01.01.2020.

Kas Latvijas ekonomiku sagaida 2020. gadā?

Foto: Shutterstock

"Vasara beigusies", "Remdena tautsaimniecības izaugsme", "Mākoņi ārējā vidē" – tā Latvijas Bankas ekonomisti valsts ekonomiskās attīstības trajektorijā nesen piesardzīgi iezīmēja pavērsienu lejup. Tas nenozīmē krīzi – Latvijas ekonomika nepārtraukti aug jau desmito gadu pēc kārtas, un šis ilgākais ekonomikas pieauguma periods kopš valsts neatkarības atjaunošanas turpināsies arī 2020. gadā. Tomēr ekonomikas pieauguma tempi palēninās: izaugsme par 2-3% gadā, lai arī nedaudz straujāka par Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo līmeni, nav pietiekama, lai jau pārskatāmā nākotnē baudītu Eiropas attīstītāko valstu dzīves standartus.

Šis lejupvērstais pavērsiens ekonomiskās izaugsmes prognozēs nav Latvijas fenomens un iet kopā ar globālās ekonomikas attīstības bremzēšanos. Mūsu galveno tirdzniecības partneru ekonomiskās attīstības prognozes 2019. gadā tika vairākkārt pārskatītas uz leju, kas Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai nozīmē mazākas eksporta iespējas. Ārējās vides nenoteiktība, kad visa pasaule seko līdzi britu breksita sāgai, kad Donalda Trampa tvīts ir uzticamākais ziņu avots par pamieru ASV-Ķīnas tirdzniecības karā vai kad pirmajās stundās pēc dronu uzbrukuma Saūda Arābijas naftas pārstrādes rūpniecībai daži analītiķi neizslēdza naftas cenas būtisku kāpumu, nozīmē investoru piesardzību – lēmumi par ražošanas attīstību tiek atlikti, un tādējādi attīstība patiešām ir gausa (faktiski tās ir gaidas, kas piepilda pašas sevi). 

Pie mērenas tautsaimniecības izaugsmes darbaspēka trūkuma izpausmes nepastiprināsies. Jau 2019. gada nogalē samazinājās to uzņēmēju daļa, kas atzīst darbaspēka trūkumu par svarīgu uzņēmējdarbību ierobežojušo faktoru. Tādējādi aicinājumi vienkāršot viesstrādnieku ieviešanu var pamazām pazust no dienaskārtības. Tā vietā aktīvāk jāstrādā ar esošām darbaspēka rezervēm – starptautiskie salīdzinājumi rāda, ka dažos reģionos un iedzīvotāju grupās nodarbinātības līmenis joprojām ir nepiedodami zems (pusmūža vīrieši, jaunieši, Latgale, mazākumtautības; sīkāk skatīt pētījumā Darbaspēka rezervju anatomija Baltijas valstīs: skats 15 gadu pēc pievienošanās ES).

Atalgojums pieaugs, bet lēnāk nekā līdz šim. 2020. gadā atalgojuma kāpums paredzams visās galvenajās tautsaimniecības nozarēs – vidēji par 6%. Tādējādi vidējā alga pirms nodokļu nomaksas 2020. gada beigās var sasniegt 1200 eiro mēnesī. Algām pieaugot ievērojami straujāk par cenām, augs vidējās algas pirktspēja. Pašlaik tirgus dalībnieki gaida naftas cenas pakāpenisku samazināšanos, arī pārtikas produktiem straujš cenu kāpums nav gaidāms. Tādējādi patēriņa cenas 2020. gadā augs nedaudz lēnāk nekā 2019. gadā – par 2.4%. 

Kā mazu un atvērtu ekonomiku Latviju būtiski ietekmē ārējā vide, tomēr paļaušanās uz ārējiem labvēlīgiem notikumiem nav ilgtspējīga attīstības stratēģija. Piemēram, 2019. gads skaidri parādīja, ka kokmateriālu cenas var samazināties tikpat strauji kā pirms tam pieaugt, dodot savu artavu ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanā. Daudz drošāk ir veicināt tautsaimniecības attīstību ar strukturālo reformu īstenošanu – tostarp veicinot izglītības un veselības aprūpes kvalitāti

Tikai no mums pašiem ir atkarīgs, cik veselīgi un izglītoti būsim mēs un mūsu sabiedrība kopumā, un Donalda Trampa tvīti vai naftas cenu svārstības to, par laimi, neietekmē!

Vairāk par 2020. gada prognozēm lasiet Latvijas Bankas ekonomistu sagatavotajā "Makroekonomisko Norišu Pārskatā".

APA: Krasnopjorovs, O. (2020, 06. apr.). Kas Latvijas ekonomiku sagaida 2020. gadā?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4703
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Kas Latvijas ekonomiku sagaida 2020. gadā?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 06.04.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/4703>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up