09.02.2012.

Iekšzemes kopprodukts pieaug arī gada pēdējā ceturksnī

  • Igors Kasjanovs

    Igors Kasjanovs

    Latvijas Bankas ekonomists

Saskaņā ar CSP publiskoto ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts (IKP) 2011. gada 4. ceturksnī salīdzināmajās cenās salīdzinājumā ar 2010. gada 4. ceturksni ir pieaudzis par 5.0%. Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem IKP salīdzinājumā ar 2011. gada trešo ceturksni ir pieaudzis par 0.8%. Tādējādi 2011. gadā kopumā Latvijas IKP ir pieaudzis par aptuveni 5.3%, kas ir viens no straujākajiem iekšzemes kopprodukta pieaugumiem Eiropas Savienībā.

Gada pēdējā ceturksnī IKP izaugsme, kā jau bija iepriekš sagaidāms, kļuva lēnāka (1.cet. – 1.2%; 2.cet. – 2.1%; 3.cet. – 1.7%). IKP pieaugumu 4. ceturksnī nodrošināja veiksmīgā apstrādes rūpniecības darbība (rūpniecības saražotās produkcijas apjoms: +1.9%). Arī transporta nozares operatīvie dati - kravu apgrozījums ostās un dzelzceļā - liecina, ka šajā nozarē 4. ceturksnī ir bijusi ievērojama izaugsme. Toties negatīva ietekme uz IKP izaugsmi 4. ceturksnī bija mazumtirdzniecībai (mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās: -0.9%) un enerģētikas un gāzes apgādes nozarei (saražotās produkcijas apjoms: -5.0%).

2011. gadā kopumā galvenie tautsaimniecības virzītāji bija:

- tirdzniecības nozare, kura uz pakāpeniski pieaugošā reālā darba samaksas fonda un līzinga portfeļa rēķina (pārdoto automobiļu apjoma pieaugums) visu gadu mēreni pieauga;

- apstrādes rūpniecības nozare, kura par spīti norisēm globālajā ekonomikā spēja kāpināt saražotās produkcijas apmērus;

- transporta nozare, kurā īpaši veiksmīgi darbojās ostas un dzelzceļš, sasniedzot vairākus vēsturiskos rekordus pārvadāto un pārkrauto kravu apjoma ziņā.

- Tāpat gads ir bijis izcili veiksmīgs izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarei – šī nozare, visticamāk, pabeigs gadu ar augstāko gada pieauguma tempu.

Par nākotni. No vienas puses, Eiropā joprojām nav skaidri saredzams atrisinājums situācijai ar Grieķijas milzu parādiem un tās iespējamo ietekmi uz Eiropas tautsaimniecību kopumā. No tā cieš arī Eiropas reālo tautsaimniecību izaugsme, kas mazina šo valstu ārējo pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem. Operatīvie IKP rādītāji par 2011. gada 4. ceturksni vairākās valstīs jau ir norādījuši uz vājāku Eiropas ekonomikas attīstību. Saprotams, ka Latvijas ekonomika nevar pilnībā izvairīties no norisēm ārējā vidē – ārējā pieprasījuma mazināšanās ietekmēs arī mūsu ekonomiku.

No otras puses, Latvijas ekonomika 2011. gadā nav uzrādījusi būtiskas bremzēšanās pazīmes un ir gājusi "savu ceļu". Iespējams, ka Eiropas problēmu ietekmi uz mūsu tautsaimniecību izjutīsim ar laika nobīdi, jo vēsturiski ir pierādījies, ka Latvijas ekonomika nedaudz atpaliek no Eiropas ekonomiskās aktivitātes cikla. Latvijas ekonomikas dalībnieki – rūpnieki, patērētāji, uzņēmēji u.c.- gan joprojām saglabā visai optimistisku skatījumu par pašreizējo situāciju un nākotni. Eiropas Komisijas apkopotie noskaņojuma rādītāji š.g. janvārī būtiski uzlabojās, un, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, Latvijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītājs (ESI) atpaliek vienīgi no Vācijas.

Izvērstie IKP dati par 2011. gada 4. ceturksni un gadu kopumā būs pieejami 9. martā – tad varēs precīzāk spriest par izaugsmi veicinošajiem faktoriem, un, iespējams, iezīmēsies arī kādas tendences, pēc kurām varēs drošāk vērtēt 2012. gadu.

IKP dinamika, %

IKP dinamika


APA: Kasjanovs, I. (2020, 04. aug.). Iekšzemes kopprodukts pieaug arī gada pēdējā ceturksnī. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1207
MLA: Kasjanovs, Igors. "Iekšzemes kopprodukts pieaug arī gada pēdējā ceturksnī" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 04.08.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/1207>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up