Latvijas Bankas prognozes

14.03.2016.

IKP

2015. gadā saglabājās mērens Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps – saskaņā ar sezonāli un atbilstoši kalendāro dienu skaitam izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 2.6%. 2015. gada 4. ceturksnī tautsaimniecības attīstība jūtami palēninājās, liecinot par augstu nenoteiktību un riskiem, ko rada ārējās vides faktori.

Slikto rezultātu 2015. gada 4. ceturksnī galvenokārt noteica investīciju un eksporta apjoma kritums (no izlietojuma puses) un būvniecības un finanšu pakalpojumu pievienotās vērtības sarukums, kā arī neliels kritums apstrādes rūpniecībā (no ražošanas puses). Lai gan Latvijas Banka jau 4. ceturksnim bija prognozējusi lēnāko izaugsmi gada laikā, paziņotais krituma rādītājs (0.3%; sezonāli izlīdzināti dati; salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni) bija nepatīkams pārsteigums. Būtiski vājāki 4. ceturkšņa rezultāti lielā mērā nosaka arī 2016. gada IKP prognozes pazeminājumu.

Gaidāms, ka, strādājošo pirktspējai turpinot palielināties, Latvijas tautsaimniecības izaugsmi 2016. gadā, kā jau pēdējos gados ierasts, turpinās noteikt galvenokārt privātais patēriņš. Situācija ārējā vidē joprojām ir sarežģīta. Eiro zonas izaugsme joprojām ir mērena, un 2016. gada izaugsmes prognoze ir samazināta. Krievijas tautsaimniecībā saglabāsies negatīvs pieauguma temps. Lai gan ārējais pieprasījums pēc Latvijas eksporta precēm un pakalpojumiem augs straujāk nekā 2015. gadā, līdz ar pazeminātām izaugsmes prognozēm daļā tirdzniecības partnervalstu un kopējo pasaules tautsaimniecības vājumu ārējā pieprasījuma prognoze 2016. gadam pazemināta. Tādējādi eksporta uzlabojums būs lēnāks par iepriekš gaidīto – to apstiprina arī vājie Latvijas preču eksporta dati janvārī.

Lai gan 2015. gadā kopumā investīciju apjoms pieauga, nenoteiktība par nākotnes attīstību un ārējās vides riski jūtami kavē straujāku investīciju atjaunošanos. Tāpēc arī 2016. gadā gaidāma vien mērena investīciju aktivitāte. Investīcijas joprojām lielā mērā ir atkarīgas no Eiropas Savienības (ES) fondu pieejamības, bet jaunā ES fondu plānošanas perioda finansējuma apgūšana kavējas.

Nozaru dalījumā 2016. gadā, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, būvniecība un transporta nozare būs galvenās lēnāka IKP attīstības tempa noteicējas. 2016. gadā, visticamāk, dzīvojamā fonda būvniecībā strauju pavērsienu nebūs, ja vien neatsāksies straujš kreditēšanas pieaugums. Savukārt nedzīvojamo ēku būvniecības segmentā varētu būt vērojams turpmāks sarukums, ko ietekmēs jau minētais ES fondu jaunā plānošanas perioda lēnais sākums. Zināmu atveseļošanos var gaidīt 2. pusgadā ar nosacījumu, ka ES fondu apgūšana paātrināsies. Jaunā plānošanas perioda ietvaros ir pieejams finansējums ceļiem, tāpēc, visticamāk, šis segments turpinās pozitīvi ietekmēt būvniecības izaugsmi.

Lai gan 2015. gadā pievienotā vērtība transporta nozarē nav sarukusi, gan dzelzceļā, gan ostās vērojams negatīvs pieauguma temps, nozarei balstoties uz kāpumu autotransportā. Operatīvie rādītāji, kas raksturo ostu un dzelzceļa transporta situāciju, gada sākumā nav iepriecinoši, un, ņemot vērā sankcijas un Krievijas vēlmi novirzīt kravas uz savām ostām, šiem transporta veidiem 2016. gads, ļoti ticams, nebūs sekmīgs. Tomēr Latvijas autotransporta uzņēmumi spēj piesaistīt jaunas kravas un apgūt jaunus noieta tirgus, kas transporta nozarei kopumā ir liels balsts.

2015. gada 1. pusgadā makroekonomikas datus uzlaboja AS "KVV Liepājas metalurgs" darbības atsākšana un īslaicīgā jaudu palielināšana, bet 2. pusgadā gan apstrādes rūpniecības izlaides, gan pievienotās vērtības datos parādās negatīvie efekti, ko rada problēmas uzņēmuma darbībā. 2016. gadā apstrādes rūpniecības devums IKP pieaugumā būs būtiski vājāks nekā 2015. gadā. Bažas par apstrādes rūpniecības attīstību palielina arī negatīvie janvāra dati.

Ņemot vērā joprojām saspringto ģeopolitisko situāciju, pasaules un daļas partnervalstu tautsaimniecības izaugsmes prognožu pasliktināšanos un vāju investīciju dinamiku, Latvijas Bankas IKP prognoze 2016. gadam samazināta no 2.7% uz 2.3% (saskaņā ar sezonāli un atbilstoši kalendāro dienu skaitam izlīdzinātiem datiem*; sk. 1. att.).

* Latvijas Banka IKP prognozēs izmanto sezonāli un atbilstoši kalendāro dienu skaitam izlīdzinātu datu laikrindu. Tā kā 2016. gads ir garais gads, šogad laikrindu atšķirības būs lielākas nekā parasti. Tam var būt nozīme, salīdzinot Latvijas Bankas IKP prognozes ar citu institūciju vērtējumiem. 

Inflācija

Piedāvājuma puses faktoru ietekmē 2016. gada vidējā inflācija joprojām būs zema. 2016. gada inflācijas prognoze ir samazināta uz 0.0% (2015. gada septembra prognoze – 1.3%; sk. 2. att.).

2016. gada vidējā inflācija prognozēta nedaudz zemāka nekā 2015. gadā. Lai gan gaidāms, ka saglabāsies mērena ekonomiskā izaugsme, tā ir palēninājusies, un netiek prognozēts tik straujš algu kāpums kā iepriekšējos gados. Tādējādi pieprasījuma puses spiediens uz inflāciju nepastiprināsies.

Maz ticams, ka tik straujš enerģijas un pārtikas cenu kritums kā 2015. gadā pasaules tirgū varētu atkārtoties arī 2016. gadā, jo šo cenu bāze ir visai zema. Tomēr 2016. gada sākumā šo resursu cenas vēl turpināja sarukt un ar nelielu novēlošanos ietekmē izmaksas daudzās nozarēs. Tas tieši atspoguļojas degvielas, dabasgāzes un siltumenerģijas cenās, bet netieši – arī atsevišķu tirgojamo preču un pakalpojumu cenās.

Inflāciju nedaudz paaugstinās netiešo nodokļu pārmaiņas, kas tieši ietekmē preču un pakalpojumu cenas: akcīzes nodokļa palielinājums degvielai no janvāra un alkoholiskajiem dzērieniem no aprīļa, kā arī pievienotās vērtības nodokļa pamatlikmes piemērošana mājokļa apsaimniekošanas maksai no jūlija.

2016. gada vidējās inflācijas prognozes riski ir lejupvērsti, jo pasaules ekonomiskās attīstības palēnināšanās kavē resursu (t.sk. enerģijas) pieprasījuma kāpumu, tādējādi naftas cena varētu būt zemāka par līdz šim prognozēto. 

 

 

Citēt