19.11.2019.

Kā klimata pārmaiņas var atdzesēt ekonomiku?

Foto: Shutterstock

Pēdējā laikā par klimata pārmaiņām arvien biežāk dzirdam arī Latvijā. Notiek vides aizsardzības protesta dienas un medijos uzzinām par iespējamām soda sankcijām saistībā ar pārmērīgiem oglekļa dioksīda jeb CO2 izmešiem Rīgā, K. Valdemāra ielā.

Uz brīdi distancējoties no  zinātniskajām prognozēm par straujo globālo sasilšanu, klimata pārmaiņu ietekmi var novērot arī no citas prizmas – vadoties pēc norisēm pasaules ekonomikā un finanšu tirgū. Lai normalizētu globālās sasilšanas tempus un izpildītu Parīzes nolīguma mērķus, līdz 2030. gadam katra oglekļa izmešu tonna būtu jāapliek ar oglekļa nodokli 75 ASV dolāru apmērā[1], liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) veiktie aprēķini.

Šajā rakstā ielūkošos, kā uz gaidāmo pārmaiņu fona rīkojas autoindustrija un kādus riskus un iespējas globālajai ekonomikai un finanšu nozarei rada klimata pārmaiņas. Kamēr daudzas valstis un starptautiskās organizācijas vēl veic aprēķinus par gaidāmiem ekonomiskiem zaudējumiem, uzņēmēji daudzviet pasaulē pārmaiņu priekšvakarā jau sāk rīkoties.

Zaļās uzņēmējdarbības eksperiments

Elektrisko automašīnu ražotājs Tesla oktobrī publicēja pārsteidzoši pozitīvus ceturkšņa peļņas datus, un to rezultātā akciju cenas pacēlās par 20 procentu punktiem[2]. Uzņēmumam pēdējā laikā nav gājis tikai gludi, tomēr uzmanības vērta ir Teslas un arī citu elektrisko automobiļu pēdējo triju gadu izaugsme – pārdoto auto apjoms caurmērā aug par 70% gadā[3]. Šis veiksmes stāsts uz tādu līdzšinējo čempionu kā Volkswagen vai Mercedes Benz vājās izaugsmes fona liek uzdot jautājumu, cik lielā mērā to sekmes ir saistītas ar klimata komponenti.

Lai gan auto industrija šobrīd piedzīvo virkni izaicinājumu, sākot ar tirdzniecības karu radīto neskaidrību un sīvu konkurenci, arī stingrāks regulējums attiecībā uz CO2 izmešu mazināšanu auto rūpniekiem sācis radīt galvassāpes. Vairākums šīs industrijas dalībnieku turpmāko desmit gadu laikā plāno pārstāt ražot dīzeļdzinēju automašīnas[4] un pakāpeniski pāriet uz elektrodzinēju un hibrīddzinēju modeļiem. Sīvā konkurence, kā arī ražošanas un investīciju process, kas prasa ilgtermiņa plānošanu, auto industriju padara par lielisku klimata jautājumu ietekmes barometru.

Finanšu sektora interese par klimata pārmaiņām

SVF nesen publicētā pētījumā secina, ka pieaug sabiedrības un investoru pieprasījums pēc ilgtspējīgām finansēm, kuru kopējie aktīvi šobrīd varētu būt trīs līdz 33 triljonu ASV dolāru apmērā[5]. Salīdzinājumam – trīs triljoni ASV dolāru ir Vācijas viena gada iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms. Līdzīgi kā autoražotāji plāno pakāpeniski pārstāt ražot automašīnas ar dīzeļmotoriem, lielie institucionālie investori, piemēram, apdrošinātāji un pensiju fondi plāno pakāpeniski atteikties no projektiem ar augstiem siltumnīcefektu gāzu izmešiem (t.s. negatīvais skrīnings).

Kas īsti slēpjas zem jēdziena "ilgtspējīgās finanses"? Pagaidām pasaulē nepastāv vienoti kritēriji, pēc kuriem noteikt, vai kāda uzņēmuma izdots vērtspapīrs patiesi ir videi draudzīgs[6]. Nepastāv arī prasības, kas liktu investoriem regulāri ziņot par zaļo obligāciju īpatsvaru savos investīciju portfeļos. Katrs investors to pats novērtē atkarībā no savas vēlmes ieguldīt videi draudzīgos vai mazāk draudzīgos projektos. Tomēr skaidrs, ka pieaug interese par investīcijām zaļo tehnoloģiju uzņēmumos. Apetīte ir, bet galvenais izaicinājums šobrīd ir piedāvājums – zaļo projektu vēl nav pietiekošā apjomā, lai apmierinātu strauji augošo banku un investīciju fondu pieprasījumu.

Kāpēc tirgus sāk pielāgoties klimata pārmaiņām – riski un iespējas

Ir divu veidu riski, ko klimata pārmaiņas rada finanšu stabilitātei un globālajai ekonomikai: (1) fiziskie riski un (2) pārejas riski.

Fiziskos riskus raksturo pieaugošais dabas katastrofu skaits un to radītais posts, kas apdrošināšanas uzņēmumiem šobrīd nes četras reizes lielākus zaudējumus nekā 1980. gadā[7]. Klimata nelīdzsvarotība arī tādās formās kā sausas, ražu postošas vasaras vai ilgstošas lietavas nes neprognozējamus ekonomiskos zaudējumus, kas pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) aprēķiniem līdz 2060. gadam sasniegtu 3% no pasaules IKP[8]. Pieskaitāms būtu arī vides un gaisa piesārņojums, kas pēc SVF aplēsēm G20 valstīs līdz 2030. gadam var būt 725 000 cilvēku nāves cēlonis.

Pārejas riski ir saistīti ar stingrāku klimata politiku globālā un nacionālā līmenī, kas uzņēmumus piespiestu strauji pāriet uz videi saudzīgākām darbības formām. 2016. gadā parakstītais Parīzes nolīgums ar 197 valstu vienošanos līdz 2030. gadam samazināt globālās sasilšanas tempu līdz diviem grādiem pēc Celsija liek CO2 izmešus tuvāko desmit gadu laikā samazināt par trešo daļu. Lai šo mērķi sasniegtu, visām pasaules valstīm katra oglekļa izmešu tonna būtu jāapliek ar nodokli 75 ASV dolāru apmērā[9]. Šāds nodoklis tuvāko desmit gadu laikā rezultētos elektrības cenu kāpumā par 45% un degvielas cenu pieaugumā par 15%[9]. Tātad pārejas riski un oglekļa nodokļa radītās izmaksas varētu būt īpaši izteiktas ogļu un dabasgāzes uzņēmumiem, kā arī iedzīvotājiem valstīs, kur šie avoti izmantoti elektroenerģijas ieguvei.

Klimata stresa tests

Patlaban Eiropas Savienībā (ES) pat atjaunojamās enerģijas līderēm – Zviedrijai, Somijai un Latvijai – neatjaunojamās enerģijas īpatsvars ir aptuveni puse (skatīt 1. attēlu).

1. attēls. Atjaunojamās un neatjaunojamās enerģijas patēriņa daļas ES valstīs (%, 2017)

Atjaunojamās un neatjaunojamās enerģijas patēriņa daļas ES valstīs
Avots: Eurostat

Oglekļa nodoklis pagaidām ir ieviests tikai atsevišķās valstīs, piemēram, Zviedrijā, kur tas transporta sektorā sasniedz 111 eiro par tonnu CO2. Citi ar enerģiju saistīto nodokļu līmeņi OECD valstu lokā ir dažādi, bet caurmērā zemi (skatīt 2. attēlu).

2. attēls. Vidējais ar oglekļa emisijām saistītais nodokļu līmenis transporta nozarē un citās jomās (eiro par tonnu CO2 izmešu, 2015)

Vidējais ar oglekļa emisijām saistītais nodokļu līmenis transporta nozarē un citās jomās
Avots: OECD

Varam secināt, ka abas risku grupas ir savstarpēji saistītas – lai izvairītos no fiziskiem riskiem, pāreja uz zaļākām tehnoloģijām jāveic pēc iespējas tuvākā laikā. Tomēr pārāk strauja pāreja un pēkšņas likumdošanas izmaiņas veicinātu pārejas riskus. Tādēļ nepieciešama pakāpeniska pāreja, kas būtu jāsāk jau šodien.
  
Mēs esam ES, kur uz Parīzes nolīguma mērķiem raugās atbildīgi un apņēmīgi. Jaunā Eiropas Komisija Urzulas fon der Leienes vadībā nepieciešamību pāriet uz zaļām tehnoloģijām izvirzījusi turpmāko četru gadu prioritāšu topā, un klimata kritēriji caurvij arī ES daudzgadu budžetu, t.sk. kohēzijai un lauksaimniecībai veltītās aploksnes. Tiek virzīti plāni Eiropas Investīciju banku pārveidot par "klimata banku", ceļot uz klimata mērķiem vērsto finansējuma daļu un to palielinot arī ar privātu investīciju piesaisti[10]. Latvijas uzņēmējiem un lauksaimniekiem pāreja uz videi draudzīgām aktivitātēm var sniegt īpašas priekšrocības finansējuma piesaistē.

Ekonomikas pielāgošanās prasa laiku, tādēļ pārdomāta klimata stratēģija nepieciešama drīz

Atsevišķās nozarēs jau redzam pāreju uz videi draudzīgākām darbības formām. Motivācija doties "zaļajā" virzienā var būt saistīta gan ar uzņēmuma ilgtspējības tēla celšanu, gan ar sabiedrības pieaugošo pieprasījumu pēc videi draudzīgiem risinājumiem. Vienlaicīgi – Parīzes nolīgumā nospraustās klimata apņemšanās un CO2 izmešu radītās vides un veselības izmaksas valstu valdībām uzliek pienākumu pieņemt stingrāku regulējumu un celt nodokļus siltumnīcefekta  gāzu emitentiem. Tātad virzību uz klimatam neitrālu uzņēmējdarbību varētu balstīt ne tikai minētais "burkāns" (tēla uzlabošana, pieprasījums un finansējuma piesaistes iespējas), bet arī "pātaga" (regulējums un nodokļi). Lai gan pēc SVF aprēķiniem varam secināt, ka CO2 izmešu aplikšana ar nodokļiem būtu efektīvākais veids, kā cīnīties ar klimata pārmaiņām, vienlaikus tiek norādīts uz nepieciešamību nodokļu ieņēmumus novirzīt tai sabiedrības daļai, kas proporcionāli saviem ienākumiem visvairāk ciestu no oglekļa nodokļa. Pārdomātas un taisnīgas klimata politikas izstrādē pirmais solis ir izvērtēt dažādu uz klimata mērķiem vērstu ceļu riskus un iespējas. Ja izvēlēsimies izvairīties no pārejas uz zaļu jeb zemu oglekļa izmešu ekonomiku, t.i., ja turpināsim iet pa līdz šim iemīto taku, ar klimata pārmaiņām saistītie fiziskie riski varētu kādā brīdī pieaugt eksponenciāli. Tādā gadījumā jautājums būtu, cik drīz pienāktu klimata "Minsky moment[11]" – kad ekstremāli laikapstākļi un dažādas dabas katastrofas jau kļūtu par ikdienu un pastiprinātu viena otru, bet finanšu tirgi strauji mestos iecenot ar klimata pārmaiņām saistītos riskus – un ekonomikā iestātos Ledus laikmets. No otras puses, pēkšņu un neizpildāmu klimata prasību izvirzīšanas gadījumā arī pārejas riski radītu sitienu ekonomikai. Apzinoties, ka par klimata pārmaiņām mums kā iedzīvotājiem, valstij un uzņēmējiem būs jāmaksā jebkurā gadījumā, pakāpeniska virzība uz zaļāku ekonomiku jāsāk tūlīt, atrodot līdzsvaru starp abiem risku veidiem.

_________________________________________________________

[1] IMF Fiscal Monitor, "How to Mitigate Climate Change", (10.2019.): https://www.imf.org/en/Publications/FM/Issues/2019/09/12/fiscal-monitor-october-2019

[4] Ibid.

[6] Eiropas Savienības ietvaros šobrīd top regulējums, kas noteiks ilgtspējīgo finanšu kategorijas un definīciju: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/business_economy_euro/banking_and_finance/documents/190618-sustainable-finance-teg-report-taxonomy_en.pdf

[8] Lanzi, Elisa un Dellink, Rob (2019), "Economic Interactions between climate change and outdoor air pollution", OECD Environment Working Papers No. 148.: https://www.oecd-ilibrary.org/docserver/8e4278a2-en.pdf?expires=1573205720&id=id&accname=guest&checksum=4F04EAAEC0B9EB53F2D4EF689EA10CEA

[9] IMF Fiscal Monitor, "How to Mitigate Climate Change" (10.2019.): https://www.imf.org/en/Publications/FM/Issues/2019/09/12/fiscal-monitor-october-2019

[11] "Minsky moment" ir parādība, kad pēc pēkšņas risku apzināšanās strauji pasliktinās tirgus noskaņojums, kas noved pie akcijas cenu sabrukuma. "Minsky moment" mēdz iestāties pēc nesamērīga un neilgtspējīga tirgus spekulācijas perioda.

APA: Rūse, M. (2019, 10. dec.). Kā klimata pārmaiņas var atdzesēt ekonomiku?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4662
MLA: Rūse, Māra. "Kā klimata pārmaiņas var atdzesēt ekonomiku?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 10.12.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/4662>.

Komentāri ( 2 )

  • Igors

    19.11.2019 10:58

    Forši, ka arī LV CB sāk par šiem jautājumiem runāt, žēl gan, ka LB vārds nav redzams NGFS dalībnieku vidū. Lai arī globāli CB fokuss uz ilgtspējīgo finanšu jomu ir zems, tieši NGFS ir tā platforma, kur Eirosistēmas CB saskaras ar ilgtspējīgu finanšu pasauli un notikumiem tajā. Ikdienā ilgtspējīgo finanšu pasaulē arvien vairāk diskusijās pavīd jautājumi par to, vai CB savu esošo mandātu ietvaros ir spējīgas ko darīt lietas labā. Viedokļi ir dažādi: ekstremālākie pieprasa paplašināt CB mandātu, maigāki uzstāj uz to, ka CB jau šobrīd esošo mandātu ietvarā spēj rīkoties. Jebkurā gadījumā, būtu jauki, ja arī turpmāk LB pievērstos šim jautājumam, tieši tāpat, kā šobrīd šo jomu savos pārskatos arvien vairāk izceļ OECD un SVF.

  • Māra Rūse

    19.11.2019 13:35

    Paldies par komentāru! Ilgtspējīgās finanses tik tiešām ir tēma ar lielu potenciālu, taču šobrīd vēl arī lielu neskaidrību un praktiskiem izaicinājumiem. Piemēram, kādiem kritērijiem jāatbilst finanšu instrumentam, kas atbalsta ilgtspēju? Taču tas varētu būt viens no iespējamiem tematiem turpmākajiem rakstiem. Attiecībā uz potenciālo dalību NGFS, jāatzīmē, ka aktīva dalība ir jāsamēro ar pieejamiem cilvēku un laika resursiem. Vienlaikus, informāciju no NGFS dažādos citos centrālo banku forumos saņemam un analizējam jau šobrīd.

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up