11.01.2023.

Izejvielu cenas amerikāņu kalniņos

Ilustratīvs attēls gāzesvads uz lauka
Foto: Shutterstock

Īsumā

  • Izejvielu cenas 2022. gadā bija nozīmīgākais faktors kopējam cenu kāpumam.

  • Mazinoties Covid-19 pandēmijas ierobežojumu ietekmei uz tirdzniecību, strauji pieauga pieprasījums, radot augšupvērstu spiedienu uz izejvielu cenām.

  • Krievijas uzsāktais karš Ukrainā bija spēcīgs impulss izejvielu cenu kāpumam, jo abas šīs valstis ir ietekmīgas izejvielu eksportētājas.

  • Vēja turbīnu, saules paneļu, akumulatoru un bateriju ražošanā ir nepieciešami dažādi metāli, līdz ar to straujāka virzība uz klimata mērķu sasniegšanu nozīmē arī lielāku pieprasījumu pēc metāliem.

  • Nākamā ziema varētu būt liels izaicinājums Eiropai, jo atjaunot dabasgāzes krājumus varētu būt grūtāk kā līdz šim.

  • Krievija kā sadarbības partneris ir zudis, līdz ar to nāksies sadzīvot ar augstākām izejvielu cenām.

Aizvadītais gads izejvielu [1] cenām ir bijis kā brauciens pa amerikāņu kalniņiem. Šo cenu straujās izmaiņas salīdzinoši ātri atspoguļojas arī preču un pakalpojumu cenās. 2022. gadā tās kāpa ļoti strauji daudzviet pasaulē, arī Latvijā. Ekonomisti norāda - izejvielu cenas ir bijušas nozīmīgākais faktors kopējam cenu kāpumam. Kas noteica straujo izejvielu cenu pieaugumu? Kas šobrīd notiek ar izejvielu cenām? Kādas nākotnes prognozes ir novērojamas finanšu tirgos un cik uzticamas tās ir, to apskatīšu šajā rakstā. 

Izejvielas mēdz iedalīt grupās pēc dažādām pazīmēm. Trīs galvenās no tām ir enerģētikas, metālu un lauksaimniecības produktu grupas (skatīt. 1. tabulu).

1. tabula. Izejvielu iedalījums

Enerģija

Ogļūdeņraži

Jēlnafta

Dabasgāze

Ogles

Metāli

Dārgmetāli

Zelts

Sudrabs

Platīns

Pallādijs

Rūpnieciskie metāli

Cinks

Varš

Niķelis

Alumīnijs

Lauksaimniecība

Augu kultūras

Kvieši

Kukurūza

Sojas pupiņas

Kafijas pupiņas

Kakao

Pārtikas eļļas, u.c.

Dzīvnieki

Liellopi, cūkas, vistas u.c.

Avots: autora veidots

Jau 2022. gada sākumā vairumam izejvielu cenas pakāpeniski palielinājās (skatīt 1. attēlu).  Šīs izmaiņas bija saistāmas ar globālu pandēmijas ierobežojumu mazināšanos un tai sekojošo straujo ekonomikas aktivitātes palielināšanos, kas rezultējās augstākā pieprasījumā pēc dažādām precēm, līdz ar to arī pēc izejvielām to ražošanai. Tomēr pieaugošais pieprasījums nebija vienīgais iemesls augšupvērstajam spiedienam uz izejvielu cenām. Izteikti tas vērojams enerģētikas sektorā, kurā piedāvājums tika mākslīgi ierobežots. Atklāti par to ziņoja OPEC+ organizācija attiecībā uz naftu, savukārt Krievija attiecībā uz dabasgāzi to darīja slēpti, aizbildinoties ar tehniskām problēmām.

 

Ja pērnā gada sākumā redzētais izejvielu cenu palielinājums bija nepatīkams, bet samērīgs, tad sekojošais izejvielu cenu šoks pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tāds vairs nebija. Izejvielu biržās bija manāma panika, jo  Krievijas uzsāktais karš Ukrainā bija spēcīgs impulss izejvielu cenu kāpumam, jo abas šīs valstis ir ietekmīgas izejvielu eksportētājas. (skatīt. 2. attēlu).

 

Metālu cena

Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, īpaši spēcīga panika bija vērojama metālu tirgos, kur Londonas metālu birža pat apturēja niķeļa tirdzniecību pirmo reizi pēdējo trīsdesmit gadu laikā. Cenu kāpums bija tik straujš, ka sāka apdraudēt arī niķeļa ieguves uzņēmumus. (skatīt. 3. attēlu). [2]

 

Būtiska loma metālu cenās spēlē zaļais kurss jeb pakāpeniska virzība uz oglekļa neitralitāti. Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt klimata neitrāla un viens no veidiem kā to sasniegt - investēt atjaunojamā enerģijā un elektrifikācijā. Straujš fosilās enerģijas cenu kāpums līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā ir bijis papildu dzinulis ES līmenī aktīvāk veicināt ieguldījumus atjaunojamā enerģijā. Tā kā vēja turbīnu, saules paneļu, akumulatoru un bateriju ražošanā ir nepieciešami dažādi metāli, tad straujāka virzība uz mērķu sasniegšanu nozīmē arī lielāku pieprasījumu pēc metāliem. Papildu Starptautiskā Enerģētikas Aģentūra norāda uz ilgo laiku, kas nepieciešams no minerālu atklāšanas līdz ieguves sākšanai, kas strauja pieprasījuma kāpuma rezultātā var nozīmēt, ka piedāvājums var nespēt apmierināt pieprasījumu.

Kopumā rūpniecisko metālu cenas jau īsi pēc kara sākuma un pirmā augšupvērstā cenu šoka sāka samazināties. (skatīt. 1. attēlu). Būtisku lomu cenu samazinājumā spēlēja Ķīnas ekonomikas bremzēšanās un tās nekustamā īpašuma tirgus, kas jau kādu laiku uzrāda negatīvas tendences, radot risku Ķīnas ekonomikai kopumā. Tajā pašā laikā- Ķīnas valdība ziņo par atbalsta palielināšanu gan ekonomikai kopumā, gan nekustamā īpašuma tirgus dalībniekiem. Vienlaikus ES parādās runas par iespējamu jaunu sankciju paketi Krievijas ieguves industrijai, kas visticamāk jau ir sācis atspoguļoties cenās. Kā arī jau iepriekš minētā virzība uz klimata neitralitāti nozīmē to, ka vidējā termiņa pieprasījums pēc metāliem varētu būt augsts un cenas stabilizēsies augstākā līmenī, kā vēsturiski.

Graudu cena

Arī graudu tirgos bija novērojams izteikts satraukums līdz ar Krievijas agresijas pirmajam dienām, tomēr biržas turpināja darboties ierastajā režīmā. Karam sākoties, graudu cenas strauji kāpa -  Krievija un Ukraina ir lielas graudu eksportētājas. Pircēju vidū valdīja liela neskaidrība, vai Krievijas un Ukrainas graudi būs pieejami, taču tai mazinoties, samazinājās arī cenas. Būtisks faktors graudu cenu samazinājumam bija Turcijas un ANO spēja panākt vienošanos ar Krieviju par transporta koridora izveidi Melnajā jūrā Ukrainas graudu eksportam. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka karam turpinoties, Ukraina globālajam tirgum nespēs piegādāt tādu graudu daudzumu, kā pirmskara periodā. Cits faktors, kas neļauj graudu cenām atgriezties pirmskara cenu līmenī, ir saistīts ar augsnes uzlabotāju (minerālmēslu) cenām, kuras  ir atkarīgas no dabasgāzes cenas.

Dabasgāzes cena

Par dabasgāzes cenu etalonu Eiropā tiek uzskatīta Nīderlandes biržas cena.. Lai arī tā saglabājas ļoti augstā līmenī, tomēr ir būtiski zemāka nekā pīķa līmenī vasaras beigās, kad Krievija straujā tempā uzsāka dabasgāzes piegāžu pārtraukšanu. Dabasgāzes cenai atgriezties zemākā līmenī ļāva Eiropas Savienības valstu spēja piepildīt pazemes krātuves no alternatīviem avotiem vēl pirms aukstāka laika iestāšanās. Tāpat līdz šim izdevies mazināt dabasgāzes patēriņu. Kā ārī neierasti siltais novembris un decembra beigas  palīdzēja mazināt pieprasījumu pēc dabasgāzes, līdz ar to arī tās cenu.
Pieminēšanas vērta ir situācija Ķīnā -  ekonomikas izaugsmes strauja samazināšanās ir vienlaikus mazinājusi tās nepieciešamību pēc enerģijas un tieši sašķidrinātās dabasgāzes, kas tiek plaši izmantota rūpniecībā. Tādējādi ļaujot Eiropas valstīm pārorientēties uz sašķidrinātās dabasgāzes izmantošanu. 
Starptautiskā Enerģijas Aģentūra norāda, ka nākamā ziema varētu būt liels izaicinājums Eiropai, jo atjaunot dabasgāzes krājumus varētu būt grūtāk nekā līdz šim, jo  2022. gada sākumā vēl bija iespēja uzpildīt krātuves ar Krievijas gāzi, ko piegādāja caur cauruļvadiem. Sagaidāms, ka līdz ar Ķīnas ekonomikas atgūšanos, arī  cīņa ar Āziju par sašķidrināto dabasgāzi tikai palielināsies, savukārt globālais piedāvājums nav tik elastīgs un prasa lielus ieguldījumus.

Jāpiemin arī ES noteiktie dabasgāzes cenu griesti, kas noteikti uz gadu. ES dalībvalstu ministri pēc ilgām sarunām vienojās, ka cenu griesti iestāsies, ja trīs dienas pēc kārtas Nīderlandes biržā dabasgāzes cena pārsniegs 180 eur / Mwh un biržas cena būs 35 eur / Mwh augstāka par LNG atbilstošo cenu globālajā tirgū tajās pašās dienās. Iespēja noteikt cenu griestus sāksies ar 2023. gada 15. februāri. Dinamisko cenu griestu noteikšana ļaus izvairīties no situācijas, ka ES valstis cenas ziņā nespētu konkurēt ar pārējo pasauli par LNG kravām. Nebūs vairs novērojama tāda situācija, kā augusta beigās, kad dabasgāzes cena, kas tiek piegādāta pa cauruļvadiem īslaicīgi sasniedz 340 eur /Mwh. Ja šāda situācija atkārtosies, tad jaunā cena būs LNG globālā cena +35 eiro, tādējādi pēc Polijas premjerministra vārdiem - vairs netiks pieļautas tirgus manipulācijas no Krievijas puses.

Naftas cena

Tāpat kā citas izejvielas, arī naftas tirgi sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā saskarās ar spēcīgu cenu šoku. Marta mēnesī cenas dienu no dienas spēcīgi svārstījās, jo gan pircējiem, gan pārdevējiem nebija skaidrs, cik barelam naftas jaunajos apstākļos ir jāmaksā. Apkārt valdīja spekulācijas par sankcijām, kas varētu būtiski ierobežot Krievijas naftas piekļuvi globālajam tirgum. Parādoties lielākai skaidrībai par sankciju ietekmi uz Krievijas naftas eksportu, cenas sāka pamazām samazināties.

Naftas cena vasarā turējās augstā līmenī, tomēr OPEC+ kartelī iesaistītās naftas ieguvējvalstis ļoti negribīgi attiecās uz ieguves apjomu palielināšanu. Redzot, ka vadošās centrālās bankas ir uzsākušas cīņu ar pārmērīgu cenu pieaugumu, kas rada neizbēgamu globālās ekonomikas aktivitātes bremzēšanos, šīs valstis prognozēja naftas pieprasījuma mazināšanos un lēma vēl ierobežot naftas ieguvi.

No 5. decembra stājās spēkā ar kuģiem importētās Krievijas naftas aizliegums ES, kas, ir veicinājis nenoteiktības palielināšanos, taču ES valstīm, kas pa jūras ceļiem importēja Krievijas naftu bija salīdzinoši ilgs laiks, lai paspētu pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Biržās uz naftas cenu pagaidām nav bijusi būtiska augšupvērsta ietekme no aizlieguma.

Interesants ir G7 valstu ierosinātais un ES valstu apstiprinātais Krievijas naftas cenu griestu noteikšanas mehānisms. Lai gan sākotnēji analītiķi vērtēja, ka tas varētu būtiski ietekmēt Krievijas naftas apjomu globālajā tirgū, tomēr pagaidām biržas cenas dinamika neliecina par lielām bažām, kas gan lielā mērā ir saistīts ar globālās ekonomikas aktivitātes mazināšanos un raizēm par naftas pieprasījumu nākotnē. Iespējams arī noteiktais griestu līmenis ir bijis pārāk augsts, tomēr nav izslēgts, ka tas varētu tikt pārskatīts.

Daudz spēcīgāka varētu būt Krievijas naftas produktu importa aizlieguma ietekme uz dīzeļa cenām pēc 5. februāra. Patieso efektu no Krievijas naftas produktu aizlieguma mēs uzzināsim tikai pēc ierobežojumu stāšanās spēkā, jo tā kā naftas pārstrādātājiem un tirgotājiem ir zināms, ka šis aizliegums būs, tad tie jau laikus var gatavoties, lai ietekme uz cenām būtu mērenāka. Pastāv bažas arī par mēģinājumiem apiet sankcijas. Tā kā naftas produktiem ir plašs pielietojums ekonomikā, tad to pārmērīga dārdzība mazina ekonomisko aktivitāti un pieprasījumu pēc naftas produktiem.

Kādas izejvielu cenas varam sagaidīt turpmāk?

Izejvielu biržās ir iespējams katru darbadienu noskaidrot ne tikai šodienas (spot) cenu, bet arī kāda tā varētu būt nākotnē (futures). Finanšu tirgos tiek slēgti darījumi par izejvielu iegādi nākotnē, kuros ieskatoties var noskaidrot tirgus dalībnieku gaidas par nākotnes cenām. Parasti nākotnes darījumu līknes rāda cenas samazinājumu, jo tās paredz izejvielas turēšanas izmaksas, retāk ir gadījumi, kad nākotnes darījumu līkne ir augšupvērsta, kas rāda tirgus dalībnieku skatījumu, ka izejvielu pieejamība varētu pasliktināties.

Apskatot nākotnes darījumu līknes dabasgāzei, naftai un kviešiem dažādos laika periodos secināms, ka aizvadītais gads ir pavadīts nenoteiktības zīmē. (skatīt 4.,5., un 6. attēlu.) Tas bijis pārsteigumiem pilns, tādejādi arī nākotnes darījumu cenas nav bijušas pārlieku uzticams avots prognozēm par izejvielu cenām. Tas, protams, ir atstājis būtisku ietekmi arī uz inflācijas prognozētāju, t.sk. centrālo banku, spējām prognozēt inflāciju aizvadītajā gadā.

 
 
 

Kopsavilkums un secinājumi

Izejvielu cenu pieaugumu varējām novērot jau pirms Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, tomēr šī kara sākums bija spēcīgs šoks izejvielu cenām. No šodienas perspektīvas raugoties uz notikumiem izejvielu biržās pavasarī, var secināt, ka pirmā reakcija bija balstīta bailēs un nenoteiktībā, kas savukārt veicināja pārspīlētu cenu pieaugumu.

Šobrīd izejvielu cenas ir atkāpušās no sasniegtā pīķa, tomēr joprojām saglabājas vēsturiski augstos līmeņos. Ekonomiskās aktivitātes mazināšanās veicina cenu samazināšanos. Finanšu tirgus dati rāda, ka tik neparedzētiem notikumiem piesātinātā gadā kā 2022., prognozēt izejvielu cenas ir bijis gandrīz neiespējami.

Nākotne nesolās būt viegla, jo dabasgāzes sagāde nākamajai ziemai būs liels izaicinājums Eiropai, savukārt naftas tirgus, lai gan pagaidām nav ticis izmantots kā politisks ierocis, tomēr par tādu var kļūt. Arī graudu tirgus ir trausls, jo lai gan veikta vienošanās, Ukrainas iespējas piegādāt graudus globālajam tirgum tās vēsturiskā līmenī, visticamāk, nebūs iespējams. Savukārt klimata pārmaiņas negatīvi ietekmē arī citas augu kultūras, ko šoreiz neapskatīju detalizētāk.

Kopumā raugoties - gribam to vai nē, bet nāksies mums pierast pie augstākām izejvielu cenām. Gan klimata pārmaiņas, gan Krievijas kā sadarbības partnera uzticības zaudēšana ir uz ilgu laiku un līdz ar to arī augstāks cenu līmenis.

[1] Izejvielas (commodities) enerģija, bāzes metāli un lauksaimniecības bāze.

[2] Varētu likties, ka niķeļa ieguvē visi iesaistītie tikai iegūst no strauja cenu kāpuma, tomēr ne vienmēr tas tā ir. Niķeļa ieguves un tirdzniecībā iesaistītie uzņēmumi cenšoties labāk plānot savu naudas plūsmu bieži vien nodrošinās pret niķeļa cenas samazinājumu iesaistoties darījumos, kas normālos apstākļos funkcionē līdzīgi apdrošināšanai. Finansistu aprindās to sauc arī par īsās pozīcijas atvēršanu, un apdrošināšanas pircējs ir ieguvējs gadījumā, ja niķeļa cena samazinās, bet zaudētājs, ja tā strauji pieaug. Parasti šādā gadījumā tiek noslēgta abpusēja vienošanās starp, piemēram, niķeļa ieguves uzņēmumu un kādu trešo pusi, kura apņemas pēc laika iegādāties niķeli par iepriekš noteiktu cenu. Lai nodrošinātu to, ka abas puses izpilda savas saistības, tiek izveidots maržas konts (margin deposit), kurā ir jāiemaksā nodrošinājuma līdzekļi. Nodrošinājuma līdzekļus, savukārt, kontā iemaksā tā darījuma puse, kura niķeļa cenas izmaiņu dēļ ir “zaudētāja”. Sākoties panikai Londonas metālu biržā, lieli zaudētāji bija tieši niķeļa ieguvēji, kuri bija spiesti ļoti īsā laikā papildināt maržas kontus ar izteikti lielām naudas summām. Tos papildināt var būt sarežģīti, ja nekavējoties nav brīvi pieejami lieli finanšu līdzekļi. Skaidrības labad šeit gan jāpiebilst, ka parasti šo uzņēmumu rīcībā ir arī pats niķelis, ko nav jāiegādājas par tirgus cenu lai nosegtu savas saistības jeb īso pozīciju biržā. Tajā pašā laikā nespējot laikā rast līdzekļus maržas konta papildināšanai uzņēmumu darbība var tikt paralizēta, kas var novest līdz maksātnespējai.

APA: Krongorns, E. (2023, 09. feb.). Izejvielu cenas amerikāņu kalniņos. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5806
MLA: Krongorns, Erlands. "Izejvielu cenas amerikāņu kalniņos" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 09.02.2023. <https://www.makroekonomika.lv/node/5806>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up