31.08.2020.

Jūra viļņojas viens. Jūra viļņojas divi? Skaitāmpants par Latvijas iekšzemes kopproduktu

Foto: Shutterstock

Iepriekšējā sērijā jeb iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrā novērtējuma publiskojumā pirms mēneša uzzinājām, ka Latvijas tautsaimniecība 2. ceturksnī ir sašaurinājusies samērā nozīmīgi (par 7.5% pret iepriekšējo ceturksni), bet vienlaikus uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona ne tik dramatiski. Šajā sērijā jeb IKP ražošanas un izlietojuma sastāvdaļu precizējumā – varam detalizētāk noskaidrot pārmaiņu "vaininiekus", kā arī konstatēt, ka kritums ir bijis mazāks, nekā iepriekš lēsts, proti, 6.5%.

Nojausma par “vaininiekiem” no dažādiem operatīvajiem datiem gan bija radusies jau iepriekš, saliekot kopā aktuālās ziņas un elementāru loģiku. Piemēram, ja reiz robežu šķērsošana ir ierobežota, tad neapšaubāmi tas kavē starptautiskos pārvadājumus, jo īpaši pasažieru plūsmu. Tā rezultātā šajā laikā ārvalstu tūristus sastapām daudz retāk.

Mazākā mērā zināms un vairāk minams bija tas, kā tūrisma nozari ietekmēs vietējo iedzīvotāju un tuvāko kaimiņu ceļojumi, jo, cik tad ilgi gulšņās dīvānā, izšūs krustdūrienā un remontēs terases? Arī pati novēroju, ka daudzos tūrisma objektos reģionos šovasar bija vērojama lielāka biežņa nekā uz Brīvības ielas. Tomēr lielajās konferenču zālēs, sporta arēnās un kultūras pasākumu vietās, kā arī viesnīcās noslodzes rādītāji bija sarukuši dramatiski, un kopumā pakalpojumu nozarēs pārsvarā bija gaidāma drūma aina.

No pakalpojumu nozarēm mazākā mērā cieta uz iekšējo patēriņu vērstās nozares – tirdzniecība (visticamāk, mazumtirdzniecības sektors), izglītība, veselības aprūpe, valsts pārvalde. Arī informācijas un komunikāciju pakalpojumiem kritums ir relatīvi neliels – šīs nozares darbība bija aktuāla attālināto procesu nodrošināšanā. Savukārt lielākais kritums, kā jau bija gaidāms, ir mākslā, kultūrā, izmitināšanā, transportā, kur tēriņi bija ierobežoti vai saruka mazākas pasažieru plūsmas dēļ.

Izlietojuma pusē atšķirībā no 1. ceturkšņa ne tik labs rezultāts bija lēšams investīcijām, bez jau iepriekš vērojamās kapitālpreču importa sarukuma dinamikas par kritumu vēstīja sliktāki būvniecības rezultāti 2. ceturksnī. 3. ceturksnis gan sola būvniecības izlaides pieaugumu, ko veicinās ES fondu finansējums un valdības atbalsts Covid-19 negatīvās ietekmes mazināšanai. Kopumā investīcijas arī turpmāk stiprinās Covid-19 valdības pasākumi un nākamos gados vēl būs pieejams būtisks pienesums no Eiropas ekonomikas atveseļošanas fonda (Next Generation EU), kas ļaus Latvijai un ES valstīm kopumā veicināt attīstību pēc krīzes postažas.

Privātais patēriņš 1. ceturksnī bija sarucis negaidīti strauji, turklāt krietni straujāk nekā iedzīvotāju ienākumi. Tas savukārt mudināja domāt, ka līdz ar uzkrājumu veidošanos un atlikto patēriņu 2. ceturksnis varētu rezultēties ar ne tik dziļu kritumu. Tomēr kritums ir izrādījies milzīgs: vairāk nekā par piekto daļu salīdzinājumā ar pērnā gada 2. ceturksni. Kritums bija neizbēgams, jo daļa no izdevumiem joprojām palika bez iespējas tos realizēt dzīvē – atliekot tālākus ceļojumus, masu kultūras un sporta pasākumus. Turklāt daudziem krietni samazinājās arī ienākumi, bet vismaz daļu no tiem varēja kompensēt ar valdības atbalsta pasākumiem, bezdarbnieku un dīkstāves pabalstiem. Tomēr šāds kritums šķiet pat pārāk liels un mulsina tas, ka samazinājums bijis arī mājsaimniecību izdevumos par mājokli, galvenokārt ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo, lai gan laikā, kad ierobežojumu dēļ liela daļa no iedzīvotājiem strādāja un mācījās attālināti no mājām, patēriņam drīzāk būtu bijis jāpalielinās.

Eksporta dinamikā iezīmējas līdzīgs stāsts kā nozaru struktūrā ar krietnu eksporta apjomu kritumu pakalpojumu sektorā un mazāku sarukumu preču sektorā. No ārējās tirdzniecības datiem arī redzams, ka strauji sarucis ar reeksportu vairāk saistīto preču grupu eksporta apjoms (piemēram, satiksmes līdzekļi).

Runājot par tautsaimniecības attīstību 3. ceturksnī, tad ir pamats gaidīt pozitīvākus rezultātus, ko nosaka gan Covid-19 dēļ radīto ierobežojumu mazināšana, gan kopumā pozitīvāks patērētāju un uzņēmēju skatījums uz nākotni. To ar kārtējo uzlabojumu apstiprina arī pirms dažām dienām publicētie augusta noskaņojuma rādītāji.

Kopumā situācija iezīmējas pozitīvāka, nekā skicējām prognožu versijas pavasarī, tomēr līksmei vēl nav pamata, jo atkārtota vīrusa uzliesmojuma iespējamība ir gana augsta. Jau tagad ir valstis, kurās šī cīņa kļūst arvien asāka, turklāt tās ir tepat blakus (tajā skaitā kaimiņvalsts Lietuva). Paliekot robežām atvērtām, tas brīdis, kad viļņošanās no blakus laivām (arī Viļņas) ielej kādu brangāku šļuku Latvijas laivā, ir drīzāk laika un spēka jautājums. Jūra viļņojas viens. Jūra viļņojas divi? Tomēr arī šis scenārijs pasaulē, visticamāk, būs citādāks nekā pavasarī, ar mazākiem starpvalstu pārvietošanās ierobežojumiem un vairāk pretvīrusa līdzekļiem, kas pa šo laiku radīti. Ja nu atkal nākas domāt, kā ar ģimeni pavadīt savu brīvo laiku, tad var uzspēlēt spēli "Jūra bango".

IKP pārmaiņas 2. ceturksnī (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, salīdzināmās cenās, kalendāri izlīdzināti dati)

IKP pārmaiņas 2. ceturksnī (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, salīdzināmās cenās, kalendāri izlīdzināti dati)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

 

APA: Rutkovska, A. (2020, 05. dec.). Jūra viļņojas viens. Jūra viļņojas divi? Skaitāmpants par Latvijas iekšzemes kopproduktu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4889
MLA: Rutkovska, Agnese. "Jūra viļņojas viens. Jūra viļņojas divi? Skaitāmpants par Latvijas iekšzemes kopproduktu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 05.12.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/4889>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up