02.11.2012.

Latvijas Bankas konference 2012: "Tautsaimniecības pārveide valsts parāda krīzē - vai Baltijas pieredze var noderēt citiem?"

Latvijas Bankas konference 2012

2012. gada 2. novembrī, atzīmējot Latvijas Bankas 90 gadu jubileju, rīkoja konferenci "Tautsaimniecības pārveide valsts parāda krīzē - vai Baltijas pieredze der citiem?"

Tajā tika meklētas atbildes uz jautājumiem: "Vai pasaules ekonomiskās krīzes izraisītā politikas reakcija bija ierobežota vai novēlota?", kā arī "Vai krīzes laikā piemērotāks vienots risinājums vai individuāla pieeja?"

  • Par konferenci

    Latvijas Banka 2012. gada 2. novembrī rīko starptautisku konferenci "Tautsaimniecības pārveide valsts parāda krīzē – vai Baltijas pieredze var noderēt citiem?"

    Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvičs: "Viens no secinājumiem par krīzes pārvarēšanu Latvijā un Baltijas valstīs kopumā – veiksme ir atkarīga no ātras rīcības, izlēmības, solījumu pildīšanas un solidaritātes. ES parādu krīze ir reizē lokāla un pārnacionāla, tai ir katrā valstī atšķirīgi un vienoti globāli cēloņi, un tās risināšana prasa rīcību nacionālā un starptautiskā līmenī. 2. novembra konferencē mums būs iespēja izsekot abos virzienos paveiktajam un iezīmēt nākotnes perspektīvas."

    Konferenci atklās Latvijas Republikas Ministru prezidenta Valdis Dombrovska un Latvijas Bankas prezidenta Ilmārs Rimšēviča uzrunas, kā arī Eiropas Centrālās bankas Ekonomikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieka Hansa Joahima Klekersa (Hans-Joachim Klöckers) referāts.

    Tālāk sekos divas diskusijas. Pirmā būs ar ekonomiskās politikas veidotāju un tirgus dalībnieku skatu uz to, kāda ir pasaules ekonomiskās krīzes izraisītā politikas reakcija – varbūt tā ir pārāk ierobežota vai novēlota? Otrajā diskusijā akadēmiķi analizēs krīzes risinājumus atsevišķās valstīs, centrā izvirzot jautājumu, cik lielā mērā iespējama vienota pieeja

  • Kopsavilkums

    Ekonomiskā krīze ir skārusi lielu pasaules tautsaimniecības daļu, vienlaikus krīzes ietekme un sekas dažādās valstīs atšķiras, kas samanāms pat samērā nelielajā Baltijas valstu reģionā. Vai noteicošā loma ir bijusi tautsaimniecību veselības stāvoklim un valstu realizētajai ekonomiskai politikai pirms krīzes, vai valdību iespējām un iesaistei krīzes pārvarēšanā? Krīzes pārvarēšanas stratēģija Latvijā un pārējās Baltijas valstīs ir nodrošinājusi strauju konkurētspējas atgūšanu un tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanos, saglabājot izaugsmes līderpozīcijas Eiropas Savienībā arī šajā gadā. Par šiem jautājumiem šogad tika diskutēts SVF un Latvijas Bankas rīkotajā konferencē Rīgā, un šo diskusiju turpinājām starptautiskā konferencē 2. novembrī, kas notika Latvijas centrālās bankas 90 gadu jubilejas zīmē.

    Latvijas Bankas 90. jubilejas un lata 20. jubilejas logo

    Konferences pirmā daļa bija veltīta jūnija konferences noslēgumā aizsāktajai sarunai par to, kā krīzes pārvarēšanā izmantot citas valsts pieredzi – ciktāl tā pārņemama un ciktāl katrai valstij jārod savs risinājums. Ir skaidrs, ka daudziem "ir rokas jāpieliek" globālo ekonomikas problēmu risināšanā, tomēr joprojām ir aktuāli, vai politikas veidotāju un starptautisku institūciju, kā arī privātā sektora iesaiste atsevišķu valstu ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un pasaules kopējo ekonomikas problēmu risināšanā ir bijusi savlaicīga un pietiekama – par to diskutējām konferences otrajā daļā.

  • Video kopsavilkums


    Video kopsavilkums

     

APA: (2024, 29. mar.). Latvijas Bankas konference 2012: "Tautsaimniecības pārveide valsts parāda krīzē - vai Baltijas pieredze var noderēt citiem?". Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1703
MLA: "Latvijas Bankas konference 2012: "Tautsaimniecības pārveide valsts parāda krīzē - vai Baltijas pieredze var noderēt citiem?"" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 29.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/1703>.

Komentāri ( 2 )

  • Arguments
    04.11.2012 15:47

    "Krīzes pārvarēšanas stratēģija Latvijā un pārējās Baltijas valstīs ir nodrošinājusi strauju konkurētspējas atgūšanu un tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanos, saglabājot izaugsmes līderpozīcijas Eiropas Savienībā arī šajā gadā."

    Apšaubāmi.
    Piektā daļa no budžeta nāk no ārpus kapitāla, kura pamatā ir ES fondi. Ja uz mirklīti iedomāties, ka Latvija nesaņems šīs finanšu palīdzības, tad budžeta griezumi būtu daudz lielāki.

  • Nadina
    16.11.2012 20:02

    Ja nebūtu Kalvīša valdības nepārdomāta rīcība, ja būtu sabalansēta valsts palitika un stratēģija "treknajos gados", tad tos naudas līdzekļus kurus mēs samaksāsim % par aizdevumu, sen jau varētu iegildīt demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanai. Tikai tad mēs varam runāt par kaut kādu stāvokļa uzlabošanu.
    Galu galā valsts ekonomiskā attīstība un izaugsme nav tikai un vienīgi 2-3 makroekonomiskie rādītāji izteikti procentos. Šodien - nav ekonomiskā krīze, šodien ir jārinā par sistēmas krīzi, ieskaitot liberālu pieeju ekonomikā.

Restricted HTML

Up