02.10.2017.

Latvija-2017: apgriezienus uzņem izaugsme un reformas

Speciāli Latvijas Banka Monthly Newsletter 09/2017, In Focus (septembris)

  • Mārtiņš Grāvītis

    Mārtiņš Grāvītis

Foto: Shutterstock
Ekonomikas izaugsme Latvijā otrajā ceturksnī bijusi 4.0%, kas tuvu beidzamo piecu gadu rekordam.

Kopumā izaugsmes paātrināšanās vērtējama pozitīvi - šis temps ir visai tālu no pārspīlējumiem savulaik straujās izaugsmes periodā 2004-2007. Secinām, ka atkopšanās no pēckrīzes zemās izaugsmes perioda beidzot ir uzņēmusi apgriezienus.

Šo tautsaimniecības atkopšanos Latvijā nosaka aizvien plašāks faktoru kopums. Notiek cikliska atkopšanās no zemās izaugsmes, kas sekoja pārkaršanai un globālajai finanšu krīzei. Tā noris gan ārējā, gan iekšējā pieprasījuma nostiprināšanās rezultātā.

Turklāt šāds izaugsmes temps visai raksturīgs Latvijai kā valstij ar ienākumu līmeni, kas ievērojami atpaliek no Eiropas Savienības vidējā un kurā attīstība notiek no zemas bāzes. Pašlaik var konstatēt, ka ekonomikā ir iestājušies labie laiki.

Politikas veidotājiem tas atgādina - valsts budžetā jāsāk veikt uzkrājumi ekonomikas lejupslīdes brīdim nākotnē un jāvirzās uz sabalansētu budžetu. Uzteicami, ka valdība, kas jau saņēmusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) atzinību par darbu pie strukturālām reformām, arī tās patur dienaskārtībā. Reformām jāturpinās, sevišķi darba tirgus kapacitātes uzturēšanā.

Tas palīdzēs mazināt ierobežojumus tautsaimniecības piedāvājuma pusē, lai ekonomikas izaugsmi nebremzē darbinieku trūkums, nepietiekama kvalifikācija vai veselības jautājumi. Šim nolūkam Latvijai neder masveida imigrācija – mums jau pašiem ir savi mazkvalificētie, kas veido bezdarbnieku rindas.

Atliek reformas, kas  vērstas uz cilvēkkapitāla celšanu. Vienkārši sakot, lai vairāk būtu prasmīgu un veselīgāku strādātāju, valdība virza pārmaiņas izglītībā, veselības aprūpē un tās finansējumā, apsverot valsts veselības apdrošināšanu. 

Bezdarbnieki, arī ilgtermiņa, ir jāstumj atpakaļ darbā. Turklāt tas jādara ar apdomu, ne mehāniski palielinot valsts budžeta finansējumu pārkvalifikācijai. Jāpanāk labāks rezultāts esošo resursu ietvaros,  mainot prioritātes un gudrāk tērējot valsts līdzekļus.

APA: Grāvītis, M. (2018, 26. sep.). Latvija-2017: apgriezienus uzņem izaugsme un reformas. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/3921
MLA: Grāvītis, Mārtiņš. "Latvija-2017: apgriezienus uzņem izaugsme un reformas" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 26.09.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/3921>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up