12.11.2020.

Kur pazudis Covid-19 izraisītais bezdarba kāpums?

Foto: Shutterstock

Koronavīrusa pandēmijas laikā darba tirgū ir vērojami satricinājumi – daudziem nodarbinātajiem būtiski samazinājies darba stundu daudzums, daži zaudējuši darbu pavisam, citi tā arī nav ieguvuši iespēju sākt jaunu darbu vai iegūt "pagarinājumu" iepriekšējam darba līgumam.

Starptautiskā darba organizācija (SDO) novērtē, ka šā gada 2. ceturksnī kopējais darba stundu kritums pasaules attīstītajās valstīs, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, bija 17.3%, kas ir ekvivalenti 495 miljoniem pilnas slodzes darba vietu [1] .

Vērtējot norises eiro zonā, 2019. gada nogalē bezdarba līmenis bija 7.4% (tuvu vēsturiski zemākajam līmenim, kopš tiek publicēta statistika). Savukārt – pēc deviņiem mēnešiem, šā gada septembrī, bezdarba līmenis eiro zonā pieauga par pusotru miljonu bezdarbnieku – līdz 8.3% (vēsturiski augstākais līmenis tika sasniegts 2013. gadā laikā no marta līdz jūlijam – 12.1%, 1. attēls).

Salīdzinot ar zaudēto darba stundu daudzumu un citiem makroekonomikas datiem, kas nokrita līdz rekordzemiem līmeņiem un pārsniedza finanšu un parāda krīzes laika rādītājus, rodas jautājums, kāpēc bezdarba līmeņa pieaugums joprojām ir salīdzinoši mazs?

Viens no izskaidrojumiem – statistiskā uzskaite. SDO definētie bezdarba rādītāji tik īpašā ekonomikas satricinājuma laikā kā tagad nespēj aptvert kopējo radīto ietekmi uz darba tirgu [2] . Cilvēki, kas saņem dīkstāves pabalstu no valsts, nestrādājot pilnu darba slodzi, vai arī tādi, kuriem šobrīd nav iespējas meklēt jaunu darba vietu vai kuri nav pieejami darbam ierobežojošu apstākļu dēļ, netiek atspoguļoti bezdarba datos.

Dīkstāves pabalstu saņēmēji vēl joprojām statistiski tiek iegrāmatoti kā nodarbinātie, savukārt tie, kas nemeklē darbu, vai tie, kas tuvāko divu nedēļu laikā nav gatavi uzsākt jauna darba gaitas, tiek klasificēti kā ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji. Vienlaikus – šīs cilvēku grupas ir būtiska darba tirgus daļa kopējās veselības novērtēšanai.

1. attēls. Bezdarba līmenis un darba tirgus atslābums eiro zonā

Bezdarba līmenis un darba tirgus atslābums eiro zonā
Avots: Eurostat (lfsi_sla_q)

Atbilstoši Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat veiktajam novērtējumam par plūsmām darba tirgū [3] , cilvēku, kas kļuvuši ekonomiski neaktīvi (beiguši darba attiecības un/(vai vairs) nav reģistrējušies kā bezdarbnieki) šā gada 2. ceturksnī eiro zonā bija par 5.7% vairāk nekā iepriekšējā gada 4. ceturksnī. Vienlaikus – cilvēku plūsma uz nodarbinātību (cilvēku skaits, kuri atrada jaunu darbu) samazinājās par 2.5%, bet uz bezdarbu (cilvēku skaits, kuri kļuva par bezdarbniekiem) samazinājums bija par 4.6%.

Nodarbinātajiem un bezdarbniekiem "izkrītot" no darba tirgus, tie kļūst ekonomiski neaktīvi un ierastajiem statistikas rādītājiem kļūst "neredzami". Tādējādi rodas jautājums, ja samazinās gan bezdarbs, gan nodarbinātība, ko dara šie cilvēki?

Lai novērotu reālo temperatūru darba tirgū, iekļaujot cilvēkus, kas strādā mazāk stundas, nav spējuši atrast darbu vai pandēmijas ietekmē ir ierobežoti uzsākt jaunu darbu, Eurostat ir sācis publicēt papildu datus. Viens no rādītājiem ir darba tirgus atslābums [4]  (angl. - labour market slack), kas papildina klasisko bezdarba definīcija ar trīs cilvēku grupām:

1) nepilnas darba slodzes nodarbinātie – tie daļēji atspoguļo dīkstāves pabalstu saņēmējus, kas strādāja mazāk laika nekā iepriekš;

2) cilvēki, kas meklē darbu, bet nav gatavi sākt strādāt, ko ietekmē t.sk. fiziski ierobežojumi, kas izriet no Covid-19 izplatības riskiem un valdības ieviestajiem ierobežojumiem vīrusa uzplaiksnījuma mazināšanai;

3) cilvēki, kas varētu strādāt, bet pašlaik nav darba meklējumos.

Šis darba tirgus atslābuma rādītājs norāda, ka eiro zonā kopējā neaktivitāte darba tirgū pandēmijas ietekmē šā gada 2. ceturksnī bija 16.3%, kas ir par 1.9% jeb par jau 2.9 miljoniem cilvēku lielāka nekā 2019. gada 4. ceturksnī (1. attēls). Tādējādi – var secināt, ka kopējais "pazaudētās nodarbinātības" pieaugums darba tirgū šobrīd ir lielāks, nekā to parāda "klasiskais" bezdarba rādītājs.

Salīdzinot ar finanšu un eiro zonas parāda krīzes attīstības dinamiku, šoreiz vidēji eiro zonā lielāko devumu pieaugumam sniedz tieši ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji (lielākoties, personas, kas gatavas uzsākt darbu, bet to nemeklē), nevis bezdarbnieki. To var skaidrot ar pieaugošo nenoteiktību par nākotni un sarūkošo vakanču skaitu, kā rezultātā daudzi cilvēki izvēlas nogaidīt līdz uzlabojas ekonomikas stāvoklis un tad meklēt piemērotu darba vietu (2. attēls).

2. attēls. Darba tirgus atslābums un tā komponentes (% no paplašināta ekonomiski aktīvā iedzīvotāju skaita)

Darba tirgus atslābums un tā komponentes (% no paplašināta ekonomiski aktīvā iedzīvotāju skaita)
Avots: Eurostat (une_rt_m, lfsi_sla_q)

Jāsecina gan, ka Baltijas valstīs attīstības dinamika darba tirgus datos atšķiras no eiro zonas vidējiem rādītājiem, bet arī šajās valstīs darba tirgus rādītāji jāinterpretē ar papildu analīzi.

Bezdarbnieku daļa no kopējā iedzīvotāju skaita eiro zonā šā gada 2. ceturksnī teju nemainījās, savukārt Latvijā, Lietuvā (+2 p.p.) un Igaunijā (+2.5 p.p.) pieauga (3. attēls). Lietuvā un Latvijā bezdarba pieaugums tikai daļēji skaidrojams ar samazinājumu nodarbinātībā, jo vienlaikus pieauga ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits (nodarbināto un bezdarbnieku skaits). Tas liecina, ka iedzīvotāji no ekonomiski neaktīva statusa reģistrējās kā bezdarbnieki vai darba meklētāji. Šādu tendenci varētu skaidrot strukturālās darba tirgus īpatnības (t.sk. ēnu ekonomika), esošais sociālais atbalsta mehānisms valstī un papildu Covid-19 seku mazināšanai sniegtais atbalsts.

3. attēls. Izmaiņas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā un bezdarba un nodarbinātības līmenī (p.p., *gada pārmaiņas pret 2008.gadu, ** ceturkšņa pārmaiņas pret 2019. gada 4. ceturksni)

Izmaiņas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā un bezdarba un nodarbinātības līmenī (p.p., *gada pārmaiņas pret 2008.gadu, ** ceturkšņa pārmaiņas pret 2019. gada 4. ceturksni)
Avots: Eurostat (une_rt_m, lfsi_sla_q)

Cilvēki, kas kādu laiku nebija plānojuši tikt nodarbināti vai arī tādi, kas strādāja, algu saņemot aploksnē un nepretendējot uz bezdarbnieka pabalsta saņemšanu, tik un tā var pieteikties bezdarbnieka un darba meklētāja statusam, lai saņemtu Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumus (piemēram, bezmaksas izglītības kursus, konsultācijas darba meklēšanai u.c.). Piemēram, šā gada septembrī tikai 66% no kopējā bezdarbnieku skaita saņēma pabalstu, tātad pārējie 34% tika uzskaitīti bezdarbnieka statusā, bet pabalstu nesaņēma [5][6] . Lietuvā iedzīvotāji, kas reģistrējās nodarbinātības dienestā, saņēma papildu vienreizēju pabalstu [7]. Papildus Baltijas valstu iedzīvotāji, kas likumīgi strādāja ārzemēs un Covid-19 ierobežojošo pasākumu dēļ pieņēma lēmumu atgriezties mājās, var pieteikties bezdarbnieka pabalsta saņemšanai. Šādas personas papildina statistiku kā cilvēki, kas bija ekonomiski neaktīvi un reģistrējās uzreiz kā bezdarbnieki, nesamazinot nodarbinātību valstī.

Vienlaikus – nodarbinātību palīdzēja noturēt dīkstāves pabalsti. Starp Baltijas valstīm – Latvijā faktiski atbalstu mājsaimniecību ienākumu saglabāšanai saņēma mazāk nodarbināto nekā Lietuvā vai Igaunijā, vienlaikus dīkstāves pabalstu pieteikšanās termiņš Latvijā bija visgarākais – līdz jūnija beigām (t.i., līdz 2. ceturkšņa beigām), kamēr Lietuvā līdz jūnija vidum un Igaunijā līdz maija beigām (jūnija mēnesī Igaunijā varēja pieteikties dīkstāves pabalstiem ar citiem nosacījumiem un mazāku intensitāti) (4. attēls).

4. attēls. Bezdarba līmenis un dīkstāves pabalstu saņēmēju skaits 2020. gadā (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)

Bezdarba līmenis un dīkstāves pabalstu saņēmēju skaits 2020. gadā (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem).
Avots: Eurostat (une_rt_m, lfsi_emp_a), ETUI (dīkstāves pabalstu saņēmēju skaits novērtēts uz aprīļa beigām/maija sākumu. Pieejams: https://www.etui.org/sites/default/files/2020-06/Covid-19%2BShort-time%2Bwork%2BM%C3%BCller%2BSchulten%2BPolicy%2BBrief%2B2020.07%281%29.pdf); Valsts ieņēmumu dienests (kumulatīvs dīkstāves pabalstu saņēmēju skaits 30.06.2020. Pieejams: https://www.vid.gov.lv/lv/statistika-3), Töötukassa (kumulatīvais dīkstāves pabalstu skaits uz 30.06.2020. Pieejams: https://www.tootukassa.ee/eng/node/3714); Strata (kumulatīvs dīkstāves balastu saņēmēju skaits 03.07.2020. Pieejams: https://strata.gov.lt/images/tyrimai/2020-metai/ekonomika/202006-Ekonomikos-skatinimo-planas.pdf)

Kopumā, atskatoties uz finanšu krīzes bezdarba rādītājiem, jāsecina, ka ar dīkstāves pabalstiem ir labāk, nekā tad, ja to nav vispār. Kā finanšu krīzes laikā Vācijai, tā arī šoreiz visā eiro zonā dīkstāves pabalsti attaisnoja sevi kā labs politikas instruments Covid-19 krīzes šoka mazināšanai, palīdzot daudziem darbiniekiem ātrāk atgriezties darbā. Salīdzinājums starp dīkstāves pabalstu sistēmām eiro zonas valstīs norāda uz to, ka tādas programmas iezīmes, cik viegli un ātri var pieteikties dīkstāves pabalstiem, programmas tvērums (piemēram, nozaru griezumā) un cik dāsni ir pabalsti (atbalsta izmērs un cik lielu darba stundu zudumu kompensē), būtiski ietekmē programmas efektivitāti un tās pozitīvo stimulu uz patēriņu. Iespēja apvienot dīkstāves pabalstus ar nepilnas slodzes darbu vai mācību kursiem, ko, piemēram, piedāvāja Vācija un Francija, palielināja dīkstāves saņēmēju skaitu, aptverot plašāku mājsaimniecību loku.

Darba tirgus attīstība Covid-19 laikā pastāvīgi mainās un pilnas skaidrības par šāda šoka ietekmi vēl nav. Neskatoties uz to, ka gaidas par bezdarba stāvokli mājsaimniecību vidū līdz ar vasaras beigām sāka samazināties, Covid-19 otrā viļņa uzplaiksnījums rada jaunus nenoteiktības riskus par nākotni [8]. Piemēram, darbiniekiem, kuri strādā uzņēmumos ar augstāku maksātnespējas risku, šādas bažas ir daudz lielākas, kas attiecīgi ietekmē šo cilvēku patēriņu, uzkrājumus un dzīves līmeni [9]. Tāpat – attīstība darba tirgū tieši ietekmē ienākumu nevienlīdzības plaisu, kuras mazināšanai pēdējo gadu laikā tika pieliktas lielas pūles. Tādējādi – politikas veidotājiem ir svarīgi pieņemt savlaicīgus un mērķētus politikas lēmumus, kas mazinātu sekas visvairāk apdraudētajām mājsaimniecību un uzņēmumu grupām, lai pēc iespējas efektīvāk tie spētu pārvarēt krīzi un pielāgoties jaunajai pēc-Covid-19 ikdienai.

[1] International Labour Organisation (2020). ILO Monitor: Covid-19 and the world of work. Sixth edition. Pieejams: https://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/---dgreports/---dcomm/documents/briefingnote/wcms_755910.pdf

[2] Atbilstoši SDO bezdarbniekiem tiek pieskaitītas tādas personas, kas ir bez darba (nav nodarbinātais vai pašnodarbinātais), ir pieejamas darbam tuvāko divu nedēļu laikā, kā arī aktīvi to meklē pēdējo četru nedēļu laikā. Plašāks skaidrojums pieejams: https://www.ilo.org/ilostat-files/Documents/description_UR_EN.pdf

[3] Eurostat (lfsi_long_q).

[4] Eurostat (2020). News Release. Rādītājs par darba tirgus atslābumu (angl. labour market slack) papildina klasisko bezdarba definīcija ar trīs cilvēku grupām: nepilnu darba laiku nodarbinātie, kas vēlas strādāt vairāk; personas, kuras meklē darbu, bet tuvāko divu nedēļu laikā nav gatavas to uzsākt; kā arī personas, kas tuvāko divu nedēļu laikā ir gatavas uzsākt darbu, bet pašlaik to nemeklē. Rādītājs ir izteikts kā procentu daļa no paplašinātas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju daļas, kur paplašinātā definīcija papildus SDO definētai ekonomiski aktīvo iedzīvotāju grupai pieskaita nepilnas slodzes nodarbinātos un tādus neaktīvos iedzīvotājus, kuri meklē darbu, bet nav pieejami darbam, kā arī tādus, kuri ir pieejami darbam, bet nemeklē to. Vairāk informācijas pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/11410470/3-08102020-AP-EN.pdf/074d0df8-8784-68aa-ac02-21584b702826

[5] NVA (2020). Bezdarba statistika. Pieejams: https://www.nva.gov.lv/lv/bezdarba-statistika-0

[6] VSAA (2020). Oficiālā statistika. Pieejams: https://www.vsaa.gov.lv/budzets-un-statistika/statistika/

[7] Socialinės apsaugos ir darbo ministerijos duomenys (2020). Pieejams: https://infogram.com/valstybes-priemones-darbo-rinkos-situacijai-stabilizuoti-1h9j6q1ojdpv4gz?fbclid=IwAR0VJ41aNY0C0dlX07hxFytwNgrwWcN5QBf__j0DVOQZDTjzuMnsKJwe430

[8] European Commission. Business and consumer surveys. Pieejams: https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/indicators-statistics/economic-databases/business-and-consumer-surveys_en

[9] VOX (2020). COVID-19 and the EU labour market: Corporate health matters. Pieejams: https://voxeu.org/article/covid-19-and-eu-labour-market-corporate-health-matters

APA: Švilpe, I. (2020, 02. dec.). Kur pazudis Covid-19 izraisītais bezdarba kāpums? . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4969
MLA: Švilpe, Irēna. "Kur pazudis Covid-19 izraisītais bezdarba kāpums? " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 02.12.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/4969>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up