10.04.2018.

Martā inflācija uzņem jaunu virzienu

Foto: Shutterstock
Patēriņa cenas marta mēnesī augušas par 1.2%, bet gada inflācija pieaugusi par 2.2% (februārī 1.8%). Gada inflācijas pieaugumā joprojām pieaugošs ir pakalpojumu cenu devums, kā arī enerģijas cenu devums paliek noturīgs. Iestājoties pavasarim, mēneša laikā cenas lielā mērā ietekmējusi atsevišķu preču un pakalpojumu grupu sezonalitāte.

1. attēls. Gada inflācija patēriņu grupu dalījumā (p.p.)

Gada inflācija patēriņu grupu dalījumā (p.p.)
Avots: Latvijas Banka

Pakalpojumu cenas martā mēneša laikā augušas par 0.7%, bet gada laikā nu jau par 3.7%. Šāds kāpums jau tika prognozēts iepriekš. Paliekot nemainīgiem cenu kāpumu ietekmējošiem faktoriem (pieaugošajām darbaspēka un enerģijas izmaksām), cenu pieauguma temps var saglabāties arī turpmāk.

Globālās pārtikas cenas jau trešo mēnesi pēc kārtas piedzīvojušas pieaugumu un nu jau pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmeni. Visvairāk pieaugušas graudu un piena cenas. Graudu cenas kāpušas iespējami vājākas ražas iespaidā, ko ietekmējuši nelabvēlīgie laikapstākļi Eiropā, jo pavasaris iesācies vēsāks un mitrāks nekā parasti. Savukārt piena produktiem cenu pieaugums saistāms ar pieprasījuma kāpumu. Latvijā marta mēneša laikā pārtikas preces piedzīvojušas kritumu (-0.1%), un sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos globālo cenu ietekme būs redzama arī patēriņa pārtikas preču cenās Latvijā.

Iestājoties pavasarim, cenas pieaugušas tādām sezonāli raksturīgām precēm kā apģērbam un apaviem, kā arī tūrisma pakalpojumiem. Aplūkojot šo preču un pakalpojumu grupu cenu attīstību pēdējo gadu laikā, redzams, ka tā visās grupās nav vienāda. Piemēram, apģērba un, it īpaši apavu cenās, redzams, ka sezonas laikā cenas kļūst aizvien lētākas, bet laikā ārpus tās pircējiem pieejami aizvien labāki piedāvājumi. Šāda sakarība varētu būt skaidrojama ar aizvien pieaugošu konkurenci tirgotāju vidū, kā arī ar patērētāju iepirkšanās paradumu izmaiņām – aizvien vairāk tiek dota priekšroka preču iegādei internetā. Savukārt tūrisma pakalpojumu cenas sezonas laikā kļūst aizvien augstākas, bet nesezonas laikā cenu līmenis nokrīt līdz noteiktam slieksnim. Tas varētu būt skaidrojams ar augošajām izmaksām industrijā.

2. attēls. Patēriņa cenu indekss (2015=100)

Patēriņa cenu indekss (2015=100)
Avots: Latvijas Banka

Martā Brent jēlnaftas vidējā biržas cena bijusi $64.1, kas ir nedaudz vairāk kā februārī. Taču, salīdzinot ar iepriekš pieredzētajām svārstībām mēneša cenu izmaiņās, cenu līmenis vērtējams kā stabils. Par to liecina arī degvielas cenas, kas Latvijā mēneša pat nedaudz sarukušas (-0.1%).

Kopumā martā redzams straujāks inflācijas pieauguma temps, ko lielā mērā ietekmējis sezonālu nepārtikas preču un pakalpojumu cenu pieaugums.

APA: Pone, K. (2018, 21. jul.). Martā inflācija uzņem jaunu virzienu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4102
MLA: Pone, Kristofers. "Martā inflācija uzņem jaunu virzienu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.07.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/4102>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up