08.03.2011.

Latvijas eksporta spožums un posts

Ne reti dzirdam ekonomistus sakām: eksports – Latvijas ekonomikas dzinējspēks, tas noteiks tautsaimniecības atkopšanās gaitu. Savukārt skeptiķi bieži vien bilst: ko tad Latvija ražo un eksportē, vien izcērt mežus un izved zaļo zeltu. Šajā rakstā piedāvāju ieskatu Latvijas eksporta attīstībā, cenšoties atbildēt uz vairākiem jautājumiem. Ko Latvijas uzņēmumi eksportē, un kādas tendences šai ziņā vērojamas pēdējās desmitgades laikā? Kas ar Latvijas eksportu noticis pēc nesenās ekonomiskās krīzes? Kādas ir Latvijas eksporta galvenās problēmas, un kā tās ietekmē Latvijas tautsaimniecības turpmākās attīstības izredzes?

Turpmāk tekstā aprakstītās tendences grafiski atspoguļotas autora prezentētajā materiālā Latvijas eksporta dienā.

Eksportējam lietas, kas kust un kas nekust

Sākšu ar to, ka atļaušos apgalvot – Latvijas eksports ir visai diversificēts. Citiem vārdiem sakot, ražojam un eksportējam plašu preču un pakalpojumu klāstu. Nebūs melots, ja apgalvosim, ka Latvijas eksporta spektrs sniedzas no lauksaimniecības precēm un dzīviem dzīvniekiem līdz pat ierīcēm kosmosa izpētei – piemēram, komponentes Eiropas kosmosa aģentūras būvētajai Merkura izpētes zondei. Turklāt nozīmīga eksporta dažādošanās notikusi tieši pēdējās desmitgades laikā. 2000. gadā aptuveni 40% no Latvijas preču eksporta veidoja koksne un tās izstrādājumi, bet jau 2010. gadā to īpatsvars eksportā bija nokrities uz pusi – līdz aptuveni 20%.

Turklāt tas noticis nevis tādēļ, ka koksnes eksports samazinātos – tas turpinājis augt diezgan strauji –, bet gan citu preču eksportam augot straujāk. Piemēram, pārtikas rūpniecība vēl 2000. gadā veidoja vien 6% no Latvijas preču eksporta, bet 2010. gadā jau ap 15%. Nozīmīgu impulsu nozares attīstībai devusi Latvijas iestāšanās ES, nodrošinot Latvijas ražotāju piekļuvi Eiropas pārtikas tirgum. Strauji audzis arī mehānismu un elektroierīču eksports, kā īpatsvars tai pašā laikā kāpis no aptuveni 5% līdz gandrīz 13%. Teiksiet – kas tad ir šīs elektroiekārtas un mehānismi, neesam tādus redzējuši? Tas varētu būt tuvu patiesībai, jo šajā nozarē nepārstāvam pasaulslavenus zīmolus; turklāt daudzi uzņēmumi savus ražojumus gandrīz netirgo iekšzemē, bet visu eksportē. Nozarē darbojas daudz mazu un vidēju uzņēmumu, kuri ražo gan dažādas ierīces un mehānismus – gan detaļas citu ražojumiem, gan savus oriģinālproduktus.

Kopumā var teikt, ka viena no spilgti izteiktām tendencēm Latvijas tautsaimniecībā pēdējā desmitgadē ir bijusi preču eksporta dažādošanās, un pašlaik galvenie Latvijas preču eksporta balsti ir kokrūpniecība, pārtikas ražošana, metālapstrāde, mašīnbūve un elektroiekārtu ražošana, kā arī ķīmiskā un farmācijas rūpniecība. Pakalpojumu eksporta diversifikācijas pakāpe joprojām ir mazāka nekā precēm: aptuveni pusi no pakalpojumu eksporta veido tranzīts. Tomēr tranzīta īpatsvars pakalpojumu eksporta struktūrā mazinās (2000. gadā tas veidoja 2/3 no pakalpojumu eksporta), pieaugot pārējo pakalpojumu eksporta īpatsvaram, piemēram, informācijas un datorpakalpojumi, finanšu pakalpojumi un citi. Tātad esam iemācījušies ražot aizvien plašāku preču un pakalpojumu klāstu, kuru varam pārdot starptautiskas konkurences apstākļos.

Otra izteikta ārējās tirdzniecības tendence ir Baltijas valstu ekonomiskā integrācija. Lietuvas un Igaunijas kā Latvijai nozīmīga eksporta tirgus loma ir būtiski pieaugusi, īpaši pēc iestāšanās ES. Kopš 2000. gada, kad abas minētās kaimiņvalstis veidoja 14% Latvijas eksporta tirgus, to svars ir dubultojies līdz 29%. Saimnieciskā ziņā esam satuvinājušies, ko ikviens patērētājs var novērot veikalu plauktos un daudzi darbinieki savos uzņēmumos – līmējot uz ražojumiem etiķetes ar produkta nosaukumu ne tikai latviski, bet arī lietuviski un igauniski. Daudziem uzņēmumiem tas pavēris jaunas attīstības iespējas, tomēr esam kļuvuši arī atkarīgāki no norisēm kaimiņvalstu tautsaimniecībā. Tas spilgti izpaudās krīzes laikā, kad gluži kā Latvijā, arī Lietuvā un Igaunijā pēkšņi apstājās iepriekš milzīgā ārvalstu kapitāla ieplūde lēto mājokļa kredītu veidā. Tā rezultāts bija straujš (daudz straujāks nekā citviet Eiropā) pieprasījuma sarukums mūsu kaimiņvalstīs, kas radīja papildu problēmas Latvijas eksportam.

Eksports veiksmīgi atkopjas pēc krīzes

Neraugoties uz straujo pirktspējas sarukumu mūsu eksportam tik svarīgajās kaimiņvalstīs, arī Latvijas preču eksporta kritums 2009. gadā ierindojās 15-20% intervālā, kas bija raksturīgs vairumam Eiropas valstu. Krīzes smagākajā posmā daudzi Latvijas uzņēmumi spēja nozīmīgi uzlabot savu darbību, tādējādi uzlabojās to konkurētspēja, un daļu no ārējā pieprasījuma krituma Latvija spēja kompensēt ar augošām eksporta tirgus daļām.

Eksporta tirgus daļa raksturo spēju konkurēt ārējā tirgū. Ja Latvijas eksporta tirgus daļa kādā valstī pieaug, tas nozīmē, ka mūsu ražotāji šajā eksporta tirgū spēj izkonkurēt citu valstu ražotājus un palielināt saražotās produkcijas noietu straujāk par pirktspējas pieaugumu konkrētajā valstī (vai attiecīgi – samazināt produkcijas noietu mazāk par pirktspējas kritumu, kā tas bija krīzes laikā). Kopš krīzes sākuma Latvijas eksporta tirgus daļas ir pieaugušas visos nozīmīgākajos tirgos, tai skaitā Vācijā, Lielbritānijā, Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, Polijā, Krievijā un citur. Par Latvijas ražotāju konkurētspējas pieaugumu liecina arī plaisas mazināšanās starp algām un ražīgumu, un būtiska loma šajā procesā ir tieši darba ražīguma pieaugumam. Īpaši strauji produktivitāte kāpusi apstrādes rūpniecībā, kur straujās izaugsmes gados izveidotā plaisa starp algām un produktivitāti jau ir novērsta. Tādēļ Latvija preču eksporta izaugsmes ziņā 2010. gadā bija viena no ES līderēm, ieņemot ceturto vietu aiz Igaunijas, Lietuvas un Bulgārijas. Šāda izaugsme ir vainagojusies ar lielākajiem preču eksporta ieņēmumiem, kādi Latvijas vēsturē jebkad ir bijuši. 2010. gadā Latvija eksportēja preces 4.7 miljardu latu vērtībā, kas ir par miljardu latu vairāk nekā gadu iepriekš.

Tomēr klibo eksporta kvalitāte

Lai gan Latvijas eksports no krīzes izgājis ātrāk nekā vairumā citu Eiropas valstu, tomēr nevaram teikt, ka ar Latvijas eksportu viss ir kārtībā. Problēmas ir saskatāmas Latvijas ražošanas un eksporta struktūrā, kas ir diezgan vienkārša un nespēj Latvijai sniegt augstu ienākumu un pārticības/labklājības līmeni.

Eksporta struktūra zināmā mērā ir valsts ekonomikas spogulis. Tajā ieskatoties, varam uzzināt daudzas valsts tautsaimniecības īpašības. Jo vairāk un produktīvāk valsts ražo komplicētas un kvalitatīvas preces, jo vairāk ar tām var nopelnīt valsts, uzņēmumi un cilvēki. Savukārt, ja valsts specializējas vienkāršu un mazāk kvalitatīvu preču ražošanā, tā konkurē pamatā ar zemu darbaspēka izmaksu valstīm un uz pārtikušo Rietumu valstu ienākumu līmeni tai nav ko cerēt – jo tā spēj izturēt konkurenci, tikai uzturot zemu algu līmeni. Piemēram, ja valsts eksporta struktūrā (īpatsvara ziņā) dominē tūrisma pakalpojumi, tad tā, visticamāk, būs nabadzīga valsts ar pievilcīgu klimatu, skaistām pludmalēm vai citiem saistošiem tūrisma objektiem – lai gan daudzās turīgajās valstīs tūrisms ir attīstīts, tas veido visai nelielu daļu no kopējā eksporta. Savukārt, ja valsts eksportā dominē zināšanu ietilpīgi produkti, tad šī valsts, visticamāk, atrodas Rietumeiropas vai pārējās pasaules turīgo valstu vidū.

Kāda ir Latvijas eksporta struktūra, raugoties no augstāk minētā skatpunkta? Latvijas eksportā ir maz augsto tehnoloģiju preču. Saskaņā ar Eurostat uzskaites metodoloģiju augsto tehnoloģiju eksports veido tikai aptuveni 5% no Latvijas kopējā preču eksporta. ES vidēji tie ir 15%, Lietuvā un Igaunijā 6.5-7.5%. Augsto tehnoloģiju preču īpatsvars eksportā pats par sevi gan nav pietiekams nosacījums, lai secinātu, ka eksporta struktūra nav gana komplicēta. Tādēļ ekonomisti eksporta strukturālo īpašību izpētē izmanto daudz sarežģītākus modeļus. Diemžēl arī tie atklāj līdzīgu ainu par Latviju.

Novērtējot Latvijas eksportu saskaņā ar Hārvarda Universitātes profesora Rikardo Hausmana izstrādāto pieeju, redzams, ka Latvijas eksporta komplicētība ir stipri viduvēja. ES valstu grupā pēc eksporta sarežģītības pakāpes esam priekšā tikai Bulgārijai un Rumānijai un līdzvērtīgi Lietuvai, Grieķijai un Portugālei. Igaunija un citas ES dalībvalstis ir stipri vien mums priekšā. Turklāt, pētot Latvijas preču eksporta kvalitāti, atklājas, ka ražojam ne vien vidējas komplicētības preces, bet arī ražojam tās zemā kvalitātē. Ar kvalitāti šeit jāsaprot ne tikai preču fiziskās īpašības, bet gan visu to īpašību kopums, ieskaitot zīmolu, kas ļauj šo preci pārdot par augstāku cenu, nezaudējot eksporta tirgus daļu. Šāda eksporta struktūra nozīmē, ka Latvijas attīstības iespējas ir ierobežotas, un, visticamāk, bez mērķtiecīgas valsts politikas eksporta komplicētības līmeņa celšanai tā nespēs izrauties no zemu ienākumu slazda. Kādai būtu jābūt šai politikai, ir jau cits atsevišķa raksta vērts stāsts. Tajā neiztikt bez saprātīgas rūpniecības, izglītības un pētniecības politikas, kā arī uzņēmējdarbības un institucionālās vides pielāgošanas zināšanu ietilpīgu preču radīšanai un ražošanai, piemēram, atbalsta patentu reģistrēšanā un daudzām, daudzām citām mērķtiecīgām, konkrētām darbībām.

 


Raksts publicēts portālā Delfi 2011. gada 8. martā.

APA: Rutkaste, U. (2019, 19. oct.). Latvijas eksporta spožums un posts. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/429
MLA: Rutkaste, Uldis. "Latvijas eksporta spožums un posts" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.10.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/429>.

Līdzīgi raksti

Up