27.01.2015.

Kas notiek ar eiro kursu – devalvācija vai pavājināšanās?

Notiekošais globālajā ekonomikā un pasaules vadošo valūtu svārstības ir rosinājušas interesi arī Latvijā. Pēdējā laikā dzirdamas diskusijas par atšķirībām starp lata devalvāciju un eiro kursa pavājināšanos (nereti ne līdz galam precīzi, no ekonomikas teorijas viedokļa pat maldīgi dēvētu par "devalvāciju"). Diemžēl šis jautājums līdz galam nav skaidrs arī atsevišķiem biznesa laikrakstu komentētājiem, un tādējādi Latvijas sabiedrība tiek maldināta vēl vairāk.

Šajā rakstā mēģināšu izskaidrot, kāpēc Latvijas Banka no 1994. gada februāra līdz 2013. gada decembrim stingri aizstāvēja lata kursa nemainīgumu pret piesaistes valūtu, bet 2015. gadā nav iebildusi pret eiro (tagad jau arī mūsu nacionālās valūtas) kursa samazinājumu pret ASV dolāru.

Jāatgādina, ka eiro valūta pret ASV dolāru un citām pasaules valūtām ir svārstījusies vienmēr, arī tad, kad lats bija piesaistīts eiro valūtai. Tas nozīmē, ka lats ir līdzvērtīgi svārstījies arī pret citām ārvalstu valūtām. Eiro loma Latvijas ekonomikā ir ievērojami nozīmīgāka par pārējām valūtām, jo puse Latvijas importa un eksporta ir ar eiro zonas valstīm, bet ar pārējām Eiropas Savienības valstīm veido vēl apmēram vienu ceturto daļu. Tādejādi eiro ieviešana samazināja lata-eiro konvertācijas izmaksas, ko atzīst arī Latvijas uzņēmēji.

Ekonomistiem ir labi zināmi vismaz divi dažādi valūtas kursa režīmi, kuri raksturojami ar atšķirīgiem valūtas apgrozības mērogiem. Jāapzinās, ka lats bija apgrozībā mazā valstī, bet eiro un ASV dolārs pārstāv lielas un spēcīgas ekonomikas.

Vispirms par terminu pareizu lietojumu. Ekonomiku pārzinošu cilvēku labā prakse būtu nodalīt un pareizi lietot dažādus valūtas kursu raksturojošos terminus. Vārds "devalvācija" jeb angļu valodā "devaluation" tiek lietots fiksēta valūtas kursa valūtām (tātad attiecībā arī uz Latvijas latu), ar to saprotot fiksētā valūtas kursa maiņu, ko mērķtiecīgi, ar savu lēmumu (neatkarīgi no tirgus dalībnieku vēlmēm) veic centrālā banka. Savukārt attiecībā uz brīvi peldoša kursa valūtām (ja kāds to nezināja pirms Latvijas iestāšanās eiro zonā, tad tagad jau nu noteikti ir pamanījis - tāds ir arī eiro) angļu valodā tiek lietots vārds "depreciation", kas latviešu valodā būtu pareizi tulkojams kā valūtas "vērtības kritums" jeb "pavājināšanās". Brīvi peldoša kursa valūtu centrālā banka nedevalvē ar savu lēmumu, bet valūtas kursu nosaka situācija valūtas tirgū jeb, citiem vārdiem sakot, valūtas pieprasījums un piedāvājums. Cerams, ka turpmāk Latvijas ekonomisti šos mazliet līdzīgos angļu valodas vārdus nejauks un, ikdienā lietojot, attiecībā uz eiro kursu izmantos terminu "vērtības samazināšanās" (vai gluži pretēji – "vērtības pieaugums", ko mēs nesen varējām novērot Šveices franka gadījumā), nevis "devalvācija" (vai "revalvācija").

Kāpēc Latvijas Banka neiebilst pret eiro kursa pavājināšanos attiecībā pret ASV dolāru? Eirosistēmas monetārās politikas mērķis ir inflācija vidējā termiņā mazāka, bet tuvu pie 2%. Naftas cenu samazinājuma un eiro zonas lēnās ekonomikas izaugsmes rezultātā Eirosistēma ir apņēmusies veikt ekspansīvu monetāro politiku, savukārt ASV monetārā politika jau no pagājušā gada ir kļuvusi ierobežotāka, jo tur inflācijas gaidas ir augstākas un ekonomikas atkopšanās veselīgāka. Attiecīgi procentu likmes ASV ir augstākas nekā eiro zonā. Šādos apstākļos kārtīgs ekonomikas students sapratīs: eiro valūtas kursam ir jāpavājinās pret ASV dolāru un, kā vērīgāki lasītāji to būs pamanījuši, tas arī notiek. Brīvi peldoša kursa valūtas (piemēram, eiro un ASV dolārs) viena pret otru ilgākā termiņā svārstās atkarībā no ekonomikas cikliem (kuras valsts ekonomika sāk relatīvi apsteigt otru, tās valūta nostiprinās), bet īstermiņā valūtas kursu ietekmē piedāvājums un pieprasījums valūtas tirgū saistībā ar ikdienas kapitāla plūsmām.

No 1991. gada līdz mūsdienām var novērot trīs ilgāka termiņa ciklus eiro kursa attīstībā (pirms 1999. gada - ECU) pret ASV dolāru - eiro (ECU) pavājinājās līdz 2001. gadam, tad nostiprinājās un visbeidzot atsāka pavājināšanos kopš 2008. gada (skat. attēlu). No šī brīža skatupunkta var teikt, ka eiro kurss atrodas pa vidu starp vēsturisko maksimumu un minimumu, un līdzšinējās eiro kursa izmaiņas starptautiskajos finanšu tirgos tika uztvertas ar sapratni, tā kā jebkādam nopietnam satraukumam par eiro kursa svārstībām nav pamata. Lai arī centrālo banku noteiktās procentu likmes un monetāro operāciju apjomi var atstāt netiešu ietekmi arī uz valūtas kursu, finanšu tirgus dalībniekiem palielinot pieprasījumu pēc kādas no valūtām, neviena no vadošajām pasaules centrālajām bankām nenosaka precīzu valūtas kursa mērķi. Tradicionāli centrālās bankas mērķis ir mērena inflācija, bet var būt arī citi papildu mērķi kā augsta nodarbinātība, ekonomiskā izaugsme, zemas procentu likmes un finanšu sistēmas stabilitāte.

Attēls. Eiro kurss pret ASV dolāru

Eiro kurss pret ASV dolāru

Kāpēc pašlaik eiro kursa samazinājums eiro zonai ir labvēlīgs? Pēc inflācijas novērtējuma 2014. gada decembrī eiro zonā pirmo reizi inflācijas gada pieauguma temps kļuvis negatīvs (-0.2%) jeb, citiem vārdiem sakot, ieslīga deflācijā. Par deflācijas negatīvajām sekām plaši rakstīts ekonomikas literatūrā - tiek atlikti lēmumi par jauniem ieguldījumiem un pirkumiem, gaidītas zemākas cenas, samazinās investīcijas un patēriņš, kā rezultātā ekonomika stagnē un centrālai bankai samazinās iespējas ar tradicionālajiem monetārās politikas instrumentiem ļoti zemu procentu likmju apstākļos nevēlamās tendences mainīt. Pret deflāciju cīnīties ir grūtāk nekā pret augstu inflāciju, jo inflācijas apkarošanas instrumenti ir neskaitāmas reizes pasaules praksē pielietoti un pārbaudīti.

Ko eiro kursa samazinājums nozīmē Latvijai? Ģeopolitiskie riski un pieprasījuma kritums Krievijā, kā arī eiro zonas vājā izaugsme ir galvenie faktori, kas palēnina Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Latvijas ekonomikas pieauguma temps un inflācijas gaidas ir pietiekoši zemi, lai Eirosistēmas monetārā stimulēšana tuvākajos gados neradītu bažas par ekonomikas pārkaršanu. Latvijai ir izdevīgas zemas procentu likmes un augstāks kredītreitings, ko nodrošina atrašanās eiro zonā. Līdz ar to, ja eiro kursa samazinājums var sekmēt eiro zonas tautsaimniecības attīstību, tas ir izdevīgi arī Latvijai. No otras puses, tiešais eiro kursa samazinājuma efekts uz Latvijas tautsaimniecību ir niecīgs, ir izdevīgāk eksportēt preces un pakalpojumus uz valstīm ārpus eiro zonas, kuru valūtu kursi pret eiro ir nostiprinājušies, savukārt pieaug cenas importam no valstīm, kas ir ārpus eiro zonas. Ņemot vērā, ka liela daļa Latvijas eksportētāju ir nepieciešams arī preču un pakalpojumu imports, tad abi šie efekti viens otru dzēš.

Līdz ar to secinājums, kuru savulaik izdarīja Latvijas Banka par latu, paliek spēkā arī par eiro: mazai un atvērtai ekonomikai, kāda ir Latvija, valūtas kursa izmaiņas nav nekāda brīnumnūjiņa, kas pati par sevi spēj atrisināt visas ekonomiskās problēmas. Tomēr vienu problēmu gan pievienošanās eiro zonai ir atrisinājusi: saglabājot Latvijā latu, nacionālās valūtas riski dotajā brīdī būtu pieauguši un šādos brīžos Latvijas krājēji vienmēr ir bijuši naski savu latu ienākumu konvertētāji citās valūtās (eiro, ASV dolāros), radot nevēlamas valūtas tirgus svārstības Latvijā un, galu galā, -zaudējumus paši sev.

Lai arī daļa no Latvijas valdības aizņēmumiem ir ASV dolāros, Valsts kase, izmantojot valūtas risku samazinošos instrumentus, ir izslēgusi ar aizņēmumiem ASV dolāros saistīto valūtas risku un eiro kursa samazinājums pret ASV dolāru neietekmē Latvijas parāda apkalpošanas izmaksas.

Vai eiro var pret ASV dolāru samazināties zem 2001. gada minimuma? Tas reizē ir jautājums par eiro zonas ekonomikas attīstības tempiem nākotnē. Ja eiro zonas valstis turpinās iesāktās strukturālās reformas un ievēros budžeta deficīta samazināšanas mērķus, nodrošinot sabalansētu izaugsmi, tad arī nebūs jāuztraucas par eiro kursu, jo tas nostiprināsies pret citām valūtām, tostarp ASV dolāru.

 

Saistītie raksti:

APA: Bērziņš, G. (2018, 07. dec.). Kas notiek ar eiro kursu – devalvācija vai pavājināšanās?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/290
MLA: Bērziņš, Gunārs. "Kas notiek ar eiro kursu – devalvācija vai pavājināšanās?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 07.12.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/290>.

Līdzīgi raksti

Up