10.05.2011.

Enerģijas cenas turpina kāpināt patēriņa cenu indeksu

Lai gan zemais iekšējais pieprasījums, augstais bezdarbs un kredītportfeļa sarukums joprojām ierobežo inflācijas riskus vidējā termiņā, norises pasaules energoresursu tirgos un vietējie lēmumi nodokļu jomā turpina celt cenas īstermiņā. Patēriņa cenu līmenis aprīlī turpinājis palielināties, mēneša laikā pieaugot par 1.1%. Visnozīmīgāk cenu kāpumu ietekmējusi energoresursu sadārdzināšanās, elektroenerģijas cenu kāpumam veidojot 0.4 procentu punktus un degvielas cenu kāpumam – atbilstoši 0.1 procentu punktu no mēneša inflācijas. Arī pārtikas preču cenas turpinājušas pieaugt, paaugstinot mēneša inflāciju par 0.3 procentu punktiem. Aprīlī turpinājies arī apavu un apģērbu sezonālais cenu pieaugums (mēneša kāpums 6.3%). 

Tādējādi patēriņa cenu līmenis gada laikā ir palielinājies par 4.5%. Tomēr, izslēdzot pārtikas un energoresursu ietekmi, pārējo preču un pakalpojumu cenas vidēji vēl bija nedaudz (par 0.1%) zemākas kā pirms gada

Naftas un citu preču cenu kritums pagājušās nedēļas beigās liecina par to, ka pasaules preču tirgos situācija ir nestabila. Daudzi, kas ieguldījuši pasaules preču tirgos, sāk uzskatīt, ka šo ieguldījumu riska līmenis ir pārāk augsts un sākuši no tiem atbrīvoties, tādējādi liekot cenām samazināties. Naftas cenu līmenis pagājušās nedēļas beigās pāris dienu laikā samazinājās par aptuveni 10%. Tomēr panika nav sākusies, un šīs nedēļas sākumā cenu kritums nav turpinājies, bet tās atkal mazliet pieaugušas. Tādējādi neskaidrība par naftas un arī pārējo preču cenu dinamiku pasaulē turpinās. Turklāt spiedienu uz naftas cenām turpina uzturēt saspīlētā situācija Lībijā un citās naftas ražotājvalstīs, kā arī Japānas nepieciešamība aizstāt bojāto kodolreaktoru nesaražoto enerģiju ar citiem enerģijas avotiem.

Latvijā tuvākajā laikā augstās pasaules energoresursu cenas turpinās nozīmīgi ietekmēt patēriņa cenu dinamiku. Naftas cenu kāpuma bremzēšanās vai pat samazināšanās varētu drīzumā atspoguļoties degvielas cenās (šo efektu gan mazinātu gada vidū paredzētais akcīzes nodokļu likmju kāpums), bet pārējo energoresursu, t.i., dabasgāzes un no tās ražotās siltumenerģijas tarifu, ko ietekmē 9 mēnešu vidējotās pasaules naftas cenas, kāpums vēl tikai gaidāms. AS "Latvijas Gāze" prognozē, ka tuvākajos mēnešos dabasgāzes tirdzniecības cenas pieaugs, tādējādi kāpinot arī siltumenerģijas tarifus. Iedzīvotāji to izjutīs, tikai sākoties apkures sezonai, tomēr patēriņa cenu indeksā tarifu kāpums parādīsies jau to pieņemšanas brīdī. Turklāt tas, ka dabasgāzes iepirkšana Inčukalna krātuvei notiktu laikā, kad pieaug gāzes cenas, var papildus aizkavēt energoresursu cenu kāpuma mazināšanos (vai to kritumu) Latvijā arī gada beigās. Tādējādi šogad inflācijas līmenis turpinās būt visai augsts, un pie nosacījuma, ka stabilizēsies pasaules pārtikas un energoresursu cenas un netiks celti nodokļi Latvijā, jūtama inflācijas krišanās gaidāma nākamgad.

APA: Kalnbērziņa, K. (2019, 22. sep.). Enerģijas cenas turpina kāpināt patēriņa cenu indeksu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1293
MLA: Kalnbērziņa, Krista. "Enerģijas cenas turpina kāpināt patēriņa cenu indeksu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 22.09.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1293>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up