10.09.2012.

Gada inflācija saglabājas zem 2%

Mēneša laikā patēriņa cenām sarūkot par 0.3%, gada inflācija augustā saglabājās zema (tāda pati kā jūlijā – 1.7%). 12 mēnešu vidējā inflācija saruka līdz 3.1%.

Lai gan Latvijā augustā bija vērojams dažu (galvenokārt dzīvnieku izcelsmes) pārtikas patēriņa preču cenu pieaugums, sezonas ietekme uz pārtikas cenu kritumu bija līdzvērtīga tai, kāda tā bija pērn augustā. Globālo pārtikas cenu kāpums patlaban ir mitējies. Jūlijā līdz ar pirmajām pieticīgajām jaunās ražas aplēsēm pasaulē strauji auga labības cenas. Pieauga arī cenas cukuram. Augustā, ražas aplēsēm topot skaidrākām, stabilizējās gan graudu, gan kopējās pārtikas cenas. Cukura cenas pat saruka. Graudu cenu stabilizēšanos pozitīvi ietekmēja arī Krievijas atturēšanās no eksporta ierobežojumiem. Šādas tendences varētu mazināt spiedienu uz graudaugu produktu cenām iekšzemes tirgū. Labības cenu kāpuma pierimšana ir svarīga arī saistītajām nozarēm, piemēram, gaļas ražošanai, jo graudi tiek izmantoti kā lopbarība.

Tikmēr pasaules naftas cenas augustā pakāpeniski stabilizējās un saglabājās augstāka nekā vidēji jūlijā un arī nedaudz augstāka nekā pirms gada. Tādējādi degvielas cenu devums mēneša un gada inflācijā bija pozitīvs (attiecīgi 0.3 un 0.4 procentu punkti).

Attēls. Pasaules pārtikas un naftas cenu tendence, 2011. gada janvāris = 100%.

Pasaules pārtikas un naftas cenu tendences

Avots: Reuters un FAO

T.s. bāzes efektu devums augusta gada inflācijā nebija tik būtisks kā iepriekšējos mēnešos. Tas tādēļ, ka nozīmīgāko inflāciju ietekmējošo faktoru attīstības tendences šā gada augstā salīdzinājumā ar jūliju bija līdzīgas to dinamikai pērn šajā pašā laika periodā. Piemēram, netiešo nodokļu likmes šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju nemainījās un tāpat tās netika mainītas arī pērn augustā. Arī straujas regulējamo cenu pārmaiņas netika novērotas ne pērn augustā, ne arī šogad.

No pieprasījuma puses – algu un darba ražīguma tendences liecina, ka vienības darbaspēka izmaksas tautsaimniecības kopumā nerada spiedienu uz patēriņa cenu līmeni. Salīdzinājumā ar 2011. gada 2. ceturksni šā gada 2. ceturksnī tās ir samazinājušās gan nominālā, gan reālā izteiksmē. Salīdzinājumā ar šā gada 1. ceturksni vienības darbaspēka izmaksas palikušas nemainīgas nominālā izteiksmē un sarukušas reālā izteiksmē. Pieprasījuma pusei nemotivējot cenu kāpumu, augustā pamatinflācija kļuva negatīva un kopējo gada inflāciju samazināja par 0.1 pp. Būtiski samazinājās galvenokārt apģērba un apavu cenas (par 4.1% salīdzinājumā ar 2011. gada augustu), mājsaimniecības piederumu un transportlīdzekļu cenas, kā arī vairāku ar atpūtu un kultūru saistītu preču cenas un sakaru pakalpojumu cenas.

Septembrī sezonas ietekme no pārtikas precēm pārvietosies uz citu segmentu – galvenokārt apģērbiem un apaviem, kur būs vērojams jaunās sezonas preču cenu kāpums (daļēji tas vērojams jau augustā, taču augustā vēl biežāk notiek vasaras preču izpārdošanas). Tomēr nav gaidāms, ka tā pārsniegtu iepriekšējo gadu sezonas ietekmes apmēru. Gada inflācija īslaicīgi vēl varētu saglabāties zem 2%. Kad sāksies apkures sezona, tā varētu stabilizēties nedaudz virs 2% līmeņa, jo pērn apkures sezonas pirmajos mēnešos bija vērojams siltumenerģijas cenu samazinājums, kas nav gaidāms šogad augstāku naftas produktu cenu dēļ. 

APA: Paula, D. (2019, 16. nov.). Gada inflācija saglabājas zem 2%. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1142
MLA: Paula, Daina. "Gada inflācija saglabājas zem 2%" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1142>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up