10.02.2014.

Eksporta izaugsmi 2013. gadā būtiski ietekmējuši vienreizēji efekti

2013. gadā Latvijas preču ārējās tirdzniecības bilance ir uzlabojusies. Pienesumu deva vairākas Latvijas nozares, kuru saražotā produkcija atrada ārējos noieta tirgus un spēja konkurēt vājā ārējā pieprasījuma apstākļos, tādējādi 2013. gadā preču eksporta izaugsme ir bijusi 1.5%. Savukārt, lai arī bija vērojams pieaugošs iekšzemes patēriņš, tomēr investīciju aktivitātes samazināšanās noteica importa sarukumu par 0.2%.

Lai arī 2013. gada izaugsme ir neliela salīdzinājumā ar pēckrīzes periodā vērojamo straujo 15-30% gada preču eksporta kāpumu, tomēr jāņem vērā, ka 2013. gadā vērojama gan "Liepājas metalurga" darbības pārtraukšanas negatīvā ietekme uz eksporta vērtību, gan arī 2012. gada rekordlielā raža radīja augstu atskaites punktu 2013. gada augu valsts eksportam, kas salīdzinājumā ar citiem gadiem ir pat vērtējams kā labs. Turklāt daudzas citas eksporta grupas, tai skaitā struktūrā lielās grupas – koksne, pārtika, mehānismi -, arī 2013. gadā uzrādījuši veiksmīgu attīstību. Tā, izslēdzot preču eksporta grupas (metāli un augu valsts produkti), kuras nozīmīgi skāra vienreizēji efekti, preču eksports 2013. gadā uzrādīja 8% izaugsmi.

Investīciju aktivitātes piebremzēšanās liela investīciju projekta pabeigšanas rezultātā un neskaidrās ārējās vides dēļ, naftas cenu kritums, kā arī "Liepājas metalurga" ietekme uz starppatēriņa preču ieveduma sarukumu ir nozīmīgākie iemesli, kādēļ 2013. gadā nebija vērojams importa pieaugums (iepriekšējos gados tas bija līdzīgs straujajam eksporta tempam).

Uzsākot šo gadu, eiro zonas uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji liecina, ka ekonomikas atkopšanās pastiprinās. Janvārī ekonomikas sentimenta rādītājs (ESI), kas kopš decembra pēc vairāk nekā 2 gadu pārtraukuma ir virs ilgtermiņa vidējā līmeņa, turpināja uzlaboties. Vienlaikus Iepirkuma vadītāju indekss (PMI) jau septiņus mēnešus atrodas skalā virs 50 atzīmes (atspoguļojot izaugsmes fāzi) un janvārī uzrādīja būtisku uzlabojumu.

Janvāra publikācijā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pavisam nedaudz uzlaboja eiro zonas 2014.-2015. gadu ekonomikas attīstības novērtējumu, pēc ekonomikas krituma 2013. gadā prognozējot 1.0-1.4% izaugsmi. Straujāka par vidējo izaugsme gaidāma mums nozīmīgajās eiro zonas tirdzniecības partnervalstīs – Igaunijā, Vācijā. Savukārt nelabvēlīgi vērtējamas Krievijas attīstības izredzes (kurai SVF samazināja izaugsmes prognozes 2014.-2015. gadam). Tomēr Latvijas preču eksporta tirgus daļas 2013. gadā, kad jau bija vērojama vārga Krievijas ekonomikas izaugsme, pieauga, liecinot, ka Latvijas ražotāji spēj konkurēt arī vājāka pieprasījuma apstākļos.

Sagaidāms, ka 2014. gadā prognozēto preču eksporta izaugsmes pieaugumu (virs 5%) nodrošinās vairāku faktoru kopums – (1) ārējā pieprasījuma pieaugums vairākās eksporta noieta valstīs, (2) noturīgā Latvijas ražotāju spēja konkurēt tirgos, kur pieprasījums ir vājš, (3) kā arī sagaidāmais investīciju aktivitātes pieaugums, kas nodrošinās ražošanas iespējas pieaugoša ārējā pieprasījuma apstākļos. 

APA: Bērziņa, S. (2019, 13. nov.). Eksporta izaugsmi 2013. gadā būtiski ietekmējuši vienreizēji efekti. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1010
MLA: Bērziņa, Santa. "Eksporta izaugsmi 2013. gadā būtiski ietekmējuši vienreizēji efekti" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 13.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1010>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up