10.10.2012.

Eksporta vērtība sasniedz jaunu rekordu

Lai arī Rietumeiropā turpinās bažas par ekonomisko recesiju, Latvijas eksporta apjomi turpina strauji palielināties, un augustā Latvijas eksportam izdevies uzrādīt jaunu mēneša rekordu. Augustā salīdzinājumā ar pagājušo mēnesi ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 8.1%. Mēneša laikā eksportam pieaugot par 12.7% un importam pieaugot par 4.6%, preču tirdzniecības bilance uzlabojās, un importa pārsniegums pār eksportu augustā samazinājās līdz 127.6 milj. latu.

Gada laikā preču eksporta vērtība palielinājusies par 14.9%. Lai gan pagājušā gada augustā bija straujš eksporta kāpums, augstā bāze pieauguma tempus nav samazinājusi, un preču eksporta vērtības pieaugums gada griezumā saglabājies nozīmīgs.

Augustā salīdzinājumā ar jūliju preču eksportā visstraujāk pieauga augu valsts produktu eksports. To pamatā noteica lopbarības izvedums, kas būtiski pieaudzis, un to varētu skaidrot gan ar graudaugu cenu pieaugumu globālajā tirgū, gan rekordaugsto, bet arī zemas kvalitātes graudaugu ražu Latvijā. Eksporta izaugsme bija vērojama arī visās pārējās galvenajā preču eksporta grupās.

Interesanti, ka 2011. gadā vidēji mēnesī eksports pieaudzis par 1.5%, bet 2012. gadā šis rādītājs ir augstāks – attiecīgi astoņos mēnešos vidēji mēnesī eksporta vērtība pieaugusi par 2.9%. Līdz šim eksporta izaugsmi nodrošināja gan cenas, gan eksporta apjomi, bet šobrīd, cenu ietekmei sarūkot, eksporta kāpumā lielāku lomu spēlē tieši reālo apjomu pieaugums. Līdz ar iepriecinošajiem apstrādes rūpniecības rādītājiem, kas augustā pieauga jau trešo mēnesi pēc kārtas, nav šaubu, ka galvenais preču eksporta kāpuma virzītājs ir ražošanas pieaugums Latvijā.

Visās svarīgākajās eksporta nozarēs vairāk vai mazāk turpinājās izaugsme, kas pieaugošās konkurences apstākļos ļāvusi eksportētājiem saglabāt ne tikai esošos noieta tirgus, bet arī turpināt jaunu tirgus nišu iekarošanu. Arī "Nordea bankas" un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktā pētījuma “Latvijas uzņēmēju pasaules iekarošana” jeb "Nordea vitametrs" rezultāti liecina, ka eksportētāji ir tieši ražošanas (34%) un vairumtirdzniecības (26%) uzņēmumi, visbiežāk par eksporta galamērķi izvēloties Baltijas valstis, tad Skandināvijas valstis, Vāciju, Krieviju un citas Eiropas Savienības (ES) valstis.

Preču importa vērtības gada pieaugumu par 8.0% veicināja gan resursu, t.sk. graudaugu, cenu kāpums augustā, gan pakāpeniska mājsaimniecību patēriņa atkopšanās. Lai gan preču importa pārsniegums pār eksportu joprojām vairāk saistīts ar apstrādes rūpniecības paplašināšanos un investīciju aktivitātēm, līdz ar reālās pirktspējas pieaugumu un patērētāju noskaņojuma uzlabošanos par Latvijas tautsaimniecības attīstību arī patēriņa preču importā vērojama mērena pieauguma dinamika. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi būtiski pieaudzis minerālproduktu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu un augu valsts produktu imports.

Kā liecina Eiropas Komisijas (EK) konfidences rādītāji, Latvijas uzņēmēju noskaņojums septembrī par nākotnes izredzēm uzlabojies gan pasūtījumu apjomu, gan nākotnes izlaides apjoma novērtējumam. Arī EK konfidences rādītāji par 3. ceturksni atšķirībā no visām pārējām ES valstīm uzlabojās gan eksporta pasūtījumu apjomu, gan konkurētspējas novērtējumiem iekšzemē un ES.

Arī "Nordea vitametra" aptaujātie eksporta uzņēmēji apliecina, ka neapstāsies pie sasniegtā un paredz vēl aktīvāk izvērst darbību ārvalstu tirgos, turklāt katrs trešais no tiem prognozē eksporta apjomu ikgadējo pieaugumu vismaz par 20% tuvāko divu gadu laikā.

Tendences eirozonas ekonomikā, kā arī tirdzniecības partnervalstu uzņēmēju un patērētāju pesimisms nevieš cerības uz strauju ārējā pieprasījuma uzlabošanos tuvākajā nākotnē. Lai gan ES valstis kopumā joprojām ir galvenais Latvijas tirdzniecības partneris, Latvijas eksporta karte ir pietiekami plaši izvērsta. Pašlaik Latvijas eksports uz tām eksporta partnervalstīm, kas ir ārpus ES, pieaug straujāk, un tas palīdz pašreizējos apstākļos kaut daļēji kompensēt importa pieprasījuma kritumu ES valstīs. Latvijas eksporta tirgus daļas līdz šim uzrāda labu kāpumu strauji augošajās ekonomikās, piemēram, Indijā, Ķīnā, kā arī vairākās Āzijas valstīs (AAE, Azerbaidžānā, Kazahstānā u.c.), ļaujot cerēt, ka eksportētāju konkurētspēja ir pietiekoša, lai Latvijas ražotāji spētu pārstrukturizēt eksportu uz eksporta tirgiem ar pieaugošu patēriņu. Arī ļoti strauja iekšzemes patēriņa atjaunošanās netiek prognozēta, līdz ar to patēriņa preču importa pieaugumā būtiskas izmaiņas nav gaidāmas.

APA: Pelēce, D. (2019, 21. nov.). Eksporta vērtība sasniedz jaunu rekordu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1135
MLA: Pelēce, Daina. "Eksporta vērtība sasniedz jaunu rekordu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1135>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up