17.03.2016.

Laikapstākļi glābj rūpniecības godu, bet kas tālāk?

  • Igors Kasjanovs
    Igors Kasjanovs
    Latvijas Bankas ekonomists
Pagājušajā nedēļā kolēģe Līva Zorgenfreija rakstīja par neveiksmīgo gada aizsākumu apstrādes rūpniecības nozarē. Laikā, kad apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu ir samazinājies, kopējā rūpniecības izlaide ir pieaugusi par 4.6%. Arī medijos izskanējušās ziņas attiecīgi ir bijušas diametrāli pretējas. Kas nosaka atšķirību?

Pirmkārt jau apstāklis, ka jēdziens “apstrādes rūpniecība” ir šaurāks par jēdzienu “rūpniecība”, jo zem pēdējā bez apstrādes rūpniecības (nozares īpatsvars tautsaimniecības kopējā pievienotajā vērtībā 2014. gadā – 12.2%) tiek ieskaitīta arī enerģētika (3.0%) un ieguves rūpniecība (0.5%).

Acīgākie būs pamanījuši, ka janvārī starpību starp abiem jēdzieniem noteica būtisks izlaides kāpums enerģētikas sektorā – izlaide pieauga par 31.8% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Lai arī parasti enerģētikas nozarei ir raksturīgs visai augsts izlaides svārstīgums, šāds rezultāts uzskatāms par neraksturīgu. Īsumā par to, kas to noteica.


1. attēls. Bruto saražotās elektroenerģijas un enerģētikas nozares izlaides gada pārmaiņas, %

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

 

Viens no enerģētikas nozares izlaidi ietekmējošiem faktoriem īstermiņā ir elektroenerģijas ražošanas apjomi (1.attēls). Tieši straujš gada pārmaiņu kāpums elektroenerģijas ražošanā janvārī noteica visas enerģētikas nozares izlaides pieaugumu. Kas noteica saražotās elektroenerģijas apjomu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri?  Elektroenerģijas ražošana ir atkarīga no daudziem faktoriem, no kuriem uzskaitīšu galvenos:

  • Laikapstākļi (tie ietekmē ūdens pieteci upēs, temperatūras režīms nosaka koģenerācijas staciju darbības efektivitāti, vēja virziens/stiprums – vēja enerģijas izmantošanas iespējas);
  • Energoresursu cenas (piemēram, dabasgāzes vai biomasas cenas nosaka koģenerācijas staciju ražotās elektroenerģijas pašizmaksu);
  • Elektroenerģijas pieprasījums (citu valstu elektroenerģijas pieprasījums ietekmē arī Latvijas elektroenerģijas cenu. Piemēram, ja Lietuvā ir elektrības deficīts un augsta cena, tad elektroenerģijas cena kāps arī Latvijā, jo daļa tiks tirgota Lietuvā);
  • Starpsavienojumu jaudas (plašas starpsavienojumu jaudas reģionā rada elektroenerģijas piegāžu diversifikācijas iespējas);
  • u.c. faktori.

Kas attiecas uz 2016. gada janvāri, skaidrojums ir vienkāršs – šā gada janvāris ir bijis relatīvi auksts. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sniegto informāciju vidējā gaisa temperatūra šogad janvārī ir bijusi -7.1°C, kas ir būtiski zemāka par pagājušajā gadā fiksēto (-0.7°C). Vai tam var būt tik liela ietekme? Jā, var. Izveidojot vienkāršu lineāru modeli, kur elektrības ražošanas apjomi ir atkarīgi tikai no viena faktora – vidējās gaisa temperatūras, iegūstam salīdzinoši noturīgu sakarību (R2=0.62, t-stat.=-10.6, n=71) ar salīdzinoši lielu izskaidrošanas spēju. Šāds modelis visai labi parāda, ka 6°C starpība var izraisīt būtisku "lēcienu" elektroenerģijas ražošanas apjomos.

 

2. attēls. Elektroenerģijas cena Latvijas elektroenerģijas cenu apgabalā un starpība ar Zviedrijas cenu apgabalu, EUR par MWh

Datu avots: Nord Pool

 

Vēl viens interesants pēdējā laika notikums Latvijas/reģiona enerģētikas nozarē, kas mazākā mērā saistīts ar janvāra rezultātiem, bet, visticamāk, ietekmēs turpmāko mēnešu rezultātus – starpsavienojumu starp Lietuvu un Poliju, kā arī Lietuvu un Zviedriju darbības uzsākšanās. Tie eksperimentālā režīmā darbojas jau no iepriekšējā gada decembra, bet šā gada sākumā pakāpeniski kāpināja jaudu. Ko tas nozīmē Latvijas elektroenerģijas tirgum?

  • Pirmkārt, lielāku integrāciju kopējā reģiona elektroenerģijas tirgū, kas neapšaubāmi palielina energoapgādes drošību (no elektroenerģijas piegādātāju diversifikācijas viedokļa);
  • Otrkārt, vismaz teorētiski jaunajai situācijai vajadzētu nodrošināt to, ka neatkārtosies tādas cenu atšķirības starp Latvijas un Zviedrijas elektroenerģijas tirgošanas apgabaliem, kādi bija redzami, piemēram, 2015. gada rudenī (2. attēls).

 

Atgādināšu, ka Latvijas elektroenerģijas ģenerācijai ir visai sezonāls raksturs. Elektroenerģijas ražošanas apjomi ir lieli ziemas mēnešos, kad var ražot gan elektroenerģiju, gan siltumu, efektīvi darbinot koģenerācijas stacijas. Tāpat tas ir augsts pavasarī – mirklī, kad pali sniedz iespēju ražot elektroenerģiju hidroelektrostacijās. Pārējā gada laikā Latvija ir izteikta elektroenerģijas importētāja. Turklāt, ņemot vērā, ka līdz šim Baltijas reģionā (īpaši LV un LT) starpsavienojumu jaudas bija nepietiekamas, nācās samierināties ar salīdzinoši augstu cenu diferenci starp elektroenerģijas cenu Latvijā un Zviedrijā. Iespējams, ka turpmāk tas vairs nebūs tik aktuāli.

Situācija gan nav viennozīmīga, jo jāņem vērā, ka Latvijas – Lietuvas apgabaliem tagad ir pievienojies ne tikai tradicionāli zemo cenu apgabals – Zviedrija, bet arī Polija, kas atsevišķos momentos šo jauno priekšrocību (lasi – zemākas cenas) var likvidēt. Jebkurā gadījumā izskatās, ka 2016. gads enerģētikas jomā varētu būt visai interesants. Ja vēl ņem vērā energoefektivitātes direktīvas ieviešanu (par to nedaudz rakstīju savā nesenajā rakstā par enerģētiku Latvijā), tad nozare izskatās pēc bangojošas jūras.

APA: Kasjanovs, I. (2024, 18. apr.). Laikapstākļi glābj rūpniecības godu, bet kas tālāk?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/3699
MLA: Kasjanovs, Igors. "Laikapstākļi glābj rūpniecības godu, bet kas tālāk?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/3699>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up