03.02.2015.

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušajā gadā saglabājas 2013. gada līmenī

  • Līva Zorgenfreija

    Līva Zorgenfreija

    Latvijas Bankas ekonomiste

Jaunākie dati liecina, ka, neskatoties uz problēmām ārējos tirgos, apstrādes nozares izlaide pagājušajā gadā saglabājās 2013. gada līmenī. Apstrādes rūpniecību 2014. gadā pozitīvi ietekmēja kokrūpniecība, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana. Vairākas citas nozares, piemēram, apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošana un farmācija pagājušā gadā ir būtiski cietušas ārējā pieprasījuma vājināšanās dēļ.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas apjoms 2014. gada decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir pieaudzis par 1.4% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi – kritums ir par 2.8% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Kopumā 2014. gadā apstrādes rūpniecības izlaides apjoms gandrīz nav mainījies (-0.1%) salīdzinājumā ar 2013. gadu.

Mēneša griezumā lielākais kāpums novērots svārstīgajā dzērienu ražošanā (+61.7% !!), un šai mazajai apakšnozarei arī bija lielākais pozitīvais devums decembra apstrādes rūpniecības izlaides pieaugumā. Kritumam pārtikas nozares izlaidē (-1.7%) savukārt bija lielākā negatīvā ietekme uz apstrādes rūpniecības attīstību decembrī. Arī kritumi apģērbu ražošanas (-14.9%) un metālapstrādes (-3.6%) izlaidē ievērojami ietekmēja apstrādes rūpniecības rezultātu.

Par spīti nelabvēlīgajai situācijai ārējos tirgos, kopumā pagājušajā gadā apstrādes rūpniecības izlaide saglabājusies aptuveni 2013. gada līmenī. Augušas tādas nozares kā kokmateriālu ražošana un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana – šajās abās nozarēs septembrī tika sasniegts jauns izlaides maksimums, un arī apgrozījuma dati nozarēs ir iepriecinoši. Ražotāju cenu tendences gan abās nozarēs ļoti atšķiras – kamēr datoru un elektronisko iekārtu cenas strauji sarukušas, kokrūpniecības izstrādājumu cenas pagājušajā gadā pieauga. Labas ziņas par apgrozījuma palielināšanos kokrūpniecības uzņēmumos 2014. gadā jau iepriekš izskanējušas no nozares asociāciju puses. Kokapstrādes veiksmīgais gads saistāms ar celtniecības attīstību galvenajos noieta tirgos. Piemēram, celtniecības PMI (Purchasing Managers' Index) Lielbritānijā 2014. gadā turējies ļoti augstā līmenī, un mājokļu būvniekiem šis bijis labākais gads kopš 1997. gadā sākta PMI aptauja.

Šogad produkcijas izlaides maksimums sasniegts arī automobiļu un piekabju ražošanā un elektrisko iekārtu ražošanā (attiecīgi jūlijā un oktobrī), taču gada beigas abām nozarēm bijušas mazāk veiksmīgas. Pagājušā gada garumā vērota ražotāju cenu samazināšanās elektrisko iekārtu ražošanas nozarē. Tas daļēji skaidro visai bēdīgos apgrozījuma datus nozarē – apgrozījums pagājušā gada pirmajos 11 mēnešos strauji krities gan vietējā tirgū (-30.5%) gan eksportā (-19.1%). Apgrozījuma kritums saistās ar ziņām par problēmām ar Krievijas tirgu saistītajos nozares uzņēmumos, kas, iespējams, turpināsies arī nākamgad, ja situācija kaimiņvalstī neuzlabosies. Negatīvus rezultātus pagājušajā gadā uzrādīja metālu ražošanas nozare, kā arī dzērienu ražošana, kuras izlaide vienmēr bijusi svārstīga. Tekstilizstrādājumu ražošanas un apģērbu ražošanas negatīvie rādītāji 2014. gadā saistāmi gan ar Krievijas krīzes ietekmi, gan problēmām atsevišķos uzņēmumos.  

Pārtikas nozare kopumā 2014. gadā spējusi uzrādīt pieaugumu attiecībā pret iepriekšējo gadu, un pagājušajā gada februārī pat novērots pēc-krīzes izlaides maksimums. Tomēr nozares izlaides indekss gada laikā uzrādīja lejupvērstu tendenci. Ražotāju cenu kritums, kas bija īpaši izteikts pagājušā gada nogalē, saistāms gan ar izejvielu resursu cenu samazināšanos, gan ar lielāko konkurenci sektorā. Pārtikas produktu apgrozījums pagājušā gada laikā straujāk mazinājies tieši eksportētajai produkcijai. Šobrīd daudzi pārtikas uzņēmumi, kas saskaras ar grūtībām situācijas Krievijas tirgū dēļ, aktīvi meklē jaunus sadarbības partnerus. Pārtikas ražošana pat minēta kā nozare, kurai ir vislielākās perspektīvas tādā lielā tirgū kā Ķīna. Piedalīšanās starptautiskajās nozaru izstādēs, kuru apmeklēšanai palielināts valsts atbalsts, ir viens no veidiem kā atrast noietu produkcijai. Tomēr jaunu tirgu atrašana ir ilgtermiņa process. Panākumi, par kuriem šobrīd dzirdam medijos, lielākoties ir tiem uzņēmumiem, kas starptautiskās izstādēs piedalās regulāri, bet uzņēmumiem, kas nupat sākuši meklēt alternatīvas Krievijas tirgum, klājas grūtāk.

2015. gadā ģeopolitiskā nestabilitāte un vārgā eiro zonas ekonomikas atkopšanās turpinās kavēt apstrādes rūpniecības attīstību. No otras puses, naftas cenu krituma ietekmē samazināsies maksa par energoresursiem gan Latvijā, gan eiro zonā, kas pozitīvi ietekmēs gan patērētāju pirktspēju, gan ražotāju izmaksas. Šogad arī plānota "KVV Liepājas metalurgs" ražotnes darbības atsākšana, kas pozitīvi ietekmētu kopējo apstrādes rūpniecību. Ziņas par ieguldījumiem mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu ražošanas jaudu palielināšanā ļauj cerēt, ka šīs nozares tuvākajos gados varētu attīstīties veiksmīgāk nekā pagājušajā gadā. Tomēr kopumā 2015. gads apstrādes rūpniecībā būs sarežģīts, it īpaši atsevišķiem uzņēmumiem.

 

1. attēls. Izlaide apstrādes rūpniecībā un tās divās lielākajās apakšnozarēs, 2010=100

Izlaide apstrādes rūpniecībā un tās divās lielākajās apakšnozarēs

 

2. attēls. Izlaides pārmaiņas apstrādes rūpniecībā un tās apakšnozarēs 2014. gadā (%)

Izlaides pārmaiņas apstrādes rūpniecībā un tās apakšnozarēs 2014. gadā

APA: Zorgenfreija, L. (2021, 10. may.). Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušajā gadā saglabājas 2013. gada līmenī. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/939
MLA: Zorgenfreija, Līva. "Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušajā gadā saglabājas 2013. gada līmenī" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 10.05.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/939>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up