06.08.2013.

Ko tūrisma intensitāte liecina par ekonomiku

Ceļojumu tēriņi nav gluži primārie iztikas izdevumi, tāpēc tie krasi "reaģē" uz iedzīvotāju pirktspējas pārmaiņām. Ja aplūko ceļojumu skaitu, īpaši uz ārzemēm (tātad - tālākus un dārgākus ceļojumus), labi novērojama atbilstība kopējai tautsaimniecības attīstības dinamikai. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem ceļotāju skaits kopš pagājušā gadsimta 90. gadu vidus pakāpeniski auga, augstāko punktu sasniedzot 2007.-2008. gadā jeb "treknajos gados". Savukārt 2009. gadā ceļotāju skaits uz ārvalstīm strauji saruka, praktiski tādā pašā līmenī saglabājoties arī 2010. gadā.

Krīzes periodā varēja novērot arī pārmaiņas atpūtas vietu izvēlē. Iedzīvotāji ārvalstu ceļojumu vietā biežāk izvēlējās Latvijas apceļošanu. 2010.-2011. gadā Latvijas tūrisma mītnēs apkalpoto pašmāju atpūtnieku skaits ik gadu palielinājās par vairāk nekā 20%. Šādu izvēli noteica gan plānāki maciņi, kas ierobežo iespēju doties dārgākā un garākā ceļā, gan vēlme "sildīt Latvijas ekonomiku", palielinot ienākumus pašmāju tūrisma mītnēm un citiem atpūtas pakalpojumu sniedzējiem.

2011. gadā, mājsaimniecību ienākumiem palielinoties, sāka atjaunoties arī ceļotāju plūsma uz ārzemēm. 2012. gada tūrisma statistikas dati vēl nav publicēti, bet no Latvijas Bankas maksājumu bilances datiem varam secināt, ka kopējie personisko braucienu tēriņi ārzemēs 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, ir nedaudz sarukuši.

Ko rāda citi pieejamie dati par ceļojumiem 2012. gadā un šai tēmai veltītais "DNB Latvijas barometra" jaunākais pētījums? Kā liecina pētījuma rezultāti, iedzīvotāji lielākoties dod priekšroku ceļojumiem un atpūtai tepat Latvijā. No vairākiem iespējamajiem ceļojumu veidiem līderos izvirzītas tieši ar Latvijas apceļošanu saistītās atbildes – 50% aptaujāto dod priekšroku mierīgai atpūtai (tostarp pludmalē), 23% - vēstures, kultūras, arhitektūras u.c. pieminekļu apskatei un 14% - aktīvai atpūtai. Šādas preferences uzrāda arī oficiālie tūrisma statistikas dati, piemēram, 2012. gadā Latvijas iedzīvotāji devušies atpūtas un citos personiskajos braucienos mūsu valsts robežās gandrīz 11 miljonus reižu, savukārt uz ārzemēm - divus miljonus reižu. Protams, prāva daļa no šiem Latvijas atpūtas braucieniem ir vienas dienas ekskursijas; vispopulārākais reģions ir Pierīga (26% no šiem braucieniem). Spriežot pēc tūristu aptaujām un atminoties iecienītākos skolēnu ceļojumu maršrutus, var izteikt minējumu, ka populārākie galamērķi Pierīgā ir Jūrmala un Sigulda.

Ārvalstu ceļojumu prioritāšu augšgalā respondenti atzīmējuši braucienus, kuru laikā notiek viesošanās pie radiem vai draugiem, kas dzīvo ārvalstīs (12%), kā arī mierīgu atpūtu ārzemēs (12%). Pirmā no šīm prioritātēm atgādina, ka robežšķērsošanas datus ietekmē arī migrācijas procesi. Ne velti viena no migrācijas procesu analīzē izmantotajām metodēm ir pasažieru plūsmas dati lidostā un ostās. Tie uzrāda emigrācijas pakāpenisku mazināšanos, tādējādi, aplūkojot robežšķērsotāju skaitu, turpmāk varēsim korektāk vērtēt tieši tūristu kustību.

APA: Rutkovska, A. (2019, 14. nov.). Ko tūrisma intensitāte liecina par ekonomiku. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/599
MLA: Rutkovska, Agnese. "Ko tūrisma intensitāte liecina par ekonomiku" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 14.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/599>.
Up