08.07.2014.

Fiskālās prognozes un krīzes mācības - vai jau atpakaļ grāvī?

Nesen Latvijā viesojās starptautiski atzīts ekonomists, Hārvardas Kenedija skolas profesors Džefrijs Frenkels (Jeffrey Frankel), kurš vairākos darbos pievērsies fiskālās politikas cikliskuma problēmai.

Vieslekcijā Rīgas Ekonomikas augstskolā 30. jūnijā profesors izklāstīja, kā soli pa solim nonācis pie šādām atziņām:

1) oficiālās politikas institūciju tautsaimniecības un budžeta deficīta prognozes ir novirzītas pozitīvā virzienā;

2) eiro zonas valstīs novirzes problēma saasinās, ko ietekmē nepieciešamība iekļauties Stabilitātes un izaugsmes pakta noteiktajos budžeta "rāmjos";

3) privātu/neatkarīgu institūciju prognozes var palīdzēt iegūt precīzāku novērtējumu par gaidāmo tautsaimniecības un budžeta attīstību.

Pastāv vairāki faktori, kas nosaka fiskālo politiku veidojošo institūciju prognožu novirzes pozitīvā virzienā. Ekstrēmākajos gadījumos valstu valdības mēdz rīkoties tā, it kā ekonomikas uzplaukums ilgs mūžīgi (jāatceras mūsu pašu valsts nesenā sāpīgā pieredze), zaudējot iespēju spēlēt stabilizējošu lomu tautsaimniecībā, kā arī - neizbēgami sastopoties ar piespiedu izdevumu samazinājuma nepieciešamību krīzes laikā.

Pirmskrīzes gados Latvijā tautsaimniecība karsa tik strauji, ka prognozētāji savos vērtējumos nespēja panākt "gāzējošo" dzīves realitāti, ko raksturo zemāk attēlotās Finanšu ministrijas (FM) prognozes salīdzinājumā ar faktisko iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi. Apzinoties, cik neveselīga ir tautsaimniecības pārkaršana, vienlaikus radās iespēja un pat nepieciešamība "no gaisa nokritušos" ieņēmumus uzkrāt, nodrošinoties ne tik rožainām dienām. Diemžēl šī iespēja tika izniekota, visus, straujākas izaugsmes radītos, papildu nodokļu ieņēmumus notērējot.

Attēlā redzams, ka, atšķirībā no pirmskrīzes perioda, 2009. - 2011. gadā agrāk veidotās prognozes būtiski pārvērtēja faktisko izaugsmi. Bet valsts izdevumi jau bija netālredzīgi sabūvēti neuzturamā līmenī. Pēckrīzes laika posmā iezīmējas līdzīga aina kā pirms tās – sākotnējās tautsaimniecības prognozes arvien tiek grozītas uz augšu, jo atkopšanās arvien ir bijusi straujāka nekā gaidīts.

Attēls. FM IKP prognožu salīdzinājums ar rezultātu

FM IKP prognožu salīdzinājums ar rezultātu

Avots: FM

Vēl déjà vu sajūtu rada publiskajā telpā atdzimušie "viedokļi" par "pārāk lēnu tautsaimniecības attīstību" un līdzīgi mēģinājumi atgriezties pie iepriekšējo "trekno gadu" idejām. Gribas saukt: "Izklausies redzēts!"

Vēsture mums iemācījusi, ka grūti iepriekš paredzēt izaugsmes svārstības gan kāpuma, gan lejupslīdes posmos, it īpaši tik straujas attīstības valstī, kāda ir Latvija. Katrs uz savas ādas esam izjutuši arī pēc-dzīru nepatīkamās sekas. Attiecībā uz budžeta izdevumiem šī mācība būtu atkal tuvredzīgi nenotērēt visu naudu, ko nopelnām, pateicoties labvēlīgiem apstākļiem, kuri var neilgt mūžīgi.

Budžeta deficīta un ekonomiskās izaugsmes prognožu ietekme uz valsts finanšu politiku ir salīdzinoši maz pētīta tēma. Turklāt, kā izrādās, fiskālie noteikumi, kuri ir nozīmīga Eiropas fiskālās pārvaldības uzlabošanas procesa sastāvdaļa, tikai vēl vairāk padziļina prognožu pārlieku lielo optimisma problēmu. Gluži vienkārši - papildus citiem faktoriem, kas veicina optimistisku attieksmi pret gaidāmo tautsaimniecības un budžeta attīstību, oficiālajiem prognožu veidotājiem ir kārdinājums prognozes nedaudz pielabot, lai izvairītos no Eiropas Komisijas aizrādījumiem vai pat sankcijām par potenciālu valdības finanšu politikas neatbilstību noteikumiem. Fakti to apstiprina - līdz 2007. gadam neviena valdību prognoze neparedzēja Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktās 3% no IKP budžeta deficīta latiņas pārkāpšanu, lai gan šādi pārkāpumu gadījumi praksē bija ļoti izplatīti.

Uz pārāk optimistiskām ekonomikas attīstības un budžeta prognozēm balstīta politika nenovēršami noved pie attiecīgo fiskālo noteikumu pārkāpšanas un pārāk vaļīgas fiskālās politikas.

 

Ko darīt?

Ja runā par augstāku ienākumu valstu pieredzi (kurām mēs, ja spēsim mācīties no pagātnes kļūdām, nākotnē pievienosimies), oficiālo prognožu pozitīvās noslieces var mazināt privātā sektora prognožu ņemšana vērā. Kā norāda Frenkels, privātā sektora prognozes ir nedaudz precīzākas. Iespējams, tas saistīts ar mazāku motivāciju prognozes "izpušķot".

Šī ir jauna ideja - viens veids, kā panākt prognožu neatkarību no politiku noteicošās institūcijas, ir nodot makroekonomisko un budžeta prognožu veidošanu neatkarīgas iestādes rokās.

Starptautiskajā praksē viens no sekmīgākajiem piemēriem ir Čīle, kurai ir lieli panākumi fiskālās politikas pārkārtošanā no tuvredzīgi procikliskas uz pretciklisku. Čīlē darbojas līdzīgi principi kā uzlabotajā eiro zonas fiskālās pārvaldības ietvarā, jo valdībai budžeta mērķis jānosaka strukturālā izteiksmē, tātad kasē neplānoti ienākošo naudu nemaz nedrīkst notērēt. Būtiski ir tas, ka arī pati valdība nevar manipulēt ar strukturālās bilances aprēķinu, jo budžeta mērķa aprēķinā izmantoto izaugsmes potenciālu nosaka neatkarīgs ekspertu panelis. Pēc šo tālredzīgo nosacījumu ieviešanas Čīles valdības uzkrājumi pieauga, strauji samazinājās valsts parāds, kam sekoja aizņēmumu procentu likmju kritums. Valsts kredītreitings pēc valdības finanšu politikas kursa maiņas uzlabojās tik ievērojami, ka apsteidza vairākas attīstītākas valstis. 2008. - 2009. gada krīzē Čīle varēja atļauties palielināt (!) valdības izdevumus, mīkstinot krīzes ietekmi uz tautsaimniecību. Čīles piemērs parāda, ka arī neliela, attīstības ceļā esoša valsts, rīkojoties gudri, var panākt nozīmīgus sasniegumus.

Manuprāt, secinājumi ir acīmredzami, tomēr šajā trauksmainajā laikā pamatots ir jautājums - kādu ceļu izvēlēsies Latvija? Vai liksim kāju uz tā paša pedāļa, kas ieveda valsti grāvī, vai šoreiz izdarīsim gudrāku izvēli?

Mums ir viegli pieejami efektīvi fiskālie instrumenti. Pēdējo gadu laikā reformējot Eiropas finanšu pārvaldības ietvaru, Eiropas Savienības valstīs attīstās fiskālās padomes. Padomju mandāti un veidi, kā šīs padomes savus mandātus īsteno, ir dažādi. Vairākās valstīs (piemēram, Dānijā, Lielbritānijā, Beļģijā, Nīderlandē, Austrijā, Šveicē) fiskālās padomes veic pašas savas IKP, potenciālā IKP un budžeta deficīta prognozes.

Arī Latvijas Fiskālās disciplīnas likumā noteikts, ka Fiskālajai padomei jāveic neatkarīgs potenciālā un nominālā IKP novērtējums un strukturālās bilances aprēķins.

Fiskālās padomes ir salīdzinoši nesens radies instruments, un vismaz pašreizējā attīstības stadijā ir iespaids, ka to ietekme būs vājāka nekā radniecīgajai institūcijai Čīlē. Latvijas Fiskālā padome darbu uzsākusi nesen un vēl par agru vērtēt tās darbību, taču, šķiet, ka padome no paša sākuma cenšas pierādīt, ka nebūs klusa malā stāvētāja, vērtējot valdības iniciatīvas ar ietekmi uz budžetu.

Redzot to, cik efektīva var būt prognožu nodalīšana no politikas veidošanas fiskālās politikas ilgtspējas nodrošināšanā, ir jādomā, kā stiprināt jaunizveidotās Fiskālās padomes lomu. Viens no veidiem – Fiskālās padomes neatkarīgajiem tautsaimniecības un budžeta novērtējumiem jāpiešķir lielāka nozīme budžeta veidošanas procesā, līdz pat ar likumu noteiktai prasībai valsts budžeta izstrādē izmantot Fiskālās padomes, nevis FM prognozes par tautsaimniecības attīstību

APA: Kalniņš, G. (2021, 22. jan.). Fiskālās prognozes un krīzes mācības - vai jau atpakaļ grāvī? . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/310
MLA: Kalniņš, Guntis. "Fiskālās prognozes un krīzes mācības - vai jau atpakaļ grāvī? " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 22.01.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/310>.

Līdzīgi raksti

Komentāri ( 5 )

  • Valērijs

    08.07.2014 12:03

    Interesansts jautājums - kāda ir / bija Latvijas bankas prognozes precizitāte?

  • Guntis Kalniņš

    08.07.2014 12:16

    Sveiki! Skaidrs, ka makroekonomisko svārstību apmēru nevarēja paredzēt, tas nav pārmetums FM prognozēm. Ne par to ir šis stāsts, bet par politikas lēmumiem un konsekvencēm. It īpaši, kad tautsaimniecības dinamika ir sevišķi svārstīga.
    Guntis

  • Valērijs

    08.07.2014 13:57

    Svārstīgas tautsaimniecības gadījumā var sagatavot "īsos" budžetus vai arī pieņemt lēmumus par grozījumu veikšanu balstoties uz rezultātiem, sasniegumiem un problēmām. Vēl 2008.g. tieši mēnesi pirms krīzes pat IMF prognozes bija pārlieku optimistiskas, īpaši Latvijai (arī to var uzskatīt par "neatkarīgu paneli"). Man šķiet ka ne tik daudz "paneļa" atkarība / neatkarība, prognozes precizitāte / neprecizitāte ietekmē fiskālo telpu, cik "laba un veselība" tautsaimniecības struktūra un "valdības centra" spēja stāvēt pretī racionālam populismam. Ja nav ne veselības ne spējas, tad prognozēm būs būt neprecīzām. Mūsu gadījumā kļūdas amplitūdai "dabiski" ir lielāka un ar to "cīnīties" var operatīvi grozot budžetu, paredzot "īsas" kapitāla ieguldījuma pozīcijas, lai neuzkrātu "bāzi". Realistiskas prognozes ir labas sākot ar kaut kādu tautsaimniecības veselības slieksni. Un starp citu, Čīle, nav labs piemērs, jo kā minēja Džefrijs - vieņiem ir divas "fiskālās" disciplīnas padomes - viens uz vara rūdas cenu otra - uz budžetu. Nebūtu derīgo izrakteņu cenas pieaugums... ;-)

  • angry

    09.07.2014 15:03

    Čīles piemērs protams ir labi, bet šajā gadījumā derētu arī pašas Latvijas piemērs, kur "neatkarīgo tautsaimniecības un budžeta novērtējumu" (komercbanku, ek.institūtu) IKP prognozes vienmēr ir bijušas augstākas par FM prognozēm - gan straujās izaugsmes, gan lejupslīdes un atkopšanās laikā.

  • Guntis Kalniņš

    10.07.2014 11:28

    Domāju, ka prognožu atkarība no pašas politiku veidojošās institūcijas radīs situācijas, kur objektīvas prognozes izstrādes intereses pārklāsies ar politikas veidošanas interesēm. Par to arī runā Frankel, min vairākus faktorus un atrod t.s. "positive bias". Tik lielas krīzes laikā šo atšķirību starp prognozēm būs grūti nodalīt, protams, ne jau "bias" radīja lielo atšķirību no fakta, kļūdījās visi. Un sanāca tā, ka iztērējām to, ko patiesībā nebijām nopelnījuši. Čīles piemērā, acīmredzot, guvums no derīgo izrakteņu cenas pieauguma netika notrallināts. Neņemšos apgalvot, ka tieši pirms pagājušās krīzes neatkarīgas prognozes būtu palīdzējušas, drīzāk palīdzētu faktori, ko minat Jūs - "valdības centra" spējas un saprātīga saimniekošana. Mācoties no mūsu nesenās pagātnes grambainā ceļa, skatoties kādi instrumenti attīstās pasaulē, eirozonā, iespējams ir kādi pārvaldības ietvara uzlabojumi, kas var stiprināt centra spējas. Liekot kopā institūcijas, noteikumus, to, ko zinām par prognozēšanu pamazām veidosim saprātīgas saimniekošanas kultūru!

Up