Latvijas Bankas prognozes

05.06.2015.

Latvijas Bankas
Makroekonomisko Norišu Pārskata 2015. gada jūnija izdevuma pilnā versija pieejama šeit

7. Secinājumi un prognozes

7.1. Tautsaimniecības attīstība

Latvijas reālais IKP 2014. gadā palielinājās par 2.5%. Tas ir zemākais gada pieaugums pēckrīzes periodā, tomēr, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, šāds rezultāts vērtējams pozitīvi. Ceturkšņu dalījumā 2014. gadā iezīmējās pakāpenisks pieauguma tempa sarukums. Vidējais ceturkšņa pieaugums 2013. gadā bija 1.1%, bet 2014. gadā – tikai 0.5%. 2014. gadā bija vērojama nelabvēlīga ārējās vides ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. No vienas puses, Latvijas tautsaimniecības izaugsmi ierobežoja eiro zonas joprojām vājā un nenoturīgā izaugsme. No otras puses, jau kopš gada sākuma būtiski pasliktinājās ekonomiskā konjunktūra arī tuvējā reģionā, vājinoties Krievijas pieprasījumam un Krievijas rubļa vērtībai. Lai gan ekonomisko sankciju piemērošanas tiešā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību bija neliela (sankcijām pakļautie produkti veidoja vien nelielu daļu no Latvijas preču eksporta), tām bija liela ietekme uz kopējo ekonomisko konjunktūru – tautsaimniecības dalībnieku pārliecība par saviem nākotnes ieņēmumiem saruka. Ekonomiskās konjunktūras straujās pārmaiņas un no tām izrietošā negatīvā tautsaimniecības dalībnieku noskaņojuma ietekme ir viens no galvenajiem iemesliem, kas skaidro vājo investīciju un kreditēšanas atveseļošanās dinamiku.

Laikā, kad ārējās vides apstākļi ir ļoti sarežģīti, Latvijas tautsaimniecības izaugsmi uzturēja galvenokārt iekšzemes patēriņu nodrošinošas nozares. Lielāko devumu tautsaimniecības izaugsmē 2014. gadā sniedza tirdzniecība, būvniecība un sabiedriskie pakalpojumi. To nozaru izaugsmi, kuru attīstību lielākā mērā ietekmē tautsaimniecības iekšējās norises, noteica galvenokārt darba tirgus situācijas pakāpeniska uzlabošanās. Mazinoties bezdarbam un augot vidējam atalgojumam, palielinājās arī mājsaimniecību tēriņi, atspoguļojoties minēto nozaru darbībā. 2014. gada nogalē un 2015. gada sākumā šādus mājsaimniecību tēriņus veicināja arī zemās naftas cenas un zemāki, nekā ierasts, izdevumi mājokļa uzturēšanai silto laikapstākļu dēļ.

Dažādi apsekojumu apsteidzošie rādītāji liecina, ka 2015. gada sākumā eiro zonas tautsaimniecības izaugsme bija nedaudz straujāka, nekā iepriekš prognozēts. ECB īstenotā monetārā politika pozitīvi ietekmējusi tautsaimniecības dalībnieku pārliecību par nākotnes ekonomiskās izaugsmes perspektīvām, tomēr šāda reakcija var būt nenoturīga. Par eiro zonas tautsaimniecības noturīgu atveseļošanos liecinās vismaz vairākus ceturkšņus ilga stabila izaugsme. Saglabājas nenoteiktība, vai ekonomiskās konjunktūras rādītāju uzlabošanās atspoguļosies arī reālās tautsaimniecības datos. Turklāt Grieķijas maksātspējas problēmas jebkurā brīdī var izprovocēt papildu negatīvus konfidences efektus.

Arī mājsaimniecības, pieņemot lēmumus par pirkumiem, ņēmušas vērā lielo nenoteiktību. Par to liecina tēriņu dinamika, kas atpaliek no darba samaksas pārmaiņu tempa, kā arī mājsaimniecību uzkrājumu pieaugums 2014. gadā. Turklāt saskaņā ar Latvijas Bankas novērtējumu 2015. gadā gaidāmās darba samaksas pārmaiņas būs mērenākas nekā 2014. gadā, tādējādi nedaudz ierobežojot arī iekšzemes patēriņa kāpumu, kas līdz šim bija galvenais ekonomiskās attīstības virzītājs.

Iepriekšējās Latvijas Bankas prognozes tika publiskotas 2015. gada 13. janvārī, kad, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas attīstību, turpmāku Krievijas rubļa kursa kritumu un situācijas pasliktināšanos Krievijas tautsaimniecībā, jaunākos makroekonomiskos datus un eiro zonas izaugsmes vājumu, prognoze 2015. gadam tika pazemināta no 2.7% uz 2.0%. Pašlaik izaugsmes prognoze 2015. gadam netiek mainīta (2.0%; sk. 7.1. att.). 2015. gada 1. ceturkšņa dati un operatīvā statistika par 2. ceturksni liecina, ka Latvijas Bankas redzējums par tautsaimniecības 2015. gada attīstību bijis pietiekami reālistisks. 2015. gada sākums bija veiksmīgs tirdzniecībā, un, uzsākot darbību AS "KVV Liepājas metalurgs", arī apstrādes rūpniecībā, bet ne tik veiksmīgs transporta nozarē un enerģētikā. 2016. gadā, pakāpeniski uzlabojoties situācijai ārējā vidē, iekšzemes kopprodukts varētu augt nedaudz straujāk (kāpums – ap 3%).

Ar valsts ekonomisko attīstību saistītie riski pašlaik vērtējami kā sabalansēti. Pie pozitīvajiem riskiem minama iespējama zemo naftas cenu pozitīvāka, nekā gaidīts, ietekme (cenu efekts rada mājsaimniecībām papildu iespējas iegādāties citas preces un pakalpojumus), kā arī ECB pieņemto monetārās politikas lēmumu (PAIP ieviešana) ietekme uz Latvijas tautsaimniecību (galvenokārt netiešās sekas, pieaugot eiro zonas valstu ekonomiskajai aktivitātei). Savukārt negatīvie riski lielākoties saistīti ar ārējās vides norisēm, īpaši reģiona ģeopolitiskā konflikta kontekstā. Turpmāki satricinājumi ārējā vidē var radīt papildu negatīvus konfidences efektus, tādējādi ietekmējot mājsaimniecību privāto patēriņu un komersantu veikto investīciju apjomu.

1. attēls. IKP PĀRMAIŅAS (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; Latvijas Bankas prognoze*)

IKP pārmaiņas


* Iekrāsotais laukums atspoguļo 90% no iespējamiem scenārijiem (jo gaišāka krāsa, jo mazāka scenārija īstenošanās varbūtība).

7.2. Inflācija

Pašreizējais inflācijas (SPCI) novērtējums 2015. gadam ir 0.7% (sk. 7.2. att.) – nedaudz zemāks nekā iepriekš publiski paustais novērtējums (0.9%). Jau janvāra faktiskie dati enerģijas un pārtikas cenu dēļ būtiski pazemināja cenu kopindeksa bāzi, taču Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" jauno sabiedriskā transporta tarifu un paaugstinātu naftas nākotnes darījumu cenu dēļ samazinātās bāzes ietekme sarūk.

Viens no faktoriem, kas varētu uzturēt pieprasījuma puses ietekmi uz inflāciju, ir algu pieaugums, lai gan 2015. gadā tas varētu būt lēnāks, nekā sākotnēji prognozēts. Pieprasījuma pusi palīdzētu uzturēt, piemēram, AS "KVV Liepājas metalurgs" darbības uzsākšanas pozitīvā ietekme uz izaugsmi un ienākumiem, Latvijas prezidentūra ES Padomē (uzturēs viesnīcu un ēdināšanas, kā arī, iespējams, kultūras pakalpojumu cenas) un jūnijā gaidāmie Ziemeļvalstu un Baltijas valstu dziesmu svētki, kas gan nav tik vērienīgs pasākums kā 2014. gadā Rīgā notikusī 8. Pasaules koru olimpiāde. Tomēr daļa šo faktoru nedarbosies 2. pusgadā.

Tabakas akcīzes nodokļa pieaugums gada vidū, kā arī iespējamās alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa pārmaiņas inflāciju varētu ietekmēt vien nedaudz.

Inflācijas prognozes riski ir līdzsvaroti. Iespējama straujāka resursu (naftas) cenu kāpuma atjaunošanās. Neliels augšupvērsts prognozes risks ir arī iekšzemes elektroenerģijas cenām, ja AS "Augstsprieguma tīkls" palielināto pārvades pakalpojuma tarifu varēs iekļaut elektroenerģijas patēriņa cenā, tomēr 2015. gadā šā riska iestāšanās ir maz ticama.

Neliels lejupvērsts risks cenu līmenim varētu būt 2016. gadā iespējamais Lietuvas pieslēgums Zviedrijas SE4 cenu apgabalam, kur elektroenerģijas cena ir nedaudz zemāka nekā Latvijā, tomēr ar cenu starpību saistītu cenu līmeņa kritumu samazina pārvades pakalpojuma caur Lietuvu izmaksas, kā arī tas, ka ekonomisko izaugsmi vairāk nosaka lielu enerģijas patērētāju, piemēram, AS "KVV Liepājas metalurgs", devums.


2. attēls. SPCI PĀRMAIŅAS (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; Latvijas Bankas prognoze*)

SPCI PĀRMAIŅAS


* Iekrāsotais laukums atspoguļo 90% no iespējamiem scenārijiem (jo gaišāka krāsa, jo mazāka scenārija īstenošanās varbūtība).

Citēt