08.08.2017.

Inflācija sarūk, tomēr tas neiezīmē jaunu tendenci

Foto: Pixabay
Inflācijas kritums jūlijā neiezīmē būtisku inflācijas samazināšanās tendenci, jo gada inflāciju būtiski ietekmēja t.s. bāzes efekts.

Šobrīd gan piedāvājuma, gan pieprasījuma puses faktori drīzāk darbojas cenu līmeni paaugstinošā virzienā. Jūlijā  bija vērojamas gan sezonai raksturīgas izpārdošanas, gan atsevišķi spilgti cenu pieauguma piemēri, kuri atspoguļo notikumus pasaules izejvielu tirgos un iekšzemes pakalpojumu sniedzēju attīstību.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu gada pieauguma temps jūlijā sarucis līdz 2.6%, arī mēneša laikā cenas sarukušas (par 0.7%), kas ir pat vairāk nekā ilgākā laika periodā jūlijā bijis vērots. Jūlijā ir sezonai raksturīgs cenu sarukums, un to galvenokārt ietekmē apģērbu un apavu izpārdošana (šogad cenas šajā segmentā saruka līdzīgā apmērā kā pērn, taču straujāk nekā ilgākā laikā periodā vidēji). Tāpat, piedāvājumam palielinoties, jūlijā parasti vērojams dārzeņu cenu kritums, kas šogad gan izpaudās stipri mazāk.

Papildus sezonas efektiem arī degvielas cena bija zemāka nekā iepriekšējā mēnesī, taču naftas cena pasaules tirgū jau atgriezās tuvāk 50 ASV dolāru atzīmei. Šogad sezonai neraksturīgi vērojams izmitināšanas pakalpojumu cenu kritums, ko varētu skaidrot ar jaunu viesnīcu atvēršanu un tādējādi – konkurences pieaugumu. Tādā apmērā jūlijā, t.i., tūrisma sezonas vidū, izmitināšanas pakalpojumu cenu sarukums vērots vien 2015. gadā, noslēdzoties Latvijas prezidentūrai ES padomē.

Tikmēr gada inflāciju diezgan būtiski samazinājis t.s. bāzes efekts pakalpojumu cenām: pērn jūlijā ar PVN tika aplikti mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, un šobrīd šis faktors vairs neietekmē gada inflāciju.

Neskatoties uz inflācijas mazināšanos, jūlijā no jauna pieauga inflācijas gaidas.

To varētu būt izraisījuši gan atsevišķi faktisko cenu novērojumi tajās preču grupās, kurās cenas auga, gan iepriekšējos mēnešos augušās pakalpojumu cenas ja pakalpojums par jauno cenu ticis iegādāts jūlijā. Šādi piemēri varētu būt sviesta cenas kāpums, neliels dabasgāzes cenas pieaugums, kā arī autotransportlīdzekļu apdrošināšanas pakalpojumu cenas. Dabasgāzes cenu pieaugums mājsaimniecībām jūlijā bija gaidāms iepriekšējo mēnešu vidējās resursu cenas pieauguma dēļ.

Patērētāju cenu gaidas, visticamāk, ir ietekmējusi arī akcīzes paaugstināšanas apspriešana, kas notika vēl jūlijā (Saeima to atbalstīja mēneša beigās). Tāpat jūlijā pasaulē turpināja augt vairāku pārtikas izejvielu (industriālo piena produktu, gaļas, graudu) cenas, un plašsaziņa līdzekļos vēl arvien virmo vairāki skaidrojumi tam, kādēļ tik strauji augušas sviesta cenas – vai tas notiek izejvielu trūkuma dēļ, vai patērētāju paradumu maiņas dēļ par labu tam, kas tiek uzskatīts par veselīgāku uztura alternatīvu. Lauksaimniecība nav ļoti elastīga uz straujākām patēriņa paradumu pārmaiņām, un tas atspoguļojas cenās. Papildus tam nav labvēlīga arī laikapstākļu ietekme uz gaidāmo ražu vai tās kvalitāti atsevišķās Eiropas valstīs (piemēram, Ukrainā, Vācijā).

IKP ātrais novērtējums rāda, ka tautsaimniecības izaugsme 2. ceturksnī ir paātrinājusies. Vienlaikus reģistrētā bezdarba rādītāji turpina būt zemāki nekā pērn, un arī atalgojuma kāpums nominālā izteiksmē gada pirmajos mēnešos bijis straujāks nekā pērn. Lai gan atalgojuma reālais pieaugums nav paātrinājies inflācijas dēļ, tomēr tas ir pozitīvs un kopumā iedzīvotāju pirktspēja aug.

APA: Paula, D. (2019, 18. nov.). Inflācija sarūk, tomēr tas neiezīmē jaunu tendenci. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/3864
MLA: Paula, Daina. "Inflācija sarūk, tomēr tas neiezīmē jaunu tendenci" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/3864>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up