14.07.2021.

Mikroshēmu jeb čipu deficīts vēl saglabāsies

  • Mārtiņš Grāvītis
    Mārtiņš Grāvītis
    komunikācijas projektu vadītājs
Darbiniece tur rokā pusvadītāju
Foto: Shutterstock

Vēl pērn vai šogad pasūtīto jauno datoru nācās gaidīt mēnešiem - kaut degoši vajag mājdarbam vai bērnu skološanai, kas arī bijusi attālināta? Tas varēja ērcināt, cits jautājums – vai bija pārsteigums. Vainīgs tajā bijis mikroshēmu trūkums jeb deficīts, kas briedis jau kādu laiku un šoreiz ir globāls (par pusvadītāju ierīcēm lasāms šeit). Covid-19 spēlējis savu lomu, bet šoreiz ir tikai viens no vairākiem faktoriem.

Deficīts šogad pieturēsies

Eiropas Centrālā banka (ECB) sagaida, ka ražotāji, tirgotāji eiro zonā un citur pusvadītāju integrālo shēmu jeb čipu nepietiekamību izjutīs vismaz šī gada garumā, kamēr tiek pieaudzētas ražošanas jaudas ne tikai Āzijā un ASV, bet arī dzimtajā kontinentā.

"Pagaidām par to, ka mikroprocesoru trūkums ietekmētu cenu attīstību visā cenas veidošanās ķēdē, ir ļoti maz liecību," jaunākajā Ekonomikas apskata laidienā raksta ECB ekonomiste Marija Gracija Atinasi ar kolēģiem.

Elektronikas komponentiem un iespiedshēmu platēm, kur pusvadītāji ir svarīga sastāvdaļa, ražotāju cenu inflācija eiro zonā saglabājas negatīva. Elektronisko patēriņa preču lielākajās kategorijās - auto un datoru - cenas iet pretēju gaitu. Auto cenas pakāpušās, jo šodien pirktā auto mikroprocesoru var būt pāri simtam, bet datoriem faktiski sākušas kristies.

Taču ekonomisti atgādina, ka "augšupvērsts spiediens uz cenām mikroprocesoru deficīta ietekmē cenu veidošanās ķēdē var parādīties ar labu nobīdi laikā."

Šaurās vietas

Skaidrs – jo vairāk ražojumā elektronisku detaļu, jo smagāk deficītu izjūt nozare, pirmkārt, datoru un auto ražotāji, bet arī elektrisko iekārtu, elektronisko preču ražotāji, piemēram, medicīnas vajadzībām, arī mājsaimniecības patēriņam.

Eiro zonā to plaši izjūt, pirmkārt, Vācija. Eiropas Komisijas jaunākā Biznesa aptaujā 23% ražotāju kā galveno traucēkli darbā izjūt materiālu un/vai iekārtu trūkumu. Tas ir stipri virs vēsturiski vidējā (ap 6%).

Kā te nonācām?

Eiropā nepietiek ar pašu saražotiem, un audzis mikroprocesoru imports no Ķīnas, mazumā ejot ASV un pašas Eiropas ražojumu daļai. Pandēmijas ieskaņā 2020. gada 2. ceturksnī visa pasaulē autoindustrijā mikroprocesoru iepirkšana aprāvās. To kompensēja datoru un citu elektronisko ierīču pieprasījums, kas strauji auga reizē ar attālinātu strādāšanu un mācīšanos.

Tagad, reizē ar pandēmijas atlaišanos un ekonomikas atžilbšanu, spēji atjaunotais mikroprocesoru pieprasījums stipri pārspēj piedāvājumu, sevišķi autoindustrijā. Bez tam arī čipu ražotāji piedzīvojuši ķibeles – ugunsgrēkus un sausumu, kas lielām mikroprocesoru rūpnīcām traucējuši vai pat uz laiku likuši iepauzēt.

No piegādes "tieši laikā" uz rezervi "katram gadījumam"

Daudzas desmitgadēs esam raduši pārāk paļauties uz gariem un komplicētiem piegāžu ceļiem no Taivānas, Dienvidkorejas, arī Ķīnas. Apjausma uzaususi skarbi. Ieguvumi no mēroga ekonomijas un ražotāju klāsteri ar vajadzīgajām prasmēm šajās valstīs produkta gala pircējam ir laba lieta, bet, izrādījies, var arī negatīvi atkosties.

Globālās saitēs saslēgtā ražošana efektīvizējusies, dzenoties pēc efektivitātes un iespējami zemas ražojuma gala cenas, visa pasaulē valdījusi piegāžu filozofija "tieši laikā" – sak, pievediet tad pie konveijera pulksten tikos. Krīze likusi apdomāt (konteinerkuģi Suecā atceramies?) – varbūt arī efektivitātes var būt par daudz un ir jēga ieguldīt detaļu rezervēs, tā teikt, nenoskārstai vajadzībai.

Vēl būs kā būs, pirms kļūs vieglāk

Tas licis sakopot domas un sarosīties ražotājiem un valsts investīcijām inovācijās ne tikai pašā Dienvidaustrumu Āzijā, kur izziņoti ieguldījumi rūpnīcās, darbinieku izglītošanā un pētniecībā. Inovācijas un ražošanas jaudas gatavas celt arī ASV un Eiropa, kas noslēgušas "partnerību mikroprocesoru globālo piegāžu ķēžu sabalansēšanai".

Citiem vārdiem – lielākai pašpietiekamībai, jo spēcīgu mikroprocesoru pieprasījumu turpmākajā desmitgadē uzturēs tādas tehnoloģijas kā mākslīgais intelekts, pašbraucošie auto, lieljaudas datori un superātri 5G mobilie sakari.

Eiropas Savienība iecerējusi celt savu daļu globālajā mikroprocesoru tirgū no 10% uz 20% līdz 2030. gadam un veltīt tam ap 130 miljardus eiro "pusvadītāju iniciatīvas" ietvarā.

ASV pērn pieņemts Inovāciju un konkurētspējas likums, kas čipu ražošanas veicināšanai iezīmē ap 50 miljardus dolāru.

Globālie mikroprocesoru ražotāji uzņēmumi strādā pie jaudu paplašināšanas un ar šalti ceļ ieguldījumus kapitālā par veseliem 74%, bet tas prasīšot laiku vismaz līdz šā gada beigām. Jaunas rūpnīcas izveide arvien ir komplekss pasākums un prasa laiku – kādu brīdi mikroprocesoru industrija un tās noņēmēji dabūs pacīnīties pret vēju.

APA: Grāvītis, M. (2021, 24. jul.). Mikroshēmu jeb čipu deficīts vēl saglabāsies. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5258
MLA: Grāvītis, Mārtiņš. "Mikroshēmu jeb čipu deficīts vēl saglabāsies" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.07.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5258>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up