Latvijas Bankas prognozes

10.06.2016.

Tautsaimniecības attīstība

2015. gada nogalē Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps saruka – to apliecināja negatīva IKP izaugsme 4. ceturksnī. Arī 2016. gada 1. ceturksnī IKP izaugsme bija minimāla – 0.1%.

Latvijas IKP 2015. gadā palielinājās tikai par 2.6%. No vēlamās ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes un konverģences perspektīvu viedokļa to nevar vērtēt kā labu rezultātu. Pēckrīzes periodā vērojamo tautsaimniecības izaugsmes pakāpenisko vājināšanos nozīmīgi ietekmēja norises ārējā vidē, tomēr arī ieilgušais zemās investīciju aktivitātes periods nelabvēlīgi ietekmēja ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes perspektīvas. Potenciālās ekonomiskās izaugsmes kāpuma nodrošināšanai jāīsteno strukturālās reformas, kas ļautu Latvijai kā vidēju ienākumu valstij pārredzamā nākotnē tuvoties attīstītāko valstu līmenim.

Ārējās vides situācija pēdējā pusgadā nav uzlabojusies. Pasaules tautsaimniecības izaugsmes prognozes ir pazeminātas, arī Latvijas galvenās tirdzniecības partnervalstis savas prognozes pārskatījušas un galvenokārt pazeminājušas. Ārējās vides nenoteiktības dēļ uzņēmēji atliek investīciju lēmumus.

Papildus tam, ka palielinās ārējās vides nenoteiktība, arī iekšējā vidē vērojami aktivitāti kavējoši faktori. ES fondu plānošanas perioda sākumā aizkavējusies normatīvo aktu izstrāde kavē investīciju projektus, īpaši būvniecībā un apstrādes rūpniecībā. Vienlaikus no uzņēmējdarbības un investīciju veicināšanas viedokļa svarīgi nodrošināt nodokļu politikas prognozējamību.

Latvijas Banka 2016. gada 14. martā sniedza jaunākās makroekonomiskās prognozes, samazinot IKP prognozi no 2.7% uz 2.3%. Prognozes maiņu noteica ģeopolitiskās situācijas saspīlējums, partnervalstu tautsaimniecības izaugsmes prognožu pasliktināšanās un vājā investīciju dinamika. Pašlaik, balstoties uz jaunākajiem makroekonomiskajiem datiem, Latvijas Banka pazemina prognozi, paredzot, ka IKP 2016. gadā varētu augt aptuveni par 2.0% (saskaņā ar sezonāli un atbilstoši kalendāro dienu skaitam izlīdzinātiem datiem; sk. 7.1. att.). Savukārt 2017. gadā, ņemot vērā to, ka ārējais pieprasījums varētu atjaunoties, kā arī to, ka gaidāma lielāka investīciju aktivitāte iekšzemē saistībā ar ES fondu finansējuma ciklu, arī IKP varētu palielināties aptuveni par 3.0% vai nedaudz straujāk.

Ar ekonomisko izaugsmi saistītie makroekonomiskie riski vērtējami kā sabalansēti. Pozitīvi riski galvenokārt saistāmi ar iespējamu sankciju režīma vājināšanu. Pie nozīmīgākajiem negatīvajiem riskiem jāmin iespējami to uzņēmumu bankroti, kuri pēc Krievijas sankciju ieviešanas un Krievijas pieprasījuma sarukuma joprojām nav spējuši pārorientēt darbību uz jauniem noieta tirgiem.

IKP

 

Inflācija

Globālo faktoru novēlotās ietekmes dēļ gada vidējā inflācija 2016. gadā vēl arvien saglabāsies ļoti zema (sk. 7.2. att.) un varētu sasniegt –0.4%; tas ir zemāks novērtējums nekā 14. martā aktualizētais iepriekšējais novērtējums. Tomēr pasaules resursu cenu aktuālā tendence ir nedaudz augšupvērsta, un pieaugums no 2016. gada sākumā sasniegtā vēsturiski visai zemā līmeņa varētu radīt vairāku inflācijas komponentu samērā būtisku kāpumu procentuālā izteiksmē. Tādējādi gan resursu cenu tiešā ietekme, kas atspoguļosies pārtikas un enerģijas patēriņa cenās, gan resursu cenu netiešā ietekme, kas izmaksu pieauguma dēļ būs vērojama citu preču un pakalpojumu patēriņa cenās, 2017. gada inflāciju diezgan būtiski palielinās, un tā varētu sasniegt 1.3%.

Inflācijas riski 2016. gada prognozei ir līdzsvaroti: pasaules resursu cenu kāpums varētu būt nedaudz straujāks, bet pieprasījuma puses ietekme, iespējams, neveidosies tik spēcīga. 2016. gadā gaidāms mazāks darba samaksas kāpums nekā iepriekšējā gadā, jo nav nozīmīgas pozitīvas tiesību aktu ietekmes uz ienākumu pieaugumu, tāpēc varētu nostiprināties jau 2015. gadā izveidojusies tendence uzkrāt līdzekļus.

Inflacija

 

Vairāk: 2016. gada jūnijā publicētajā Makroekonomisko Norišu Pārskatā

Citēt