08.03.2023.

Februārī cenas turpinājušas augt – vai ir cerības, ka tas reiz mainīsies?

Ilustratīvs attēls cilvēki iet pa ielu
Foto: Shutterstock

Par notikumiem pirms gada pēdējo nedēļu laikā esam daudz dzirdējuši, tiek domāts un analizēts, kā Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ietekmējis gan iedzīvotājus, gan starpvalstu attiecības, gan ekonomisko attīstību. Par to plašāk arī Latvijas Bankas 8. marta ekspertu sarunās. Arī par inflāciju visa pagājušā gada laikā runāts daudz un, lai gan sagaidām, ka tās temps mazināsies, tomēr cenu līmenis vairumā patēriņa preču grupu ir krietni virs tā, kāds tas bija gadu iepriekš.


Inflācija pērn straujāk sāka pieaugt no marta, februārī vēl kara ietekmei uz cenām nepaspējot pilnībā realizēties. Tāpēc šajā gadā jau nākammēnes bāzes efektu ietekmē sagaidāms straujāks inflācijas samazinājums. Tomēr patērētājiem daudz svarīgāk ir tas, kā cenas mainās attiecībā pret iepriekšējo mēnesi. Tās turpina augt. Atbilstoši inflācijas ātrajam novērtējumam februārī salīdzinājumā ar janvāri cenas pieaugušas visās eiro zonas valstīs. Inflācija 2023. gada februārī Latvijā bija +20.3%, mēneša laikā cenām pieaugot par 0.6%.


Lai gan februāra beigās Latvijā bija vērojams degvielas cenu samazinājums, jau martā šīs cenas atgriezušās pie augstākiem līmeņiem. Siltumenerģijas tarifiem dažādās Latvijas apdzīvotās vietās, ņemot vērā izejvielu cenu kritumu, ir vērojams izteiktāks samazinājums. Tomēr tāpēc, ka vēl ir spēkā valsts atbalsta pasākumi un lielā daļā apdzīvoto vietu cenas tomēr saglabājas virs noteiktajiem līmeņiem atbalsta sniegšanai, patērētājs šo cenu samazinājumu tuvāko mēnešu laika izjutīs maz. Siltumenerģijas jomā svarīgāks ir jautājums par nākamo apkures sezonu – par kādām iepirkumu cenām būs iespējams noslēgt jaunos līgumus un vai salīdzinoši zemāki tarifi būs aktuāli arī gada beigās.
Pārtikas cenas pasaulē pašlaik ir svārstīgas, tomēr ar lejupvērstu tendenci. Lai gan daudzviet pasaulē laika apstākļi pašlaik ir jaunajām ražām labvēlīgi, joprojām saglabājas negatīvs efekts no Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas mazina Ukrainas ražošanas un eksporta potenciālu. Līdz ar to vājinās globālo pārtikas cenu mazināšanās iespējas. Būtisks pārtikas cenu samazinājums Latvijas patērētājiem nav gaidāms arī tāpēc, ka ražotājiem un tirgotājiem ir pieauguši vairāki citi izdevumi. Joprojām ir jautājums par enerģijas izmaksām, kā arī no šī gada Latvijā ir palielināta minimālā alga, kas ietekmē vismaz daļu no šajā jomā nodarbinātajiem.


Februārī noslēdzam “augstās inflācijas gadu” ar gaidām uz pozitīvām tendencēm tuvāko mēnešu laikā. Tomēr inflācijai saglabājas liela nenoteiktība, ir rūpīgi jāvēro cenu turpmākās izmaiņas. Joprojām ir aktuālas atbilstošas monetārās un fiskālās politikas darbības, kas neļautu augstai inflācijai iesakņoties un ļautu tai atgriezties pieņemamākos līmeņos.
 

APA: Opmane, I. (2024, 19. apr.). Februārī cenas turpinājušas augt – vai ir cerības, ka tas reiz mainīsies?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5866
MLA: Opmane, Ieva. "Februārī cenas turpinājušas augt – vai ir cerības, ka tas reiz mainīsies?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5866>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up