11.05.2020.

Marta ārējās tirdzniecības datos jaušamas vēsmas par Covid-19 ietekmi

  • Kristofers Pone
    Kristofers Pone
    Latvijas Bankas ekonomists
Marta ārējās tirdzniecības datos jaušamas vēsmas par Covid-19 ietekmi
Foto: Shutterstock

Pēc straujāka preču eksporta pieauguma janvārī-februārī, kas vēl neatspoguļoja Covid-19 pandēmijas ieviesto ierobežojumu ietekmi, eksporta temps martā kļuvis negatīvs.

Arī preču imports martā gada laikā jau sarucis, kas iezīmē patērētāju un uzņēmumu sentimentu par ekonomikas attīstību tuvākajos mēnešos.

Martā preču eksports minimāli sarucis, taču atsevišķās nozarēs eksporta vērtība turpināja pieaugt. Lielākais pieaugums bijis lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportā (salīdzinoši mazāk skartas nozares, lauksaimniecības produktu eksports diversificēts uz arī Covid-19 mazāk skartām teritorijām), kā arī, pēc vairāku nozaru informācijas, kopumā saglabājoties spēkā esošiem piegādes līgumiem, eksporta vērtība sarukusi mazāk strauji. Gada pirmajos divos mēnešos eksporta pieaugums veidojies uz reālo apjoma pieauguma rēķina, kamēr eksporta vienības vērtība turpinājusi sarukt. Domājams, ka martā reālo apjomu pieaugums bijis minimāls vai pat sarucis, par ko liecina nozaru aptauju informācija, kā arī rūpniecības izlaides dati februārī un martā. Paredzams, ka tuvākajos mēnešos, samazinoties ārējam pieprasījumam eksporta tirgos un zinot gaidāmos apgrūtinājumus piegāžu ķēdēs, saruks gan eksportētais preču apjoms, gan preču eksporta vienības vērtība un attiecīgi būs redzama Covid-19 krīzes īstenā ietekme uz preču ārējo tirdzniecību.

Preču importa kritums martā pēc vāja pieauguma janvāri-februārī nenāk kā liels pārsteigums. Patērētāju noskaņojums martā piedzīvoja strauju kritumu, tai skaitā par nodarbinātības gaidām turpmākajos mēnešos, kas attiecīgi samazinājis iedzīvotāju patēriņa apetīti.

Kā arī - jau ilgāku samazinājies starppatēriņa un kapitāla preču imports, kas pēc marta ziņām par Covid-19 izplatību Eiropā noteikti neieviesa papildus optimismu uzņēmējos par preču izlaides apjomu palielināšanu un jaunām investīcijām tuvākajos mēnešos. Papildus, saistībā ar pasaules naftu cenu sarukumu, kā arī iekšzemes pieprasījuma kritumu, sarukusi minerālproduktu preču importa vērtība, kas paredzami saglabās šādu tendenci arī turpmākajos mēnešos.

Kopumā Covid-19 izraisītās krīzes ietekme uz ārējo tirdzniecību iezīmēsies skaidrāka tuvākajos mēnešos, taču jau šobrīd ir zināmas indikācijas (sentiments, ražošanas apjomi, tirdzniecības partneru izaugsmes prognozes), kas liecina par gaidāmu strauju eksporta un importa vērtības kritumu tuvākajos mēnešos.

APA: Pone, K. (2024, 28. mar.). Marta ārējās tirdzniecības datos jaušamas vēsmas par Covid-19 ietekmi. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4815
MLA: Pone, Kristofers. "Marta ārējās tirdzniecības datos jaušamas vēsmas par Covid-19 ietekmi" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 28.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/4815>.

Restricted HTML

Up