24.02.2016.

IKP ātrais novērtējums. Vai laicīgums ņem virsroku pār precizitāti?

  • Igors Kasjanovs

    Igors Kasjanovs

    Latvijas Bankas ekonomists

Pēdējais Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pilnais iekšzemes kopprodukta (IKP) aktuālo datu paziņojums [1] gan speciālistu, gan nespeciālistu vidū raisīja pārsteigumu, atsevišķos gadījumos arī neizpratni. Proti, 2015. gada oktobra beigās CSP publicēja tā saucamo ātro novērtējumu, kas liecināja, ka IKP 2015. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni pēc neizlīdzinātiem datiem ir pieaudzis par 2.5%. Savukārt mēnesi vēlāk, novembra beigās, CSP nāca klajā ar pilno jeb otro novērtējumu, kas jau vēstīja, ka IKP tajā pašā periodā ir pieaudzis par 3.3%. Konspirācijas teoriju cienītājiem šis parasti ir pateicīgs moments, lai kārtējo reizi zvanītu trauksmes zvanus par statistikas neprecizitātēm un citētu anekdoti par to, ka "ir meli, lieli meli un ir statistika". Neapšaubāmi, 0.8 procentpunktu starpība (gada pārmaiņu tempā) starp pirmo un otro novērtējumu ir vērtējama kā visai liela, bet, lai saprastu, kā tas izskatās nedaudz plašākā kontekstā, uzrakstīju šo blogu.

1. attēls. IKP ātrā un pilnā novērtējuma gada pārmaiņu starpība, procentpunktos [2]

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, attiecīgā perioda datu paziņojums, autora aprēķini


Īsumā par IKP ātro novērtējumu

Kas tad īsti ir IKP ātrais novērtējums? Tas ir pussintētisks rādītājs, kas daļēji balstās uz operatīvo informāciju, daļēji uz ekonometriskiem modeļiem. IKP ātrais novērtējums agrāk iznāca ap 40. dienu pēc pārskata ceturkšņa, bet, sākot ar 2014. gada 3. ceturksni, turklāt vienlaikus pildot arī Eurostat nosacījumus, CSP sākuši publicēt ātro novērtējumu vēl ātrāk – ap 30. dienu pēc pārskata perioda.

IKP ātrais novērtējums balstās uz operatīvo informāciju nozaru griezumā, kas saņemta no komersantiem. Ātrā novērtējuma veidošanā tiek ņemta vērā informācija par rūpniecības produkcijas ražošanu un mazumtirdzniecības apgrozījumu, kā arī sākotnējā informācija (t.i., neaptverot visus uzņēmumus, kā ietekmē rezultāti var atšķirties pilnā IKP veidošanas brīdī), kā arī informācija par būvniecības produkciju, darbaspēku un pakalpojumu nozaru apgrozījumu. Svarīgi ir saprast, kādēļ rodas atšķirības starp ātro un pilno novērtējumu. Svarīgākais iemesls ir apstāklis, ka ātrais novērtējums balstās tikai uz daļēju informāciju. Ātrā novērtējuma tapšanas brīdī pilnībā ir pieejama informācija vien par dažām nozarēm – mazumtirdzniecību un rūpniecību. Savukārt uz pilnā novērtējuma tapšanas brīdi šī informācija tiek aktualizēta, turklāt pievienojas virkne informācijas, kas netika izmantota ātrā novērtējuma tapšanas brīdī. Rūpniecības un tirdzniecības dati ir tie, kas nozīmīgi nosaka tautsaimniecības dinamikas pārmaiņas. Un apstāklis, ka tie jau ir iekļauti ātrajā novērtējumā, nosaka to, kādēļ ātrais novērtējums ir salīdzinoši tuvs pilnajam novērtējumam. Tajā pašā laikā zināmus pārsteigumus var ieviest citas tautsaimniecībai svarīgas nozares, piemēram, nekustamā īpašuma, finanšu pakalpojumu vai transporta un uzglabāšanas nozare, par kurām informācija ātrā novērtējuma tapšanas brīdī ir pieejama vien daļēji vai balstās uz ekonometrisku modeļu prognozēm.

Papildu tam ātrā novērtējuma gadījumā tiek veikta arī ekonometriska modelēšana no trīs aspektiem – IKP tiešais novērtējums, IKP no izlietojuma puses un IKP no ražošanas puses. Katras puses modelēšanā CSP izmanto virkni vektorautoregresīvu modeļu. Pēcāk CSP salīdzina operatīvo datu un modelēšanas iegūtos rezultātus un gadījumā, ja atšķirība starp iegūtajiem rezultātiem nav pārāk liela, tad lieto vidējo rādītāju no abiem. Ja atšķirība ir lielāka, tad gan matemātisko modeļu rezultāts tiek atmests. Ātrā jeb pirmā novērtējuma tapšanas process ir gana sarežģīts.

Līdz ar to lasītājam var rasties loģisks jautājums, – kādēļ jāmokās un jāveido ātrais novērtējums, ja var nedaudz (vēl 30 dienas) pagaidīt un iegūt ticamāku tautsaimniecības stāvokļa atspoguļojumu? Atbilde ir visai vienkārša. Ekonomikas analītiķu, finansistu, ekonomikas politikas veidotāju un citu datu lietotāju vidū dilemmā, kas saista datu laicīgumu un to precizitāti, uzvar laicīgums. T.i., ekonomikas analītiķi visbiežāk dos priekšroku ļoti laicīgiem ekonomikas datiem, lai arī tie, iespējams, nebūs tik precīzi/uzticami. Latvijā tas varbūt nav tik izteikti, jo no IKP ātrā novērtējuma visbiežāk nebūs atkarīgs ne fondu biržas indekss, ne valsts parādzīmju ienesīgums, ne patērētāju rīcība tirgū. Varbūt vienīgi fiskālo lēmumu pieņemšanu (budžeta veidošanas process) IKP cipari var ietekmēt. Bet valstīs ar attīstītiem finanšu tirgiem ātrais IKP novērtējums ir pirmā ziņa par ekonomikas esošo stāvokli, un tā spēj mainīt gan noskaņojumu fondu biržā, gan izkustināt parādzīmju ienesīgumu, gan arī veicināt atbilstošas valsts monetārās politikas pārmaiņas. Un brīdī, kad iznāk precizētais IKP, tam uzmanība, lai arī tiek pievērsta, tomēr lielāks fokuss jau ir uz citiem rādītājiem, kas raksturo pašreizējo ceturksni, piemēram, dažādiem darba tirgus rādītājiem, apsteidzošajiem rādītājiem (PMIESISentixIFO utt.).

Tāpat var teikt, ka ātrais novērtējums ir vairāk noderīgs tiem, kam vairāk interesē tautsaimniecības īstermiņa cikliskā pozīcija. Īsāk sakot, – vai tautsaimniecība aug, un ar kādu tempu. Pilnais novērtējums vairāk interesēs tos, kuri domā par tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības perspektīvām. To nosaka apstāklis, ka ātrais novērtējums parasti sastāv tikai no viena skaitļa – kāds ir IKP pieaugums. Varbūt ziņojumā tiks minēti vēl pāris skaitļi, lai paskaidrotu ātrā novērtējuma rezultātu, bet augstu detalizācijas pakāpi nav vērts gaidīt. Savukārt pilnais jeb otrais novērtējums satur daudz strukturāla rakstura informācijas, – kā attīstās dažādās tautsaimniecības nozares, izlietojuma un ienākumu komponenti.

2. attēls. IKP gada pārmaiņu tempa ātrais, pilnais un pēdējais [3] novērtējums, % 

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, attiecīgā perioda datu paziņojums

 

Cik precīzi esam bijuši līdz šim?

IKP ātrais novērtējums Latvijā ir pieejams kopš 2006. gada 4. ceturkšņa. Tātad - uz šo brīdi 36 ceturkšņi informācijas, kas ļauj izdarīt zināmus secinājumus. 2. attēlā esmu attēlojis IKP gada pārmaiņu tempu atbilstoši pirmajam jeb ātrajam novērtējumam, otrajam jeb pilnajam novērtējumam un aktuālo IKP laika rindu. Nevarētu teikt, ka ir pieejama plaša teorētiskā literatūra, kas pētītu tieši šo – ātrā novērtējuma precizitātes jautājumu. Bet tā, kas ir pieejama, parasti koncentrējas tieši uz šīm trim laika rindām. No grafika šķiet, ka atšķirības starp ātro un pilno novērtējumu ir visai nebūtiskas, tomēr tas saistīts ar visai plašo skalu, kas jālieto, lai attēlotu minēto periodu.

Kas manā izpratnē ir svarīgākais, vērtējot ātrā novērtējuma precizitāti? Protams, pats svarīgākais, lai absolūtā revīzija/kļūda (tas ir, neņemot vērā zīmi) būtu pēc iespējas zemāka. Tāpat būtu svarīgi, lai revīzija/kļūda, sauciet kā gribat, starp ātro un pilno novērtējumu ilgtermiņā būtu tuvu nullei. 1. attēlā salīdzināju arī ātrā un pilnā IKP novērtējuma gada pārmaiņu starpību izteiktu procentpunktos. Minētās laika rindas ietvaros absolūtā kļūda sanāk 0.35 procentpunkti. Tas nozīmē, ka laika periodā no 2006. gada 4. ceturkšņa līdz 2015. gada 3. ceturksnim ātrie novērtējumi no pilnā novērtējuma atšķīrās par vidēji 0.35 procentpunktiem (rezultāti līdzīgi gan pēc vecajiem, gan pēc jaunajiem ātrā novērtējuma publicēšanas termiņiem). Savukārt vidējā kļūda šajā pašā laika periodā ir bijusi 0.11 procentpunkti, kas ņemot vērā salīdzinoši īso laika rindu un lielu novērojumu standartnovirzi, ir uzskatāms par atzīstamu rezultātu.

Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka "miera periodā", sākot ar 2011. gada 1. ceturksni (neņemot vērā krīzes laika periodu, kad IKP pārmaiņu svārstīgums bija ārkārtīgi liels), vidējais revīzijas apjoms ir bijis +0.23 procentpunkti, tādējādi apstiprinot pēdējā laikā visbiežāk novēroto, ka ātrais novērtējums mazliet nenovērtē ekonomisko izaugsmi. Iespējams, tas saistīts ar apstākli, ka straujāk aug tās nozares, par kurām ātrajā novērtējumā nav pilnīgas informācijas. Tomēr jāatceras, ka šajā gadījumā runājam par ātrā un pilnā novērtējuma atšķirībām. Tas neizslēdz problēmu, ka nākamajās revīzijās IKP laika rindas tiek koriģēta līdz nepazīšanai, kā rezultātā labums no tā, ka ātrais un pilnais IKP novērtējums ir tuvu stāvoši, ir visai nosacīts.

2015. gada 3. ceturksnis izceļas uz kopējā fona, tomēr ir bijuši ceturkšņi ar vēl lielākām revīzijām. Trīs reizes pēdējo gadu laikā revīzija ir bijusi 0.9 procentpunkti. Tajā pašā laikā 18 gadījumos no 36 jeb tieši pusē gadījumu revīzijas apjoms ir bijis niecīgs (zemāks par 0.2 procentpunktiem). Manuprāt, šādi rezultāti liecina, ka CSP ātrā novērtējuma metode līdz šim ir sasniegusi atzīstamu rezultātu. Ātrais novērtējums ar lielu ticamības pakāpi ataino rezultātu, kas būs tuvs pilnajā IKP novērtējumā minētajam. Vai var apgalvot, ka pilnais novērtējums ir precīzāks? Jautājums nedaudz spekulatīvs, jo ko nozīmē "precīzāks"? Ja pieņemam, ka "precīzāks" nozīmē visaktuālākais, tad jāsalīdzina ātrais un pilnais novērtējums pret aktuālo IKP laika rindu. Ātrā novērtējuma un aktuālā novērtējuma korelācijas koeficients ir 0.957, bet pilnā novērtējuma un aktuālā novērtējuma korelācijas koeficients – 0.963. Lai arī uzlabojums ir, tas ir diezgan nebūtisks. Tas apliecina, ka tām regulārajām vai metodoloģiskajām datu revīzijām, kas seko pēc pilnā novērtējuma publicēšanas, ietekme ir būtiski lielāka. Tas nozīmē, ka patiesā IKP laika rindas kvalitātes problēma slēpjas nevis atšķirībās starp ātro un pilno novērtējumu, bet gan sekojošajās datu revīzijās, kuras dažreiz ļoti būtiski maina sākotnējo IKP profilu. Turklāt šajā gadījumā runājam tikai par IKP laika rindu – komponenšu/nozaru līmenī šī problēma ir vēl dziļāka.

Vai 0.35 procentpunktu absolūtā kļūda ir liela salīdzinājumā ar citām valstīm? ASV Ekonomiskās analīzes biroja (U.S. Bureau of Economic Analysis[4] analīze liecina, ka laika periodā no 1993. līdz 2014. gadam absolūtā revīzija ASV gadījumā ir bijusi 0.5 procentpunkti, bet vidējā revīzija – 0.1 procentpunkts. Savukārt aktuālās laika rindas vidējā absolūtā revīzija pret ātrā novērtējuma laika rindu ir 1.2 procentpunkti. Lielbritānijas gadījumā laika periodā no 1993. gada 1. ceturkšņa līdz 2015. gada 2. ceturksnim IKP vidējā revīzija ir bijusi nulle, bet absolūtā revīzija vien 0.05 procentpunkti. Tomēr ilgākā termiņā nākamās revīzijas IKP novērtējumu būtiski maina. Tā laika gaitā vidēji absolūtā revīzija pret ātro novērtējumu ir 0.33 procentpunkti. Latvijas gadījumā vidējā absolūtā ātrā novērtējuma revīzija pret aktuālo laika rindu gan ir būtiski augstāka – 1.76 procentpunkti. Tas vēlreiz apliecina, ka Latvijas gadījumā ātrā novērtējuma kvalitāte attiecībā pret pilno novērtējumu ir apmierinoša. Tikmēr abu divu – ātrā un pilnā - novērtējuma ticamības pakāpe pret sekojošajām revīzijām ir visai vāja. Tas rada zināmu dilemmu ekonomikas prognozētājiem, – kuru IKP prognozēt? To, kas tiks publicēts ātrajā un pilnajā datu paziņojumā, vai tomēr to, kas tiks būtiski pārskatīts vēl pēc nākamajām revīzijām?

Šajā rakstā pieskāros vienai, nelielai IKP novērtējumu precizitātes dimensijai, bet potenciālais darba lauks šajā jomā ir daudz plašāks. Manuprāt, datu lietotājiem būtu svarīgi, ka tiktu veikti pasākumi, kas samazinātu revīziju ietekmi uz pilno novērtējumu. T.i., brīdī, kad notiek pāreja no ceturkšņa kontu datiem uz gada kontu datiem, revīzija pret pilno IKP novērtējumu nebūtu tik liela. Apzinos, ka tas ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums, jo datu lietotāju prasības (t.sk. Eurostat un OECD) par datu kvalitāti liek pastāvīgi mainīt metodoloģiju.

Arī sākotnējo datu sniedzēju pieeja datu sniegšanā ne vienmēr ir nopietna, kas būtiski apgrūtina CSP darbu. Liela daļa no revīzijām izraisa nevis datu apkopotāju, bet gan datu iesniedzēju veikums. Jāatceras, ka tieši datu iesniedzēju (komersantu, mājsaimniecību, valsts pārvaldes u.c. ekonomikas dalībnieku) dati ir tie, ar kuriem ikdienā ir jāstrādā CSP.

Tāpat domāju, ka pienācis laiks pieradināt ekonomikas datu lietotājus pie tā, ka datu revīzija nav uzskatāma par sliktu ziņu, bet gan pašsaprotamu darba procesu (lai arī atsevišķos gadījumos nevar izslēgt tehniska rakstura kļūdas). Lai to panāktu, ir vērts mācīties  no starptautisko institūciju pieredzes. Proti, lielo valstu centrālās bankas un pētniecības institūti pievērš uzmanību ne tikai IKP galvenās laika rindas revīzijām, bet arī atsevišķu komponentu revīzijām, un ņem vērā rezultātus, veidojot ekonometriskos modeļus IKP prognozēšanai. Piemēram, Britu statistikas pārvaldes (Office for National Statistics) [5] mājaslapā ir pieejami, tā saucamie, revīziju trijstūri, kas satur ļoti vērtīgu informāciju par to, kā laika gaitā ir mainījusies attiecīgā IKP laika rinda. Būtu tikai apsveicami, ja arī Latvijas CSP publicētu revīziju trijstūrus. Tas sniegtu iespēju vietējiem pētniekiem nopietnāk pievērsties šai jomai, kas nākotnē ļautu mazināt prognožu kļūdas un, iespējams, uzlabotu arī datu kvalitāti.

 

[1] http://www.csb.gov.lvl  

[2] Jāņem vērā, ka kopš 2014. gada 3. ceturkšņa IKP ātrais novērtējums tiek publicēts par 10 dienām ātrāk, nekā iepriekš. Līdz ar to jēdziens "ātrais novērtējums" ietver līdzīgus, bet tomēr nedaudz atšķirīgus konceptus. 

[3] Ar vārdu "pēdējais" ir domāti aktuālā IKP laika rinda uz 10.12.2015.

[4] https://www.bea.gov/

[5] http://www.ons.gov.uk 

 

APA: Kasjanovs, I. (2019, 23. oct.). IKP ātrais novērtējums. Vai laicīgums ņem virsroku pār precizitāti?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/527
MLA: Kasjanovs, Igors. "IKP ātrais novērtējums. Vai laicīgums ņem virsroku pār precizitāti?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.10.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/527>.
Up