03.12.2021.

Iekšzemes pieprasījums turpina audzēt importu

Augšupejoša līkne uz sapakotu preču fona - ilustratīvs attēls
Foto: Shutterstock

Gada 3. ceturksnī novērotā atkopšanās pēc Covid-19 pandēmijas smagākā posma ir ietekmējusi arī Latvijas maksājumu bilances rādītājus.

Spēcīga privātā patēriņa atkopšanās pandēmijas vasaras atelpā ir balstījusi importu un 3. ceturksnī importa apjoms palielinājās pat nedaudz straujāk par 2. ceturksnī uzņemto augsto tempu. Pēc pāris ceturkšņu stagnācijas jaunus spēkus izaugsmei guvis arī preču eksports. Nominālā izteiksmē preču eksporta vērtību turpināja celt arī noturīgi straujš produkcijas cenu kāpums, kas it sevišķi izteikts koksnes izstrādājumiem, kuri arvien ienesa lielākos ieņēmumus, strauji auga arī parasto metālu izstrādājumu eksporta vērtība. Savukārt lauksaimniecības produktu eksports, sākoties aktīvajai sezonai, spēja pārsniegt pērnā gada 3. ceturkšņa eksporta vērtību, lai gan pirmo sezonas mēnešu graudaugu eksporta faktiskie apjomi bija mazāki nekā pērn. Pakalpojumu eksportā turpinājās dinamiska dažādu saimniecisko un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu attīstība. Tomēr visa pakalpojumu eksporta atgriešanos pie pirmspandēmijas līmeņa kavē tūrisma stagnācija, 3. ceturksnī gan tūristu, gan pavadīto nakšu skaitam samazinoties pat salīdzinot ar pērnā gada necilo līmeni.

Tautsaimniecībā 3. ceturksnī pierima investīcijas un kritās krājumu apjoms, taču izejmateriālu preču grupās saglabājās strauja importa vērtības izaugsme. Arī šeit lielu lomu spēlēja cenu faktors, importa izaugsmi virzot minerālproduktu, parasto metālu un to izstrādājumu, kokmateriālu ievedumam. Būtisks pienesums bija arī medikamentu un medicīniskās diagnostikas piederumu iegādei ārvalstīs. Pakalpojumu importā strauji attīstījās modernie saimnieciskie pakalpojumi, augoša tendence bija arī kravu transporta pakalpojumu izmantošanai, pārvadājot mūsu eksporta preces, aktivizējās arī Latvijas tūristu braucieni uz ārvalstīm.

Turpinoties augstai preču importa aktivitātei, preču un pakalpojumu tirdzniecības bilances deficīts 3. ceturksnī saglabājās līdzīgs kā iepriekšējā ceturksnī, proti, mīnus 4.2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt kopā ar deficītu ienākumu kontos (1.5% no IKP) 2021. gada 3. ceturksnī tekošā konta bilancē izveidojās deficīts 5.7% no IKP apmērā. Ienākumu kontu deficītu galvenokārt veido ārvalstu investoru peļņa, kas faktiski atgriezusies pirmspandēmijas līmenī.

Attēls. Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP

Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP
Avots: Latvijas Banka

Finanšu kontā 3. ceturksnī lielākās plūsmas bija saistītas ar valdības aizņemšanos un nefinanšu sabiedrību starptautisko darījumu finansēšanu. Arī 3. ceturksnī turpinājās straujš ārvalstu tiešo investīciju pieplūdums – 5.0% no IKP. Investīcijas visvairāk pieauga vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē.

APA: Kalniņš, G. (2022, 05. jul.). Iekšzemes pieprasījums turpina audzēt importu . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5422
MLA: Kalniņš, Guntis. "Iekšzemes pieprasījums turpina audzēt importu " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 05.07.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5422>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up