas ēras iespējas, kuras reiz garantēti beigsies, - tāda bija 2016. gada decembra Ekspertu sarunu tēma Latvijas Bankā. Izaugsmes "iekurbulēšanai" pēc krīzes centrālās bankas eiro zonā "drukā naudu" kopš 2015. gada marta, cenšoties naudas cenu nodzīt iespējami zemu un padarīt aizņēmumus pieejamākus, tādējādi iekustinot ekonomisko aktivitāti. Tā rezultātā aizdevumu likmes ir nokritušas vēsturiski zemākajā līmenī. Arī Latvijā kredītu likmes pazeminājušās, bet mazāk nekā citur Eiropā. Kāpēc tā?

Latvijas Bankā 12. decembrī notikušajā diskusijā klāt bija pārstāvji no visas ķēdes, kas iesaistīta monetārās politikas lēmumu pārnesē, - nacionālā banka, komercbanka, uzņēmums un iedzīvotājs, kuru pārstāvēja finanšu paradumu pētnieks. Ekonomisti šādu ietekmes pārnesi no lēmuma centrālajā bankā līdz likmei/naudas cenai, par kādu uzņēmējs, iedzīvotājs aizņemas, sauc par transmisiju. Kā lēmums palētināt naudu (vai otrādi) "atripo" no Frankfurtes, kur to kopā pielemj ECB un eiro zonas nacionālo banku prezidenti, tostarp Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs? Un cik veiksmīgi cauri komercbankām centrālo banku lēmumi "ietulkojas" naudas cenā?

To, cik labi ECB un nacionālās centrālās bankas spēj ietekmēt nosacījumus naudas tirgū, atgādināja diskutanti, ietekmē vismaz divu veidu faktori - tādi, kas spēkā visās eiro zonas tautsaimniecībās, un tādi, kas uz Latviju attiecas vairāk. No aizņēmumu gala saņēmēja viedokļa:

• Latvijas uzņēmumi. Lielie lētos kredītresursus saņem, tāpat arī tie mazie un vidējie, kurus bankas novērtē augstu. Jaunie uzņēmumi, kas ir bez kredītvēstures, banku skatījumā visos laikos un valstīs ir vērtējami ļoti rūpīgi, bet Latvijā īpaši, ņemot vērā sarežģīto tiesu praksi par banku apkrāpšanas gadījumiem.
• Iedzīvotāju finanšu paradumu aptaujas rāda, ka:
  • Liela daļa cilvēku, iespējamo kredītņēmēju, nekad neaizdomājas, nenoformulē saikni starp centrālo banku "naudas drukāšanu" un iespējamo ietekmi uz viņu makiem, lai gan likmes ir ļoti zemas un LB tautsaimniecībā no 2015. gada finanšu sistēmā iepludinājusi 4.4 miljardus eiro.
  • Šo saikni izjūt kredītus ņēmušie - kā mazākus kredītmaksājumus. Mājsaimniecības Latvijā vidēji gadā tā ietaupa astoņus miljonus eiro.
  • Vēl daļa kredītus nemaz nevēlas, aptaujas liecina - likme nav tas noteicošais faktors. Vairāk no svara ir, piemēram, pirmās iemaksas "nepaceļamība" vai atbilstoša piedāvājuma trūkums dzīvokļu tirgū.

Gala secinājumos vienlīdz tika piesauktas abas monētas puses – aizdevumu pieprasījums un piedāvājums.

Pieprasījuma pusē neskaidrība ģeopolitiski un iekšpolitiski (tautsaimniecības aktivitāti neveicinoša nodokļu likumdošana) bremzē pieprasījumu: cilvēkiem negribas uzņemties ilgi maksājamas saistības, uzņēmumi negrib investēt vai investīcijām mazāk izmanto kredītus. Krīzes sekas arī jūtamas – iekrājumi kopš krīzes vēl nevar būt tapuši, un pirmā iemaksa tāpēc ir teju lielākais šķērslis gatavībai ņemt kredītu.

Piedāvājuma jeb komercbanku pusē Latvijas Banka spiež likmes zemē un mēģina visādi papildus mudināt komercbankas izmantot centrālās bankas lēti piedāvāto naudu projektiem tautsaimniecībā, neturēties tikai garantēti drošos valsts vērtspapīros. Bet komercbankas norāda, ka kreditēšanu Latvijā bremzē ekonomiski politiskie riski, kas ir lielāki nekā citās zemēs. Arī pēc krīzes pastiprinātās prasības bankām, resp., noguldītāju naudas drošībai, rada lielākas izmaksas.

Nevar teikt, ka Latvijas Bankas makroekonomisti paliek ar diskusijā iezīmēto situāciju apmierināti, bet atbilde uz uzstādīto jautājumu – vai izmantojam iespējas – ir saņemta: nē. Turklāt – tās arī nevaram Latvijā pilnā mērā izmantot! Esam tur, kur esam, kamēr nemainīsies  ārēji apstākļi un ar politiskiem lēmumiem netiks pārveidotas tās sistēmas (izglītība, tieslietas u.c.), kas kavē investīcijas – reformas ir svarīgas paļāvībai, ka nākotnē ekonomika augs.. Bumba tagad valdības pusē! Vienlaikus ir arī labas ziņas - centrālo banku aktīvā rīcība ir pozitīvi ietekmējusi ikvienu kredītņēmēju. Piemēram, mājsaimniecības Latvijā ik gadu ietaupa ap 8 miljoniem eiro zemākos kredītmaksājumos.