Latvijas Bankas prognozes

15.09.2016.

Tautsaimniecības attīstība

IKP izaugsme

 

Uz šo brīdi pieejamie makroekonomiskie rādītāji diemžēl ir apstiprinājuši iepriekš paustās bažas – Latvijas tautsaimniecība diemžēl atdziest. 2016. gads, visticamāk, būs gads ar zemāko izaugsmi kopš krīzes. Pēc ļoti vārgā 2016. gada 1. ceturkšņa bija cerības, ka 2. ceturksnī, atjaunojoties ES fondu pieejamībai un tādējādi atsākoties būvniecībai un investīcijām, arī tautsaimniecība kopumā spēs uzrādīt spēcīgu izaugsmi. Lai arī 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP izaugsme bija lielāka, diemžēl būvniecības nozares sniegums saglabājās samērā vājš un situāciju pasliktināja arī vājie rezultāti atsevišķās pakalpojumu nozarēs.

Kā pozitīva ziņa jāizceļ apstrādes rūpniecības ļoti labais sniegums šā gada 2. ceturksnī – tas ir ļāvis kāpināt eksporta apjomus par spīti apstāklim, ka ārējās tirdzniecības partnervalstu izaugsme joprojām ir vāja . Tāpat labu sniegumu uzrādījušas retāk pieminētas  nozares – informācijas un komunikācijas pakalpojumu, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas jeb tūrisma nozares. Jāizceļ ļoti labs vairumtirdzniecības sniegums, kas, visticamāk, saistīts ne tik daudz ar iekšzemes, cik ārējās tirdzniecības aktivitātes kāpumu.

IKP 2016. gadā

Ņemot vērā vājos IKP datus par 2016. gada 1. pusgadu, Latvijas Banka ir spiesta samazināt IKP prognozi 2016. gadam pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem no 2% līdz 1.4%. Savukārt 2017. gadā ekonomika varētu augt par 3.0%, ko noteiks šogad aizkavēto ES fondu finansēto investīciju projektu – gan būvniecības, gan citu – aktivitātes kāpums.

 


Inflācija

Resursu cenas

Analizējot inflācijas tendences, jāsaka, ka gada inflācijas līmenis Latvijā saglabājas zems, un saskaņotā patēriņa cenu indeksa gada pieaugums tikai jūlijā pirmoreiz šajā gadā sasniedza pozitīvu vērtību (0.1%). Centrālā statistikas pārvalde publicēja nacionālā patēriņa cenu indeksa datus par augustu, kas liecina, ka inflācija saglabājas ļoti zema - 0%.

Gada inflāciju arvien negatīvi ietekmē enerģijas cenu devums, taču šai ietekmei ir tendence mazināties. Atsevišķos mēnešos pasaules tirgū nedaudz auga naftas cena, uz ko Latvijā gan reaģēja degvielas tirgotāji, gan tika paaugstināta dabasgāzes cena rūpnieciskajiem patērētājiem. Pasaules pārtikas cenas šogad pārsvarā aug, un atsevišķās pārtikas grupās arī Latvijas mazumtirdzniecībā vērojams cenu kāpums.

Tikmēr pamatinflācija (tas ir, vidējais cenu pieaugums patēriņa groza daļā, kura neaptver enerģiju, pārtiku, alkoholu un tabaku) saglabājas pozitīva. Tās kāpumu jūlijā noteica galvenokārt telekomunikāciju pakalpojumu cenu paaugstināšana un mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumu sadārdzināšanās, jo tie tika aplikti ar PVN pamatlikmi. Šādas cenu pārmaiņas parasti saglabā savu ietekmi gada inflācijā 12 mēnešus, jo tām nav sezonāla rakstura.

Ir stājušies spēkā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumi par regulējamo cenu palielināšanu siltumenerģijai, ūdenim un atkritumu apglabāšanas pakalpojumiem atsevišķās Latvijas pilsētās.

Taču tautsaimniecības izaugsmes, kā arī algu kāpuma temps ir palēninājies un nemotivē patēriņa cenu pieaugumu. Ienākumu ietekme uz pamatinflāciju pāris pēdējos gados gan var šķist nesamērīgi zema. To var skaidrot ar to, ka pamatinflāciju ietekmē gan resursu izmaksas, gan patērētāju piesardzība un tieksme uzkrāt līdzekļus. Iedzīvotāji aptaujās pauž nenoteiktību arī attiecībā uz cenu līmeņa attīstību.

Tādējādi, neraugoties uz minētajiem inflāciju paaugstinošajiem faktoriem, gada vidējā inflācija šogad būs ap 0%.

Citēt