09.03.2015.

Februārī inflāciju Latvijā ietekmēja sabiedriskais transports Rīgā

2015. gada februārī gada inflācija pieauga kā gaidīts, jo Rīgā strauji cēlās sabiedriskā transporta pakalpojumu cenas. Dati liecina, ka februārī atjaunojās arī neliels naftas cenu kāpums pasaules tirgū, uz ko degvielas tirgotāji Latvijā reaģēja ļoti ātri. Tādējādi mēneša laikā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem inflācija sasniedza 0.3%, bet gada laikā -0.1% (pozitīvu vērtību vēl nesasniedzot, lielā mērā siltumenerģijas cenu tālāka sarukuma dēļ). 

Naftas cenu kāpums februārī uzreiz atspoguļojās degvielas cenās: to mēneša pieaugums bija 2.9%, bet gada kritums saruka līdz -17.3%. Naftas produktu cenu ietekmi uz inflāciju februārī pavisam nedaudz palielināja ASV dolāra vērtība, bet martā tās ietekme varētu vēl augt.  

Kā bija gaidīts, siltumenerģijas cenas februārī saruka dabasgāzes tarifu ietekmē, turklāt ne vien cenas, bet arī siltumenerģijas rēķins februārī varētu izskatīties krietni pievilcīgāk nekā citkārt februārī, jo samērā siltās ziemas dēļ saruka siltumenerģijas patēriņšElektroenerģijas cenu ietekme uz inflāciju februārī nemainījās, jo lielākā daļa patērētāju izvēlējusies līgumus ar fiksētu cenu 12 vai 24 mēnešiem, un acīmredzot pārsvarā nav arī mainījuši savu tarifu plānu pēc janvāra rēķina apmaksas. Lai gan pirmajos gada mēnešos tirgus cena izrādījusies izdevīgāka, nekā sākotnēji prognozēts gadam vidēji, gada laikā tā varētu līdzsvaroties (augstākā tirgus cena parasti ir vasarā, kad elektroenerģijas ražotāji gandrīz nedarbojas koģenerācijas režīmā un vienlaikus elektroenerģijas izstrāde hidroelektrostacijās ir zemā līmenī, tādēļ enerģija jāimportē).

Nesaistīti ar enerģijas cenām, februārī strauji auga sabiedriskā transporta biļešu cenas Rīgā. Tas nodrošināja, ka transporta pakalpojumu cenu devums gada kopējā inflācijā februārī pieauga līdz 0.2pp.

Pretēji sezonas tendencei pēc īslaicīga piena iepirkuma cenu kāpuma tās gada sākumā saruka (CSP dati pieejami par janvāri) , ietekmējot arī piena produktu patēriņa cenu līmeni (janvārī un februārī). Pasaules cenu tendencēs gan tieši otrādi – februārī piena produkti bija viena no lielajām grupām, kurās bija vērojams cenu kāpums saistībā ar sausuma periodu lielākajās piena eksportētājvalstīs, kā arī piena ražošanas kvotu ierobežojumiem ES (FAO dati). Tikmēr pārējo lauksaimniecības un pārtikas preču cenas pasaulē pārsvarā saruka, turklāt graudaugu ražas prognoze 2014./2015. saimnieciskajam gadam martā ir palielināta, norādot uz to, ka cenu kāpums šajā preču grupā nav gaidāms.

Lai gan pieprasījums un ar to saistītais neregulējamo pakalpojumu cenu gada kāpums Latvijā pašlaik ir viens no inflāciju uzturošajiem faktoriem, tā ietekme šogad visticamāk varētu neaugt. Arī 2015. gadā ir vērojams ar institucionālajiem faktoriem saistīts algu kāpums, kā arī atsevišķās nozarēs ir nedaudz audzis attīstības potenciāls (piemēram, lēnā un tomēr AS KVV Liepājas Metalurga darbības atsākšanās). Tomēr kopumā reālo ienākumu kāpums šogad varētu palēnināties un pozitīvā inflācijas daļa vairāk nekā pērn varētu balstīties uz piedāvājuma pusi.

APA: Paula, D. (2019, 18. nov.). Februārī inflāciju Latvijā ietekmēja sabiedriskais transports Rīgā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/930
MLA: Paula, Daina. "Februārī inflāciju Latvijā ietekmēja sabiedriskais transports Rīgā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/930>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up