11.08.2014.

Iekšzemes kopprodukts 2. ceturksnī pieaug, gada pieauguma temps gan nedaudz sarūk

  • Igors Kasjanovs
    Igors Kasjanovs
    Latvijas Bankas ekonomists

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (izņemot sezonālo ietekmi) ir pieaudzis par 1.0%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP pieauga par 2.5%.

Uz to, ka 2. ceturkšņa rezultāts varētu būt pozitīvs, iepriekš norādīja operatīvā nozaru statistika. Apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms ceturkšņa laikā pieauga par 3.7%, bet mazumtirdzniecības apgrozījums – par 2.2%. Savukārt būvniecības nozares izlaide gada laikā augusi par 16%, ko visticamāk noteica aktīva ēku būvniecība gan dzīvojamajā, gan pārējos segmentos (viesnīcas, rūpniecības ēkas, administratīvās ēkas u.c.), ko ietekmē gan ES fondu projektu realizācija vēl no iepriekšējā plānošanas perioda līdzekļiem un uzturēšanās atļauju regulējuma maiņa no 1. septembra, kas liek paātrināt dzīvojamā fonda būvniecību. Arī Eiropas Komisijas apkopotie noskaņojuma rādītāji būtiski nepasliktinājās, atsevišķās nozarēs pat uzlabojās.

Protams, pēdējā laika galvenā aktualitāte ir Krievijas Federācijas ieviestās sankcijas, kas paredz noteiktu pārtikas produktu importa aizliegumu. Pretēji masu medijos lasāmajam, aizliegti ir konkrēti kombinētās nomenklatūras kodi. Tādējādi sankcijas ir izteikti selektīvas un 2013. gadā būtu skārušas vien 0.53% no Latvijas kopējā preču eksporta. Sankcijām tādā formā, kā tās ir izteiktas šobrīd, nav būtiskas ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību kopumā. Tomēr nevar noniecināt šo sankciju iespējamo ietekmi uz reģionu ekonomiku un konkrētiem nozares uzņēmumiem. Sankcijas skarbi izjutīs tie pārtikas nozares uzņēmumi, kuru galvenais tirgus ir bijis Krievijas Federācija. Atsevišķos gadījumos ir iespējama ātra pārorientēšanās uz citiem tirgiem, bet pārtikas nozarē kopumā jaunu tirgu meklēšana parasti aizņem ilgāku laiku. Tāpat jāņem vērā, ka formālo sankciju ieviešana neizslēdz iespēju, ka tiks pastiprinātas tā saucamās neformālās sankcijas – muitas procedūras, fitosanitāro normu stingrāka kontrole, utt. Papildus tam ietekme būs uz pārvadāto kravu apjomu– pārtikas preču pārvadājumi pārsvarā notiek ar autotransporta palīdzību. Nevar izslēgt arī konkurences pieauguma radītās sekas reģionā –arī kaimiņvalstu pārtikas ražotāji saskarsies ar sankciju radītajām grūtībām un būs spiesti meklēt jaunus noieta tirgus, t.sk. palielināt noietu Latvijā.

Sankciju ieviešanas rezultāts ir jāvērtē ne tikai pēc to tiešās ietekmes uz ārējo tirdzniecību, bet arī pēc ietekmes uz mājsaimniecību un uzņēmēju noskaņojumu – šāda ģeopolitiskās situācijas eskalācija var novest pie mājsaimniecību uzkrājumu līmeņa pieauguma un atliktiem investīciju projektiem. Turklāt nevar izslēgt arī turpmāku ģeopolitiskās situācijas eskalāciju, kas nozīmētu aizlieguma sarakstā iekļauto preču loka paplašināšanu.

Visticamāk, tieši uzņēmumu konkurētspējas aspekts būs noteicošais, vai sankciju skartie uzņēmumi spēs pārdzīvot sankcijas, jo, lai kāda arī būtu iespējamā palīdzība un kompensācijas no Eiropas Komisijas, tās nespēs pilnībā aizvietot noieta tirgu, kā arī nāks ar laika nobīdi.  

IKP pilnais novērtējums, kas iekļaus plašāku uzņēmumu aptvērumu, būs pieejams aptuveni pēc mēneša – septembra otrajā pusē. Tas iekļaus informāciju arī par nozarēm, kas nav iekļautas ātrā IKP novērtējuma tapināšanā, kā arī būs pieejama IKP izlietojuma puse, kas ļaus labāk spriest par privātā patēriņa un investīciju dinamiku. Ļoti iespējams, ka, tieši sākot ar septembri, Centrālās statistikas pārvalde publicēs IKP saskaņā ar ESA 2010 metodoloģiju, kas var nedaudz mainīt līdzšinējo IKP laika rindu.

APA: Kasjanovs, I. (2024, 28. mar.). Iekšzemes kopprodukts 2. ceturksnī pieaug, gada pieauguma temps gan nedaudz sarūk. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/974
MLA: Kasjanovs, Igors. "Iekšzemes kopprodukts 2. ceturksnī pieaug, gada pieauguma temps gan nedaudz sarūk" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 28.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/974>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up