30.10.2018.

Latvijas tautsaimniecības izaugsme pārsteidz

Foto: Shutterstock

Kamēr mūsu  tirdzniecības partnervalstīs izaugsmes tempi 3. ceturksnī sarūk, ātrais novērtējums par Latvijas tautsaimniecības attīstību liecina par vēl straujāku izaugsmi nekā iepriekš. Te jau tradicionāli palīdz būvniecības nozare, taču šīs nozares 3. ceturkšņa sniegums ne tuvu neizskaidro iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu, kas nozīmē, ka pozitīvi pārsteigumi bijuši pakalpojumu nozarēs.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ātro novērtējumu Latvijas IKP 2018. gada 3. ceturksnī pieaudzis par 1.8% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (salīdzināmajās cenās, sezonāli izlīdzināti dati). Gada pieauguma temps bija 5.5%, ja skatāmies uz kalendāri izlīdzināto laika rindu. Neizlīdzinātajos datos gan pieaugums bijis mērenāks (4.8%), kas skaidrojams ar divām papildu brīvdienām Dziesmu un deju svētku un pāvesta vizītes dēļ.

Pieejamā informācija par nozarēm norāda uz joprojām spēcīgu devumu no būvniecības nozares. Taču gada pieauguma temps 10% apmērā ir krietni zem gaidītā un liecina par ievērojamu aktivitātes kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Rūpniecībā kopumā attīstība ir bijusi samērā vāja. Apstrādes rūpniecībā pieaugumu pēdējos mēnešos lielā mērā nodrošināja veiksmīgais kokapstrādes sniegums. Taču, lai gan augstās izejmateriālu cenas stimulē mežizstrādi un koksnes eksportu, tālākai pārstrādei ilgstoši augstas cenas ir pamatīgs izaicinājums. Jau šobrīd zemākas pievienotās vērtības produktu ražotāju rentabilitāte būtiski cieš. Sausums visā reģionā un NordBalt kabeļa remontdarbi uzturēja augstas elektroenerģijas cenas, kuru iespaidā 3. ceturksnī strauji auga koģenerācijā saražotais apjoms. Taču kopumā tas nespēja izbalansēt sausuma radīto saražotās elektroenerģijas apjomu kritumu hidroelektrostacijās. Līdz ar to, visdrīzāk, enerģētikā ceturksnis tomēr nav bijis veiksmīgs salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad lietavu ietekmē vērojām augstu izlaidi nozarē.

Arī mazumtirdzniecība 3. ceturksnī attīstījusies visai mēreni. Jūlijā un augustā piedzīvots pakāpenisks izaugsmes kritums, bet septembrī, galvenokārt uz nepārtikas preču pārdošanas nespecializētajos veikalos rēķina, – kāpums. Uzlabojums sakrīt ar pirmo IKEA darbības mēnesi Latvijā, tādējādi straujais pieaugums šajā segmentā drīzāk iezīmē īslaicīgu efektu – atliktā patēriņa realizēšanu. Tikmēr pēdējā laikā bremzējusies vairāku citu preču, tostarp auto degvielas tirdzniecība, kā arī iepriekš strauji augusī pārtikas tirdzniecība. 

Transporta nozares devums, ņemot vērā kravu apjomu kāpumus ostās un dzelzceļā un joprojām labo sniegumu gaisa pasažieru transportā, visdrīzāk, bijis pozitīvs. Negatīvi nozares izaugsmi varētu būt ietekmējuši auto kravu pārvadājumi, kur nozares pārstāvji arvien vairāk sūdzas par darbaspēka trūkumu.

Visticamāk, pie tik straujas IKP izaugsmes "vainojamas" kādas no lielajām pakalpojumu nozarēm. Jautājums arī par finanšu nozari un to, cik lielā mērā statistikā atspoguļosies AS "ABLV Bank" licences anulēšana. 

Pašlaik pieejamie dati liecina, ka IKP izaugsme Latvijas partnervalstīs 3. ceturksnī bijusi mērenāka nekā iepriekš. Lietuvā pagājušais ceturksnis nav bijis veiksmīgs – IKP krities par 0.4% pret iepriekšējo ceturksni, kas tiek skaidrots ar slikto ražu lauksaimniecībā. Arī eiro zonas ātrais novērtējums liecina par lēnāku izaugsmi nekā iepriekš (0.2% pieaugums cet./cet., pret 0.4% 2. ceturksnī). To pozitīvi ietekmēja straujāka Francijas tautsaimniecības izaugsme (+0.4% cet./cet.) nekā pirmajā pusgadā, kas reģistrēta, pateicoties privātā patēriņa kāpumam un labākiem eksporta rādītājiem. Savukārt negatīvi – Itālija, kuras tautsaimniecība pagājušajā ceturksnī stagnējusi (0.0% cet./cet.), pievienotās vērtības kāpumam lauksaimniecībā un pakalpojumos izbalansējot neveiksmīgo sniegumu rūpniecībā. 

Pilnīgāka aina par 3. ceturkšņa izaugsmi būs pieejama 30. novembrī, kad tiks publicēti izvērsti dati par precizēto IKP apjomu un izmaiņām.

APA: Zorgenfreija, L. (2018, 17. nov.). Latvijas tautsaimniecības izaugsme pārsteidz. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4296
MLA: Zorgenfreija, Līva. "Latvijas tautsaimniecības izaugsme pārsteidz" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.11.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/4296>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up