05.12.2014.

Konkurētspēju nosaka ne tikai cenas

Vārdu "konkurētspēja" mūsdienu ekonomisti lieto daudz un bieži, pat neskatoties uz to, ka konkurētspējas jēdziens attiecībā uz valsti ir visai grūti nosakāms. Nebūtu pārāk pārspīlēts, ja teiktu, ka eksistējošo konkurētspējas definīciju skaits ir vienāds ar makroekonomistu skaitu, tāpēc nepieciešams no paša sākuma vienoties, par ko runāsim šajā rakstā.

Savā analīzē es lietoju Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) definīciju, ka "konkurētspēja ir kādas valsts priekšrocību vai trūkumu mērs, pārdodot savu produkciju starptautiskajos tirgos". Proti, šoreiz runāsim par Latvijas eksporta sniegumiem jeb to, cik Latvijas produkti ir konkurētspējīgi ārvalstu tirgos.

Pieturoties pie augšminētās definīcijas, divi vispopulārākie rādītāji, ar kuru palīdzību novērtē valsts konkurētspēju makroekonomiskajā līmenī, ir eksporta tirgus daļu dinamika un harmonizētais konkurētspējas indekss (HKI, kuru bieži arī sauc par reālo efektīvo valūtas kursu).

Ar eksporta tirgus daļu dinamiku viss ir intuitīvi skaidrs: ja tirgus daļas aug, esam apsteiguši citus un ar konkurētspēju viss ir kārtībā, bet, ja tirgus daļas krīt, – tas ir trauksmes signāls.

Arī HKI ir samērā viegli interpretējams: tas atspoguļo relatīvo cenu vai izmaksu pieaugumu, salīdzinot, kā mainījās cenas/izmaksas Latvijas produktiem un konkurentu produktiem. Attiecīgi HKI pieaugums nozīmē, ka Latvijas produkti kļūst relatīvi dārgāki un Latvijas ražotāji zaudē savu konkurētspēju.


1. attēls. Latvijas preču eksporta daļa pasaules tirgos un HKI (uz vienības darbaspēka izmaksām bāzēts)

 

1. attēls. Latvijas preču eksporta daļa pasaules tirgos un HKI

Avots: Eurostat, ECB SDW

Problēmas rodas tad, kad ekonomisti pārāk daudz fokusējas uz HKI, aizmirstot, ka tas parāda tikai vienu konkurētspējas aspektu, kuru var saukt par "cenu" konkurētspēju [1].

Tā, Latvijas gadījumā HKI analīze norāda uz konkurētspējas samazinājumu - vidējā termiņā mūsu produkti kļuva relatīvi dārgāki, salīdzinot ar citu valstu produktiem, jo palielinājās darbaspēka izmaksas (skat. 1. attēlu). Neskatoties uz to, ka HKI samazinājās 2009. un 2010. gadā, relatīvās izmaksas 2013. gadā bija augstākas nekā pirms 15 gadiem. Vai tas ir trauksmes signāls? Ne obligāti, jo izmaksas un cenas nenosaka visu, uz ko norādīja savā pētījumā Christodoulopoulou un Tkačevs (2014). Neskatoties uz relatīvo izmaksu kāpumu, Latvija ievērojami palielināja savu daļu pasaules tirdzniecībā pēdējo 15 gadu laikā, kas nozīmē, ka eksistē arī citi svarīgi eksportu noteicošie faktori. Tas norāda, ka ekonomistiem nepieciešams pievērst lielāku uzmanību tā saucamiem necenu faktoriem (piemēram, produktu kvalitātei plašajā nozīmē).


Relatīvās eksporta cenas koriģētas ar kvalitāti un garšu

Lai gan statistika par produktu fizisko kvalitāti vai patērētāju gaumi (jeb produktu subjektīvo novērtējumu) nav pieejama, pētnieki iemācījušies netieši novērtēt šos necenu faktorus. Piemēram, Khandelwal (2010) izmantoja ārējas tirdzniecības cenu un apjomu informāciju, lai novērtētu produktu kvalitāti, bet Hallak un Schott (2011) izmantoja tirdzniecības bilances, lai izdalītu kvalitātes komponenti no eksporta cenām.

Izmantojot līdzīgu pieeju, uzbūvējām divus valsts konkurētspējas rādītājus (šis bija kopīgs projekts sadarbībā ar Austrijas Nacionālo banku, Beņkovskis un Wörz 2013; 2014a). Pirmais indekss - "parastās relatīvās eksporta cenas" - pēc būtības ir līdzīgs HKI un izmanto tradicionālas eksporta cenas (eiro par kilogramu), tādējādi atspoguļojot tikai cenu konkurētspēju. Otrais indekss ir "relatīvās eksporta cenas koriģētas uz kvalitāti". Šeit izmantojam citu eksporta cenu definīciju - "eiro par vienu derīguma vienību", kas arī ļāva ņemt vērā izmaiņas necenu faktoros.

Vienkāršs piemērs: ja salīdzinām veco un jauno viedtālruņa modeli, cena par kilogramu (vai par gabalu) noteikti ir augstāka jaunajam viedtālrunim. Bet vai tas nozīmē, ka neviens nepirks jauno modeli? Noteikti nē, jo jaunajam viedtālrunim ir vairāk funkciju, lielāka atmiņa utt., kas sniedz patērētājam lielāku derīgumu, tādējādi cena koriģēta uz kvalitāti (jeb cena par derīguma vienību) var pat samazināties.


2. attēls. Parastu un uz kvalitāti koriģētu relatīvo eksporta cenu indekss Latvijai

2. attēls. Parastu un uz kvalitāti koriģētu relatīvo eksporta cenu indekss Latvijai

Avots: LB un OeNB aprēķini, UN Comtrade

Līdzīgi kā HKI, abu indeksu pieaugums nozīmē konkurētspējas pasliktināšanos, tikai "parasto relatīvo eksporta cenu" kāpums signalizē par cenu konkurētspējas samazinājumu, bet "relatīvo eksporta cenu koriģēto uz kvalitāti" kāpums - par kopējo konkurētspējas samazinājumu. Noderīgi, ka, salīdzinot parastās un koriģētās relatīvās eksporta cenas, var noteikt necenu faktoru (produktu kvalitātes) ieguldījumu.

Mūsu valsts gadījumā parastais relatīvo eksporta cenu indekss, tāpat kā HKI, norāda uz Latvijas relatīvo cenu kāpumu (skat. 2. attēlu). Proti, mūsu eksporta cenas kļūst relatīvi dārgākas nekā konkurentiem, tādējādi cenu konkurētspēja pasliktinās. Tomēr, ja ņemsim vērā produktu kvalitātes pārmaiņas (vai patērētāju subjektīvo uztveri par Latvijas precēm), redzam, ka Latvijas konkurētspēja pat pieauga. Citiem vārdiem sakot, Latvijas produktu kvalitāte uzlabojas straujāk nekā mūsu konkurentiem, un šis process bija nozīmīgāks par relatīvo cenu kāpumu.

Lai veiktu starptautiskos salīdzinājumus, 3. attēlā apkopoju cenu un necenu konkurētspējas pārmaiņas kopš 2000. gada Eiropas Savienības (ES) valstīm, kā arī dažām lielākajām pasaules valstīm. Horizontālā ass apzīmē pārmaiņas cenu konkurētspējā (labā puse no vertikālās ass nozīmē zaudējumus), bet vertikālā ass apzīmē kopējās konkurētspējas pārmaiņas (pozīcija virs horizontālās ass norāda uz kopējās konkurētspējas zaudējumiem). 45 grādu līnija palīdz atklāt necenu faktoru lomu: valstīs virs diagonāles bija novērts negatīvs relatīvas kvalitātes devums periodā no 2000. līdz 2012. gadam, kamēr valstīs zem diagonālās līnijas novērots necenu konkurētspējas uzlabojums.


3. attēls. Parasto un uz kvalitāti koriģēto relatīvas eksporta cenu pārmaiņas dažādām valstīm
(uzklikšķiniet uz attēla, lai palielielinātu)

3. attēls. Parasto un uz kvalitāti koriģēto relatīvas eksporta cenu pārmaiņas dažādām valstīm


Avots: LB un OeNB aprēķini, UN Comtrade

Valstis attēlā var nosacīti sadalīt divās grupās. Pirmajā grupā pārsvarā ir jaunās ES dalībvalstis (izņemot Slovēniju un Horvātiju) un lielās jaunattīstības valstis (izņemot Meksiku un Indonēzijā). Šīs valstis spēja uzlabot necenu konkurētspēju, kas kompensēja relatīvo cenu kāpumu. Šis relatīvās kvalitātes uzlabojums bija visai iespaidīgs Ķīnas, Polijas, Čehijas un, kas ir īpaši patīkami, Latvijas gadījumā.

Savukārt otrajā grupā ietilpst valstis, kuru konkurētspēja pasliktinājās relatīvās kvalitātes samazinājuma dēļ. Šī grupa galvenokārt sastāv no attīstītajām valstīm, piemēram, Lielbritānijas, ASV un Japānas. Šeit gan jāakcentē, ka 3. attēlā uztverts relatīvas kvalitātes pasliktinājums un attīstīto valstu produkcijas augsto kvalitāti neviens neapšauba.

Kopumā analīzes rezultātus var aprakstīt ar vienu teikumu - jaunās ES valstis un lielās attīstības valstis pakāpeniski konverģē uz attīstīto valstu produkcijas kvalitātes standartiem.


Eksporta tirgus daļu pārmaiņu sadalījums

Lai gan relatīvo eksporta cenu indeksi ļauj saprast, kā cenu un necenu faktori veicina valsts vispārējo konkurētspēju, nav skaidrs atsevišķo faktoru devums tirgus daļu dinamikā. To var novērtēt, sadalot eksporta tirgus daļas pārmaiņas uz dažādiem komponentiem, tai skaitā cenu un necenu faktoru devumiem (skat. Beņkovskis un Wörz 2014b detalizētākai informācijai). Piemēru šādai dekompozīcijai var redzēt 4. attēlā, kas atspoguļo Latvijas eksporta tirgus daļu kumulatīvās pārmaiņas un tās komponentes kopš 1999. gada.


4. attēls. Latvijas tirgus daļu kumulatīvo pārmaiņu dekompozīcija

Avots: LB un OeNB aprēķini, UN Comtrade

Tāpat kā 1. attēlā, Latvijas tirgus daļa strauji pieauga 13 gadu laikā [2]. Šo konkurētspējas kāpumu noteica divi faktori. Pirmais faktors ir ekstensīva attīstība, proti Latvijas uzņēmēji bija spējīgi iekarot līdz šim neaptvertus ģeogrāfiskos tirgus un/vai sākt eksportēt jaunus produktus. Otrais un pat svarīgākais faktors - necenu konkurētspējas kāpums, ko varam interpretēt kā Latvijas produktu relatīvo kvalitātes kāpumu vai pasaules patērētāju pozitīvāku Latvijas produkcijas uztveri. Šis necenu konkurētspējas kāpums bija iespaidīgs un pat pārsniedza Latvijas eksporta produktu relatīvo cenu kāpumu.


Secinājumi

Produktu cenas un izmaksas nebūt nav vienīgais konkurētspējas aspekts, un valsts eksporta analīzē nepieciešams ņemt vērā arī citus, necenu faktorus, kuri pārsvarā saisti ar eksportēto produktu kvalitātes pārmaiņām.

Latvijas sniegums necenu konkurētspējas uzlabošanā pēdējo 15 gadu laikā bija visai iespaidīgs, ko lielā mērā varam saistīt ar zemo sākumpunktu un konverģences procesu. Tas izraisa jautājumu, vai spēsim tikpat labi turpināt jau iesākto procesu? Lai atbildētu uz šo jautājumu, nepieciešams pievērsties dziļākai produktivitātes analīzei, ko izdarīsim nākamajā rakstā.

Šis raksts gaidāms vienlaikus ar 8. decembrī Latvijas Bankā notiekošajām Ekspertu sarunām, kurās kopā ar ekonomikas un biznesa ekspertiem analizēsim Latvijas konkurētspēju.


Bibliogrāfija

K. Benkovskis, J. Wörz (2013), “Non‐Price Competitiveness of Exports from Emerging Countries”, ECB Working Paper No. 1612, November.

K. Benkovskis, J. Wörz (2014a), “How does taste and quality impact on import prices?”, Review of World Economics, vol. 150, issue 4, 665-691.

K. Beņkovskis, J. Wörz (2014b), “What Drives the Market Share Changes? Price versus Non‐Price Factors”, Bank of Latvia Working Paper No. 3.

S. Christodoulopoulou, O. Tkačevs (2014), “Measuring the Effectiveness of Cost and Price Competitiveness in External Rebalancing of Euro Area Countries. What Do Alternative HCIs Tell Us?”, Bank of Latvia Working Paper No. 6.

Z. Darvas (2011), “A tale of three countries: recovery after banking crises”, Bruegel Policy Contribution, Issue 2011/19, December.

J.C. Hallak, P.K. Schott (2011), "Estimating Cross-Country Differences in Product Quality", Quarterly Journal of Economics, vol. 126, issue 1, 417–474.

A. Khandelwal (2010), "The Long and Short (of) Quality Ladders", Review of Economic Studies, vol. 77, issue 4, 1450–1476.

 

[1] Spilgts piemērs šādai analīzei Latvijas gadījumā ir Darvas Z. (2011), kur reālā valūtas kursa dinamikas analīze bija viens no centrālajiem komponentiem.

[2] 4. attēlā kumulatīvais pieaugums ir tikai 40%, kas saistīts ar to, ka bija izmantots logaritmiskais pieaugums. Turklāt modeļa pamatā ir patērētāju derīguma funkcijas maksimizācija, līdz ar ko izmantojam ārvalstu partneru datus par importu no Latvijas, kuri mēdz atšķirties no Latvijas eksporta datiem.

APA: Beņkovskis, K. (2020, 25. jan.). Konkurētspēju nosaka ne tikai cenas. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/558
MLA: Beņkovskis, Konstantīns. "Konkurētspēju nosaka ne tikai cenas" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 25.01.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/558>.
Up