28.11.2014.

IKP izaugsme nedaudz vājāka; galvenais dzinējspēks – privātais

  • Igors Kasjanovs
    Igors Kasjanovs
    Latvijas Bankas ekonomists

Šā gada 3. ceturksnī Latvijas IKP izaugsme bija nedaudz vājāka, kas saistīts galvenokārt ar norisēm ārējos tirgos. Joprojām tautsaimniecības pieauguma galvenais dzinējspēks ir privātais patēriņš. Operatīvā informācija liecina, ka šā gada pēdējā ceturksnī Latvijas ekonomika turpinās uzrādīt pieaugumu.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2. ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 0.5%. Tas nozīmē, ka precizētie dati nav nesuši būtisku vērtējuma izmaiņu salīdzinājumā ar ātro novērtējumu, kas tika publicēts mēnesi iepriekš. Tikmēr kalendāri izlīdzinātais IKP salīdzinājumā ar 2013. gada 3. ceturksni ir pieaudzis par 2.4%. Tādējādi nu jau puslīdz droši var teikt, ka 2014. gads Latvijas tautsaimniecībai izaugsmes ziņā ir bijis vājāks par iepriekšējiem. Izaugsmes palēnināšanās gan vairāk ir bijusi saistīta ar ārējo faktoru (eiro zonas vājā attīstība, Krievijas ekonomikas vājums, ekonomiskās sankcijas), mazāk ar vietējo faktoru nelabvēlīgu ietekmi (metālu nozares sarukums, būvniecības un nekustamā īpašuma nozarei nelabvēlīgas likumdošanas izmaiņas).

Nemainīgi izaugsmi noteicošais faktors saglabājas privātais patēriņš (+2.1%) jeb mājsaimniecību tēriņi. Arī 2014. gada 3. ceturksnī privātais patēriņš veidoja lielāko pienesumu tautsaimniecības izaugsmē. Privātā patēriņa kāpums un tādējādi vadošā ekonomikas dzinējspēka loma neizbrīna – pēdējos gados nodarbinātības un vidējā atalgojuma kāpums ir spējis nodrošināt algu fonda kāpuma, kas ir galvenais mājsaimniecību tēriņu noteicošais faktors. Vēl vairāk, spriežot pēc atalgojuma fonda kāpuma datiem, būtu bijusi sagaidāma lielāka mājsaimniecību aktivitāte, veicot pirkumus. Tomēr acīmredzot negatīvā ģeopolitiskā situācija, kā arī iepriekšējās ekonomiskās krīzes sniegtās mācības ir darījušas mājsaimniecības piesardzīgākas. Vairākas indikācijas liecina, ka šogad mājsaimniecību uzkrājumi pakāpeniski ir pieauguši, kas arī atspoguļojas privātā patēriņa pieauguma tempa atpalikšanā no reālā rīcībā esošā ienākuma kāpuma. Šis apstāklis ir jāpatur prātā, analizējot privātā patēriņa nākotnes perspektīvas. No vienas puses, ekonomikas attīstībai palēninoties, arī atalgojuma fonda kāpums var mazināties. Turklāt pēdējie nodarbinātības dati liecina, ka turpmāk negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību atstās demogrāfiskās tendences. No otras puses, brīdī, kad mājsaimniecību pārliecība par nākotni uzlabosies, uzkrājumi var tikt tērēti, papildus stimulējot tautsaimniecības izaugsmi.

Lai arī 2014. gada sākums bija salīdzinoši cerīgs, tomēr 3. ceturksnī bruto pamatkapitāla jeb investīciju gada pieauguma temps atkal kļuvis negatīvs (-1.9%). Investīciju veikums pēdējā laikā sarūgtina – acīmredzot ģeopolitiskās situācijas saasinājums ir atstājis pēdas uzņēmēju noskaņojumā un vēlmē uzņemties papildu risku. Par to liecina arī augstā ražošanas jaudu noslodze (2014. gada 4. ceturksnī augstākā pēc-krīzes periodā) apstrādes rūpniecībā, kas teorētiski nozīmētu, ka investīciju aktivitātei būtu jāpalielinās. Pēdējā laikā nedaudz straujāk attīstās tā investīciju daļa, kas saistīta ar būvniecību (investīcijas dzīvojamajā fondā, infrastruktūrā, viesnīcās, administratīvajās ēkās utt.), tikmēr investīciju izaugsme jaunajās iekārtās ir vājāka. Tomēr šajā ziņā ir pamats optimismam – pēdējā ceturkšņa laikā, par spīti nenoteiktībai, kas radās gada sākumā Krievijas/Ukrainas krīzes iespaidā, uzņēmēji ir izziņojuši virkni jaunu investīciju projektu, kam jau tuvākajā nākotnē vajadzētu parādīties statistikā.

Ārējās tirdzniecības dati ir tie, kuros visvairāk atspoguļojās ārējās vides viļņošanās. Reālā eksporta apjoms gada laikā pieaudzis vien nedaudz – par 0.3%, bet imports samazinājies – par 1.1%. Reālā eksporta gada pieauguma tempa samazinājums nav uzskatāms par pārsteigumu – tieši šā gada 3. ceturksnī tika ieviestas Krievijas sankcijas, kas nelabvēlīgi ietekmēja Latvijas (īpaši pārtikas nozares) eksporta perspektīvas. Tajā paša laikā jāmin, ka eksporta kopējo dinamiku minētās sankcijas ietekmē maz, - Krievijas sankciju radītie efekti redzami atsevišķās eksporta pozīcijas uz šo kaimiņvalsti, kamēr kopējais eksporta samazinājums vairāk saistīts ar vispārējo ekonomiskās konjunktūras vājumu gan eiro zonas valstīs, gan Krievijā.

Nozaru griezumā jāizceļ negaidīti vājais būvniecības sniegums (+0.6%). Būvniecības aktivitāte saglabājās salīdzinoši spēcīga dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecībā, bet, pretstatā iepriekš pierastajam, samazinājās inženierbūvju būvniecības apjomi. Tas, iespējams, saistāms ar to, ka lielākā daļa no būvniecības kapacitātes tika izmantota dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecībā, kā arī ar iespējamu vienreizēju lielāku projektu beigšanos. "Lielajās nozarēs" – tirdzniecībā un rūpniecībā - savukārt novēroti dažādi veikumi, proti, tirdzniecībā salīdzinoši spēcīga izaugsme (2.4%), bet apstrādes rūpniecība par spīti ieviestajām ekonomiskajām sankcijām 3. ceturksnī bija turpat pie nulles atzīmes (-0.6%). No pārējām nozarēm jāizceļ lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares vājais sniegums (-5.9%), kas šoreiz atstāja arī būtisku negatīvu ietekmi uz kopējo IKP.

Pirmie operatīvie rādītāji par šā gada 4. ceturksni ir pozitīvi. Eiropas Komisijas apkopotie noskaņojuma rādītāji oktobrī un novembrī ir uzlabojušies pēc neliela pasliktinājuma iepriekšējā ceturksnī, kas acīmredzot saistāms ar Krievijas ieviestajām ekonomiskajām sankcijām un vēlēšanu peripetijām. Mazumtirdzniecības dati par oktobri (+1.5% salīdzinājumā ar septembri) ir pozitīvi. Arī Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms oktobrī ir bijis labs. Iepriekš minētie faktori liecina, ka arī pēdējā gada ceturksnī ekonomika, visticamāk, turpinās spēt uzrādīt pieaugumu.

Tikmēr vidējā termiņa redzējumā nekas būtisks nav mainījies. Latvijas tautsaimniecība turpmākajos gados turpinās izaugsmi, kas, visticamāk, būs viena no straujākajām Eiropas Savienībā, tādējādi pakāpeniski turpinot reālās konverģences procesu. Tomēr Latvijas tautsaimniecības izaugsmes apjoms lielā mērā būs atkarīgs no tā, kā risināsies turpmākā situācija aiz valsts robežām – kāda būs ģeopolitiskās situācijas tendence, kā arī - cik veiksmīgi eiro zonai izdosies pārvarēt vājuma periodu. Tieši no pēdējā faktora būs atkarīgas Latvijas rūpnieku/eksportētāju spēja veiktās investīcijas un uzkrātās zināšanas pārvērst eksportā un pievienotajā vērtībā.

Tikmēr no iekšējiem faktoriem, kas tuvākajā laikā ietekmēs Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, jāmin Imigrācijas likuma un Maksātnespējas likuma grozījumu potenciālā negatīvā ietekme uz būvniecības un nekustamā īpašuma nozarēm, kā arī "KVV Liepājas metalurgs" ražotnes darbības iespējamā atjaunošana.

APA: Kasjanovs, I. (2024, 29. mar.). IKP izaugsme nedaudz vājāka; galvenais dzinējspēks – privātais . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/952
MLA: Kasjanovs, Igors. "IKP izaugsme nedaudz vājāka; galvenais dzinējspēks – privātais " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 29.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/952>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up