08.07.2013.

Īsais deflācijas periods beidzies, tomēr šogad gaidāmā inflācija būs neparasti zema

Neliela pozitīva (+0.2%) gada inflācija 2013. gada jūnijā galvenokārt atspoguļoja neapstrādātās pārtikas cenu bāzes efektu: pagājušā gada maijā-jūnijā bija vērojams īslaicīgs straujš pasaules pārtikas un lauksaimniecības preču cenu kritums, bet šogad tas bija daudz mazāks. Tikmēr pārējo faktoru ietekme šogad jūnijā vēl arvien izpaudās kā cenu gada kritums.

Pārtikas cenu kāpumu jūnijā salīdzinājumā ar maiju galvenokārt radīja sezonāli faktori, piemēram, par 51,2% auga kartupeļu cena. Ar sezonas faktoru ietekmi varētu saistīt arī tūrisma pakalpojumu cenu kāpumu, taču tas ne tuvu nesasniedza pērnā gada atbilstošā perioda apmēru un gada laikā tūrisma pakalpojumu cenas, iespējams, mazāka izmaksu spiediena ietekmē ir pat sarukušas. Apģērbu un apavu sezonas izpārdošanu ietekme uz cenu līmeni bija spēcīgāka nekā pērn jūnijā, un uzturēja negatīvu gada pamatinflāciju. Naftas cenu kritumam pasaules tirgū mitējoties, nedaudz (par 0.2% mēneša laikā) pieauga vidējā degvielas cena, taču tās līmenis saglabājās zemāks nekā 2012. gada jūnijā.

Pasaules pārtikas cenu dinamika saglabājas labvēlīga – iepriekš strauji augušās piena cenas jūnijā saruka otro mēnesi pēc kārtas, un citās lielākajās lauksaimniecības un pārtikas cenu grupās straujas cenu pārmaiņas nebija vērojamas. Šī gada graudaugu raža tiek gaidīta labāka nekā 2012./2013. mārketinga gadā, un tam var būt labvēlīga ietekme uz cenu dinamiku. Tikmēr no pasaules cenu viedokļa palielinājies naftas cenu risks. Lai gan naftas cena ir zemāka nekā gada sākumā, pēc vairāku mēnešu samērā stabilas situācijas naftas tirgū Ēģiptes politiskie notikumi sarežģī naftas cenu aplēses tuvākajiem periodiem. Tādējādi ārējo faktoru ietekmes risks uz degvielas cenu dinamiku nākotnē var nedaudz palielināties arī Latvijā.

Tikmēr iekšzemes faktori neliecina par būtisku spiedienu uz cenām. Lai gan tautsaimniecības izaugsmes temps ir nedaudz straujāks nekā gaidīts gada sākumā, kā arī pirms eiro ieviešanas nav izslēgta patērētāju vēlme iepirkties vairāk nekā parasti, saglabājas un vēl pastiprinās jau agrāk minētie faktori, kas darbojas cenas mazinošā virzienā. Piemēram, siltumenerģijas cenu samazināšanas t.s. ne-naftas faktoru dēļ (jauni tarifu plāni ražotājiem, kas pāriet uz koģenerāciju vai modernizē ražošanu) un pasākumi, kas tiek veikti patēriņa cenu kāpuma ierobežošanai eiro ieviešanas periodā, - patēriņa cenu monitorings un iniciatīva "Godīgs eiro ieviesējs". Tādējādi šā gada vidējā inflācija būs neparasti zema pozitīvas ekonomiskās izaugsmes apstākļos

APA: Paula, D. (2019, 19. nov.). Īsais deflācijas periods beidzies, tomēr šogad gaidāmā inflācija būs neparasti zema. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1061
MLA: Paula, Daina. "Īsais deflācijas periods beidzies, tomēr šogad gaidāmā inflācija būs neparasti zema" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1061>.

Līdzīgi raksti

Komentāri ( 2 )

  • Jānis Lazdāns

    10.07.2013 13:33

    Domāju, ka par maz ir novērtēts naftas cenu pieauguma risks gan Latvijā, gan pasaulē. Neatkarīgi no situācijas izmaiņām Ēģiptē, naftas cenas ir ieguvušas ātrumu un turpinās celties, kas attiecīgi ietekmēs arī pārējās cenas.

  • Daina Paula

    12.07.2013 18:57

    Kā ju inflācijas datu komentārā minēts, naftas cenu risks ir nedaudz palielinājies, tomēr pozitīvi, ka naftas cenu kāpums (Jūsu minētais ātrums) ir krietni mazāks nekā vēsturksi citos gadījumos. Gada vidējās inflācijas lielumu ierobežo daudzi citi faktori, tostarp jau notikušas norises - tādas kā zemāki nekā pērn siltumenerģijas un dabasgāzes tarifi, kas uztur mērenu izmaksu pusi arī ražotājiem jebkurās nozarēs. Arī pieprasījuma puses spiediens neaug: kreditēšana ir gausa un algu darba ražīguma dinamika samērīga.

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up