14.03.2011.

Janvārī preču tirdzniecības bilance būtiski uzlabojas

2011. gada janvārī Latvijas preču tirdzniecības apgrozījums pieauga par 42.6% salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri. Pēc pagājušajā gadā piedzīvotā straujā kāpuma gan preču eksporta, gan importa apjoms janvārī salīdzinājumā ar decembri kritās. Eksporta un importa apjomu samazināšanos galvenokārt noteica janvārim sezonāli raksturīgais ārējās tirdzniecības aktivitātes minimums. Preču tirdzniecības bilance būtiski uzlabojās un deficīts samazinājās līdz 67.3 milj. latu. Savukārt eksporta un importa gada pieaugums bāzes efekta ietekmē saglabājās augsts – attiecīgi 51.3% un 35.9%.

Janvārī lielākais preču eksporta gada pieaugums saglabājās koksnei, dzelzij un tēraudam (3.5 reizes), mehānismiem un mehāniskajām ierīcēm, minerālproduktiem un pārtikas produktiem. Koksnes eksporta pieaugumu janvāra nogalē aizsākušies nemieri Ēģiptē būtiski neietekmēja (Ēģipte ir viens no Latvijas kokmateriālu eksporta tirgiem). Janvārī galvenās preču eksporta partnervalstis bija Lietuva, Igaunija, Vācija, Krievija un Zviedrija.

Lai gan salīdzinājumā ar decembri importa apjoms samazinājās, importa gada pieaugumu joprojām uzturēja iepriekš novērotais pieprasījums pēc starppatēriņa un kapitāla precēm eksporta pieauguma dēļ. Latvijas importā visstraujāk pieauga plastmasa un plastmasas izstrādājumi, parastie metāli un to izstrādājumi, mehānismi un mehāniskās ierīces un satiksmes līdzekļi. Joprojām vājais iekšzemes pieprasījums neveicināja patēriņa preču importa pieaugumu. Nozīmīgākie importa partneri bija Lietuva, Krievija, Vācija, Polija un Igaunija.

Tā kā zāģmateriālu īpatsvars koksnes eksportā ir 31%, tad prognozējams, ka nākamajos mēnešos koksnes eksporta rādītājos būs redzama Ēģiptes nemieru un Japānas dabas katastrofas negatīvā ietekme uz kokrūpniecības nozari, jo Ēģipte bija trešais (9.8% no zāģmateriālu eksporta), bet Japāna – piektais (7.1%) nozīmīgākais Latvijas zāģmateriālu noieta tirgus 2010. gadā. Īstermiņā būtiska ietekme uz kopējo eksportu nebūs jūtama, jo eksports uz Ēģipti un Japānu veido tikai 0.6% un 0.5% no kopējā eksporta. Arī politiskie nemieri Lībijā un Tunisijā Latvijas ārējo tirdzniecību tieši neietekmēs, jo šo valstu importa un eksporta īpatsvars Latvijas ārējā tirdzniecībā ir niecīgs.

Lai gan janvāra datus vēl nevar raksturot kā signālu ārējās tirdzniecības attīstības tendenču maiņai, tomēr par ārējā pieprasījuma mazināšanos liecināja gan rūpnieciskās produkcijas pārdošanas svārstības ārējos tirgos jau 2010. gada beigās, gan janvāra rūpnieciskās ražošanas dati nozaru dalījumā – janvārī jau trešo mēnesi pēc kārtas mazinājās apstrādes rūpniecības apjoms. Tomēr svarīgi, ka ražošanas pieaugums joprojām saglabājas tieši lielākajās eksportējošās rūpniecības nozarēs. Tas liecina, ka eksporta nozaru izlaide vismaz 2011. gada pirmajā pusē turpinās pieaugt. Fiskālās problēmas un budžeta konsolidācija atsevišķās eiro zonas dalībvalstīs var ierobežot ES kopējo izaugsmi, tomēr Latvijai svarīgākajos ārējos tirgos – Baltijas valstīs, Vācijā un Zviedrijā – turpināsies pieprasījuma izaugsme.

Stabilas eksporta izaugsmes turpināšanos vidējā termiņā negatīvi var ietekmēt ārvalstu politisko satricinājumu rezultātā pieaugošās energoresursu un izejvielu cenas, nodokļu pieaugums, uzņēmumu jaudu noslodze, kas sasniegusi augstu līmeni, un kvalificēta darbaspēka trūkums. Lai ilgtermiņā stabilizētu ekonomikas attīstību, Latvijas rūpniecības uzņēmumiem nepieciešamas investīcijas ražošanas kapacitātes paaugstināšanai, kā arī atbilstoši kvalificēts darbaspēks. Lai piesaistītu iespējamos investorus jaunu ražotņu atvēršanai un jaunu produktu izstrādei, nepieciešams stabilizēt investīciju vidi un uzlabot valsts kredītreitingu, tāpēc paredzētā papildu budžeta konsolidācija jāveic atbildīgi, nepasliktinot šobrīd jau iegūto uzņēmumu un tautsaimniecības konkurētspēju, kā arī jāīsteno iesāktās reformas izglītībā, lai sabalansētu darbaspēka pieprasījumu ar piedāvājumu un kvantitāti ar kvalitāti.

Iekšējā pieprasījuma pieaugums Latvijā joprojām būs neliels, tāpēc ekonomikas attīstību 2011. gadā galvenokārt virzīs eksporta izaugsme.

APA: Pelēce, D. (2019, 21. nov.). Janvārī preču tirdzniecības bilance būtiski uzlabojas. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1308
MLA: Pelēce, Daina. "Janvārī preču tirdzniecības bilance būtiski uzlabojas" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1308>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up